Es ticu gaidāmās vētras augstumā- liela haosa un neskaidrību laiks -o acs [viesuļvētra] pāries cilvēcei. Pēkšņi iestāsies liels miers; debesis atvērsies, un mēs redzēsim, kā Saule staro mums virsū. Tie ir žēlsirdības stari, kas apgaismos mūsu sirdis, un mēs visi redzēsim sevi tā, kā Dievs mūs redz. Tas būs a brīdinājums, kā mēs redzēsim savas dvēseles patiesajā stāvoklī. Tas būs kas vairāk par “modinātāju”. Sākot noBrīdinājuma taures, V daļa
Pēc tam, kad tas bija uzrakstīts, pēc kāda laika sekoja vēl viens vārds - šīs dienas “attēls”:
Klusuma diena.
Es uzskatu, ka uz zemes var pienākt brīdis - žēlsirdības brīdis -, kad Dievs gatavojas sevi izpaust tādā veidā, ka visai pasaulei būs iespēja atpazīt, kas ir viņu Radītājs. Visas lietas paliks uz vietas. Satiksme tiks pārtraukta. Mašīnu buzzings apstāsies. Sarunas dinastija apstāsies.
Klusums.
Klusums un Patiesība.
Žēlsirdības mirklis
Varbūt Jēzus par šādu dienu runāja ar svēto Faustīnu:
Pirms nāku kā taisnīgais tiesnesis, esmu pirmais kā žēlsirdības karalis. Pirms pienāk taisnības diena, cilvēkiem debesīs tiks dota šāda zīme:
Visa gaisma debesīs tiks izdzēsta, un pār visu zemi valdīs liela tumsa. Tad debesīs būs redzama krusta zīme, un no atverēm, kur bija pītas Glābēja rokas un kājas, iznāks lielas gaismas, kas kādu laiku apgaismos zemi. Tas notiks īsi pirms pēdējās dienas. —Dievišķās žēlsirdības dienasgrāmata, n. 83. lpp
Mūsdienu misticismā šādu notikumu sauc par “apgaismojumu”, un to ir pareģojuši vairāki svēti vīrieši un sievietes. Tas ir “brīdinājums” sevi pielabot Dievam pirms gaidāmās pasaules šķīstīšanas.
Svētā Faustina apraksta piedzīvoto apgaismojumu:
Pēkšņi es redzēju pilnīgu savas dvēseles stāvokli, kā Dievs to redz. Es skaidri redzēju visu, kas Dievam nepatīk. Es nezināju, ka par mazākajiem pārkāpumiem būs jāatskaitās. Kāds mirklis! Kas to var aprakstīt? Stāvēt Trīskārtējā Svētā Dieva priekšā!- Sv. Faustina; Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, dienasgrāmata
Es pasludināju lielisku dienu ... kurā briesmīgajam tiesnesim vajadzētu atklāt visu vīriešu sirdsapziņu un izmēģināt ikvienu reliģijas veidu. Šī ir pārmaiņu diena, šī ir Lielā diena, kurai es piedraudēju, labsajūtai ērta un briesmīga visiem ķeceriem. - Sv. Edmunds Kampions, Kobeta pilnā valsts izmēģinājumu kolekcija…, sēj. I lpp. 1063.
Par šādu notikumu runāja arī svētītā Anna Marija Taigi (1769-1837), kas pazīstama ar savām apbrīnojami precīzajām vīzijām.
Viņa norādīja, ka šī sirdsapziņas izgaismošana izglābs daudzas dvēseles, jo daudzi nožēlos grēkus šī “brīdinājuma” rezultātā ... šī “pašizgaismojuma” brīnuma dēļ. —Fr. Džozefs Iannuzzi iekšā Antikrists un beigu laiki, P. 36
Un pavisam nesen mistiskā Marija Esperanza (1928-2004) teica:
Šīs mīļotās tautas sirdsapziņa ir spēcīgi jāsatricina, lai viņi varētu ”sakārtot savu māju” ... Tuvojas lielisks brīdis, lieliska gaismas diena ... tā ir cilvēces lēmumu stunda. - Turpat, 37. lpp. (15. sējums, 2. sējums, piedāvātais raksts no www.sign.org)
LĒMUMA Stunda
Tā būs lēmuma stunda, kad katrai dvēselei jāizvēlas, vai pieņemt Jēzu Kristu kā visu Kungu un grēcīgās cilvēces Glābēju ... vai turpināt iet pa pasauli uzsākto pašizpildes un individuālisma ceļu - ceļu, kas noved civilizāciju uz anarhijas robežas. Šis žēlsirdības brīdis spīdēs uz šķirsta rampa (Sk. Izpratne par mūsu laika steidzamību), pirms tā durvis ir aizzīmogotas un vētras acs virzās tālāk.
Tāds žēlastības brīdis kā šis notika Jaunajā Derībā ... vajāšanu vidū.
