ATBILDE kādam, kurš rakstīja, šaubīdamies, ka Dievs var runāt caur dabas vardarbību:

Radība pieder Dievam, un tāpēc viņam ir tiesības apliecināt savu klātbūtni, kad un kā viņš vēlas. No Jēzus Kristus atklāsmes un Svētajiem Rakstiem mēs zinām, ka Dievs nav tikai mīlošs, Dievs IR mīlestība. Tādējādi viņš ir žēlsirdīgs, pacietīgs un piedodošs. Bet viņš ir arī taisnīgs, un, tā kā Viņš ir mūsu Tēvs, Svētie Raksti māca, ka Viņš arī mūs māca.

Arī Dievs nepiespiež cilvēci viņu mīlēt… bet grēka alga ir nāve. Citiem vārdiem sakot, cilvēce pļauj to, ko sēj. Ja mēs sējam iznīcību, to mēs pļausim gan dabiski, gan garīgi.

Stāstā par pazudušo dēlu tēvs palaiž dēlu vaļā. Dēls savā dumpīgajā būtībā sasniedz zemāko punktu, saskaroties aci pret aci ar savu garīgo nabadzību. Taču viņš piedzīvo arī īstu badu, īstu nabadzību, īstu postu. Var teikt, tēvs to atļāva. Arī es ticu, ka Dievs pieļauj šīs dramatiskās dabas katastrofas, jo tas ļauj mums izjust mūsu garīgo nabadzību un nepieciešamību pēc viņa – šajā gadījumā caur materiāls or fizisks ciešanas. Tas arī kalpo kā brīdinājums. Taču lielā mērā māte brīdina savu mazuli nepieskarties karstai plītim.

Patiesība ir tāda, ka šī vētra iegriezās pēdējā brīdī, saudzējot daudzas dzīvības. Un kas var teikt, ka tie, kas nomira, nesauca uz Dievu un tika izglābti — dvēseles, kuras citādi, iespējams, netiktu izglābtas, ja viņi savas dienas dzīvoja dumpīgi? Uz to tu nevari atbildēt. Un arī es nevaru droši apgalvot, ka šī vētra ir Dieva sods. Taču, ņemot vērā Ņūorleānas netīrību un sacelšanos, daudziem ir aizdomas, ka tā ir. Vismaz tā saka mērs un citi apgabala politiķi.

Visbeidzot, lai gan es nepretendēju uz teologu, jūsu teoloģija par dabu un Dievu nav Bībeliska. Pats Jēzus mums Mateja evaņģēlija 24. nodaļā saka, ka nāks paaudze, kas pēkšņi arvien biežāk redzēs zemestrīces, badu, mērus un karus. Vai jūs nedomājat, ka daži cilvēki no tā varētu nomirt? Vai Dievs to atļaus? Jā. Viņš to pravietoja! Turklāt, ja jūs lasīsit Atklāsmes, jūs redzēsiet, ka Dievs patiesībā sūtīs eņģeļus, lai izraisītu nelaimes grēka un sacelšanās uz zemes rezultātā. Kā jau teicu iepriekš, viņam ir tiesības apliecināt savu klātbūtni Radījumā, ko viņš radījis. Tātad, jā, patiesībā Dievam Tēvam ir tiesības pērt savus bērnus. Un tas, manuprāt, parasti notiek dažās, bet ne vienmēr katrā katastrofā. Dažreiz šīs lietas ir tikai dabas gaita. Bet pat tad Dievs to atļauj.

Problēma ir tāda, ka mēs vēlamies pārveidot Dievu pēc sava tēla… Dievs, kas ir iecietīgs un akls pret ikvienu netaisnību, īpaši pret mūsu pašu. Bet tas tā nav. Viņam pārāk daudz rūp. Viņš pat ļaus lidot labam vējam un maz krusas, ja tas ir nepieciešams, lai cilvēci atgrieztu pie sevis. Tas man atgādina dumpīgu pusaudzi, kurš aizbēga un nokļuva Don Bosko mājā. Viņš teica: “Es tikai vēlos, lai mans tētis vienreiz būtu man iedevis siksnu. Es vismaz zinātu, ka viņam tas rūp.

Dievs rūpējas.