Vairāki cilvēki ir jutuši piespiedu sūtīt man savus sapņus vai vīzijas. Es dalos ar vienu šeit, jo, kad to dzirdēju, es jutu, ka tas nav tikai man. Kāda sieviete pēc svētdienas rīta Svētās Mises man pastāstīja:
Kādu dienu viņa sēdēja uz lieveņa, un Tas Kungs ļāva viņai piedzīvot savas bēdas par pasauli. Viņa burtiski redzēja cilvēkus ejam pa viņas lieveni šajā vīzijā… bērnu, kurš izsalcis, izstiepj roku pēc ēdiena… sievieti, salauztu un sasistu… Tas bija spēcīgi, aizkustinoši, sirdi plosoši.
Kādu iemeslu dēļ tas viņai lika atcerēties sapni, ko viņa bija redzējusi pirms kāda laika. Kad viņa par to domāja, mans vārds viņai ienāca prātā, un viņa juta, ka viņai tas man jāpasaka. Tas notika apmēram šādi:
Manā sapnī mēs bēgām no cilvēkiem. Šķita, ka viņi mums gribēja iešpricēt "mikročipu". [Tiešām šausmas, ko izjutu sapnī, bija tik reālas, ka man trūka elpa un mana sirdsklauves.]
Mēs ieskrējām šķūnī. Bet tad cilvēki sāka lauzt durvis, tāpēc mēs izskrējām no šķūņa...
…Viss mums apkārt bija pilnīgi pamests kā tuksnesis. Ejot tālumā redzējām, kas izskatījās pēc mazas spāņu būdiņas. Kad pienācām tuvāk, mēs redzējām, ka tā ir baznīca.
Es pēkšņi ieraudzīju Jēzu. Viņš pienāca pie manis un iedeva man tīstokli un teica: "Tajā ir vēstījums, kas jums jādod. Kad būs īstais laiks, es jums atklāšu saturu, kā jums tas jāzina." Tad Viņš mani apskāva. [Sapņa laikā es fiziski jutu Viņa apskāvienu savā ķermenī]. Tad pēkšņi Viņš bija prom. Es iegāju baznīcā un tur redzēju Jēzu stāvam starp pārējiem un sacīja: "Nebīsties."
Tad es pamodos.
Bieži vien, kad cilvēki man stāsta par sapņiem, uzreiz rodas interpretācija. To es piedāvāšu šeit kā iespējamo skaidrojumu (kas, šķiet, arī viņai piekrita).
Es domāju, ka viņas redzējums un sapnis iet kopā, un tie ir gan burtiskā, gan simboliskā sajaukums. Viņas redzējums uz lieveņa ir nopietnas realitātes izpausme: debesu bēdas plosās pār smagajiem grēkiem pasaulē, īpaši pret vājajiem... Tāpēc es uzskatu, ka viņas sapnis ir sekas šī vīzija, ja pasaule turpinās šo iznīcības un bezdievības ceļu.
- Sapnis sākas ar situāciju, kas var būt gan simboliska, gan burtiska. Manuprāt, patiesība ir tāda, ka pastāv a gaidāmās Baznīcas vajāšanas.
- Kūts simbolizē pagaidu “svētus patvērumus”, kuros Dievs vedīs savus ļaudis nākotnē. Tāpēc mums ir jābūt gataviem tagad, tāpēc mēs klausīsim To Kungu tAD.
- Pamestība, ko viņa redzēja, manuprāt, būs burtiska. Daudzi cilvēki ir rakstījuši ar vīzijām un sapņiem par kaut kādu "katastrofu", kas izraisa šo stāvokli — visu, iespējams, no komētas līdz, iespējams, kodolkaram.
- Baznīca tuksnesī pārstāv uzticīgais atlikums. Jēzus tā vai citādi būs kopā ar ticīgajiem. Viņa galvenais vēstījums toreiz un tagad ir "Nebaidieties."
Šī sapņa saturs un iespējamā interpretācija dažiem var šķist pārāk neticami. Patiesībā tie ne mazākajā mērā nav pretrunā tam, par ko Kristus runāja Mateja evaņģēlija evaņģēlija 24. un Marka evaņģēlija 13. nodaļā, ne arī tam, ko ir pravietojuši vairāki svētie un mistiķi.
Tuvojoties [Jēzus], viņš ieraudzīja pilsētu un raudāja par to, sacīdams: “Ja tu šodien zinātu, kas nodrošina mieru, bet tagad tas ir apslēpts no tavām acīm. (Luke 19: 41-42)