Kad [Pāvils] tuvojās Damaskai, ap viņu pēkšņi uzplaiksnīja gaisma no debesīm. Viņš nokrita zemē un dzirdēja balsi, kas viņam sacīja: "Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?" Viņš teica: "Kas jūs esat, kungs?" Atnāca atbilde: “Es esmu Jēzus, kuru jūs vajāat” ... no viņa acīm nokrita tādas lietas kā svari un viņš atguva redzi. Viņš piecēlās un tika kristīts, un, ēdis, viņš atguva spēkus. (Apustuļu darbi 9: 3–5, 19)
Šeit ir priekšstats par to, kas var notikt daudzām dvēselēm: apgaismojums, , kam seko ticība Kristū, kristības Viņa baznīcā vai atgriešanās tajā, kā arī Sv Euharistija kas “atgūst spēku”. Kāds būtu žēlsirdības triumfs, ja mīlestību sajauktu paši Baznīcas vajātāji!
Bet katrai dvēselei ir jāizvēlas ieej Šķirstā pirms durvis aizveras ... un vētra atsākas. Jo tad sekos attīrīšana visu ļaunumu no zemes, ieviešot miera periodu, kuru apustulis Jānis un apustuļu tēvi simboliski nosauca:tūkstoš gadu ”valdīšana.
Lasītājs tikko man nosūtīja vēstuli par nesen piedzīvoto pieredzi:
Es naktī staigāju ar māsas suni; bija jau krietna nakts, kad pēkšņi tā nonāca dienasgaismā. Tieši tā. Lieta ir tāda, ka tas bija biedējošs. Tad tas atgriezās naktī. Mani ceļi pēc tam bija ļodzīgi. Es stāvēju tur, piemēram, "kas par hecu tas bija?" Toreiz garām brauca automašīna, un es paskatījos uz vadītāju, it kā sakot: “Tu to redzēji?” Es gandrīz gaidīju, ka vadītājs apstājas un jautā to pašu. Bet nē, viņa tikai turpināja braukt garām. Gaisma nāca un gāja kā acumirklī, bet tajā brīdī tā šķita ieilgusi. Tas bija tāds, ka pasaules lielais vāks tika atrauts.
Un, ja man būtu jāizsaka vārdos tas, ko es jutu, kad tas notika, kā tas notika, tas būtu apmēram šādi: "Šeit tas ir, šeit tas nāk, tā ir patiesība ..."
Ja Dievs gatavojas attīrīt zemi, kā to apliecina gan Raksti, gan Tradīcijas, tad šādam žēlsirdīgam notikumam ir pārliecinošs konteksts: tas patiešām būs “pēdējā pestīšanas cerība."
VAI SĀKĀS?
Tāpat kā var redzēt viesuļvētras aci, kas tuvojas no attāluma, arī mēs varam redzēt šī gaidāmā notikuma pazīmes. Priesteri man nesen stāstīja, kā pēkšņi cilvēki, kas 20-30 gadus ir bijuši prom no Baznīcas, nāk pie grēksūdzes; daudzi kristieši, it kā no dziļa miega, ir pamodināti par nepieciešamību vienkāršot savu dzīvi un savest kārtībā “mājas”; steidzamības sajūta un gaidāmais “kaut kas” ir daudzu citu sirdīs.
Mums ir nepieciešams „vērot un lūgt”. Patiešām, šķiet, ka mēs esam šīs vētras pirmajā daļā, ko Jēzus sauca par dzemdību sāpēm (Lūkas 21: 10–11; Mat. 24: 8), kuras, šķiet, kļūst arvien stiprākas un tuvākas (mēs turpinām redzēt ārkārtas notikumus, piemēram, kā visu pilsētu un ciemu iznīcināšana, kā tas nesen notika Grīnsburga, Kanzasa).
Mums jābūt gataviem. Daži mistiķi ir devuši mājienu, ka, lai gan šim apgaismojumam ir garīgs raksturs, dvēselēm, kuras atrodas stāvoklī mirstīgais grēks varētu “nomirt no šoka." Nav sliktāka satricinājuma nekā tas, ka jāsastopas ar savu svēto Radītāju nesagatavotu, tā ir iespēja ikvienam no mums jebkurā laikā.
Lai mēs “nožēlojam grēkus un ticam labajām ziņām!” Katra diena ir jauna diena sāc vēlreiz.
Izredzētajām dvēselēm būs jācīnās ar tumsas princi. Tā būs biedējoša vētra - nē, nevis vētra, bet visu postoša viesuļvētra! Viņš pat vēlas iznīcināt izredzēto ticību un pārliecību. Es vienmēr būšu tev blakus vētrā, kas tagad notiek. Es esmu tava māte. Es varu jums palīdzēt un es vēlos! Jūs visur redzēsiet manas Mīlestības liesmas gaismu, kas dīgst kā zibens uzplaiksnījums, kas apgaismo Debesis un zemi, un ar kuru es iekvēlinu pat tumšās un nīkulīgās dvēseles! Bet kādas man ir bēdas, kad man ir jāskatās, kā daudzi mani bērni metas ellē! —Ziņojums no Vissvētākās Jaunavas Marijas Elizabetei Kindelmannai (1913-1985); apstiprināja Ungārijas primāts kardināls Pēteris Erdē
TURPMĀKĀ LASĪŠANA:
- Izpratne par “tūkstoš gadu” valdīšanu: Kāzu sagatavošana
Klikšķiniet šeit, lai Atteikties or Apmaksa šim žurnālam.
