Vizītes svētki
Būdama stāvoklī ar Jēzu, Marija apmeklēja savu māsīcu Elizabeti. Pēc Marijas apsveikuma Svētie Raksti atkārto, ka bērns Elizabetes dzemdē - Jānis Kristītājs -“lēca aiz prieka”.
John nojauta Jēzus.
Kā mēs varam lasīt šo fragmentu un neatzīt cilvēka dzīvību un klātbūtni dzemdē? Šajā dienā manu sirdi ir noslogojušas bēdas par abortu Ziemeļamerikā. Un vārdi: “Ko sēsi, to pļausi” ir skanējuši manā prātā.
Mana Bībele ir atvērta Jesajas 43. nodaļai. Es sāku šķirstīt lapas, kad jutu, ka man jāatgriežas un jāizlasa, kas tur ir. Manas acis iekrita uz šo:
Es teikšu ziemeļiem: atmet tos! un uz dienvidiem: neatturieties! Atvediet atpakaļ manus dēlus no tālienes un manas meitas no zemes galiem: ikvienu, kas ir nosaukts par manu, ko es radīju savai godībai, ko Es veidoju un radīju. (6.–7. p.)
Kanādai (ziemeļos) un Amerikai (dienvidos) ir jāatsakās no mūsu klīnikās atņemto dzīvību uzskaites; nekas netiks aizturēts. Mēs pļausim to, ko esam sējuši; tas ir garīgs likums.
Un tomēr, tā kā šī sprieduma smagums karājas pār mums kā tumšs mākonis... Es jutu, ka Kungs teica ievērojamā žēlastībā: "Ja vien jūs nenožēlosit grēkus."
Cik skaļi es varu kliegt – cik tālu aizsniegs mana balss, kad es iesaucos: “Vēl nav par vēlu! Kanāda nožēlo grēkus! Amerika nožēlo grēkus!”?
Abortu auglis ir kodolkarš. — Māte Terēze no Kalkutas
