Pirmo reizi publicēts 8. gada 2007. martā.
TUR visā Baznīcā Ziemeļamerikā ir dārdoņa par pieaugošajām patiesības runāšanas izmaksām. Viens no tiem ir iespējamā Baznīcas kārotā “labdarības” nodokļu statusa zaudēšana. Bet tas nozīmē, ka mācītāji nevar izvirzīt politisko darba kārtību, īpaši vēlēšanu laikā.
Tomēr, kā mēs esam redzējuši Kanādā, šo sakāmvārdu smiltīs ir grauzuši relatīvisma vēji.
Kalgari paša katoļu bīskapam Fredam Henrijam pēdējo federālo vēlēšanu laikā Kanādas ieņēmumu dienesta amatpersona draudēja par viņa atklāto mācību par laulības nozīmi. Amatpersona sacīja bīskapam Henrijam, ka Kalgari katoļu baznīcas labdarības nodokļu statusu var apdraudēt viņa izteiktā pretestība homoseksuālu "laulībām" vēlēšanu laikā. Sākot noDzīvesvietas ziņas, 6. gada 2007. marts
Protams, bīskaps Henrijs pilnībā rīkojās saskaņā ar savām tiesībām ne tikai kā mācītājs mācīt reliģisku principu, bet arī izmantot vārda brīvību. Šķiet, ka viņam vairs nav nevienas tiesības. Bet tas nav atturējis viņu turpināt runāt patiesību. Kā viņš reiz man teica koledžas pasākumā, kurā mēs kopā kalpojām: "Man varētu būt mazāk svarīgi, ko kāds domā."
Jā, dārgais bīskaps Henrijs, šāda attieksme tev izmaksās. Vismaz tā Jēzus teica:
Ja pasaule jūs ienīst, apzinieties, ka tā vispirms ienīda mani ... Ja viņi mani vajāja, viņi arī jūs vajā. (Jāņa 15:18, 20)
PATIESĀS IZMAKSAS
Baznīca ir aicināta sargāt patiesību, nevis tās labdarības statusu. Uz klusēt Lai uzturētu pilnu savākšanas grozu un veselīgu draudzes vai diecēzes budžetu, ir jāmaksā — pazudušu dvēseļu izmaksas. Nosargāt labdarības statusu tā, it kā tas būtu tikums par šādu cenu, patiesi ir oksimorons. Patiesības, pat vissmagākās patiesības, slēpšanā nav nekā labdarīga, lai izvairītos no nodokļa atbrīvotā statusa zaudēšanas. Kāds labums baznīcā iedegts gaismas, ja pazaudējam aitas solos, kas ir Baznīca, Kristus Miesa?
Pāvils mudina mūs sludināt evaņģēliju “laikā un ārpus tā”, neatkarīgi no tā, vai tas ir ērti vai nē. Jāņa 6:66 Jēzus zaudēja daudzus sekotājus, jo mācīja izaicinošo patiesību par Viņa Euharistisko klātbūtni. Patiesībā līdz tam laikam, kad Kristus tika sists krustā, zem šī krusta bija tikai daži sekotāji. Jā, visa Viņa “donoru bāze” bija pazudusi.
Sludināt Evaņģēlija izmaksas. Patiesībā tas maksā visu.
Ja kāds nāk pie manis, neienīdams savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu dzīvību, tas nevar būt mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Manis, nevar būt mans māceklis. Kurš no jums, kurš vēlas uzbūvēt torni, vispirms neapsēžas un neaprēķina izmaksas, lai redzētu, vai to ir pietiekami daudz tā pabeigšanai? (Lūkas 14:26-28)
PRAKTISKI RUNĀ
Protams, bažas ir praktiskas. Mums ir jātur ieslēgtas gaismas un darbojas siltuma vai gaisa kondicionēšanas sistēma. Bet es teiktu tā: ja draudzes nedos kolekcijai, jo nesaņems nodokļu kvīti, iespējams, durvis vajadzētu aizvērt un baznīcu pārdot. Rakstos es neredzu nevienu vietu, kur mūs mudinātu dot if mēs saņemam nodokļu kvīti. Vai atraitne, kas iedeva dažus santīmus, faktiski visus savus uzkrājumus, saņēma nodokļu kvīti? Nē. Bet viņa saņēma Jēzus uzslavu un mūžīgo troni Debesīs. Ja mēs, kristieši, izdarām spiedienu uz saviem bīskapiem, ka mēs ziedojam tikai tad, kad norakstīšana ir pieņemama, tad, iespējams, mums ir jāpiedzīvo vakuums: privāti nabadzība.
Pienāk laiki un jau ir klāt, kad Baznīca zaudēs daudz vairāk nekā savu labdarības statusu. Pāvests Jānis Pāvils mudināja jaunatni — nākamo nodokļu maksātāju paaudzi — kļūt par Kristus lieciniekiem un, ja nepieciešams, par "mocekļu lieciniekiem". Baznīcas misija ir evaņģelizēt, teica Pāvils VI: kļūt par autentiskiem kristiešiem, dvēselēm, kas aptver vienkāršības, nabadzības un žēlsirdības garu.
Un drosme.
Mums ir jādara par visu tautu mācekļiem ar valdības palīdzību vai bez tās. Un, ja cilvēki necelsies, lai apmierinātu mūsu laika evaņģēlistu praktiskās vajadzības, Kristus norādījumi bija skaidri: sakratiet putekļus no savām sandalēm un dodieties tālāk. Un dažreiz virzīties tālāk nozīmē apgulties uz krusta un visu zaudēt.
Esi viens lajs vai garīdznieks, šis nav klusuma laiks. Ja mēs neesam pieņēmuši izmaksas, tad neesam sapratuši ne savu misiju, ne savu Pestītāju. Ja mēs do Pieņemsim izmaksas, mums var nākties zaudēt "pasauli", bet mēs iegūsim savas dvēseles, kā arī citas dvēseles tajā pašā laikā. Tāda ir Baznīcas misija, sekot Kristus pēdās — ne tikai Ciānas kalnā, bet arī Golgātas kalnā... un caur šiem šaurajiem vārtiem uz Augšāmcelšanās starojošo rītausmu.
Nebaidieties iziet ielās un sabiedriskās vietās, piemēram, pirmajiem apustuļiem, kuri sludināja Kristu un labo pestīšanas vēsti pilsētu, ciematu un ciematu laukumos. Nav īstais laiks kaunēties par Evaņģēliju! Ir pienācis laiks to sludināt no jumtiem. Nebaidieties izkļūt no ērtiem un ikdienišķiem dzīves veidiem, lai uzņemtos izaicinājumu padarīt Kristu pazīstamu mūsdienu “metropolē”. Tieši jums ir “jāiet ārā pa apvedceļu” un jāaicina visi, kurus jūs satiekat, uz banketu, kuru Dievs ir sagatavojis savai tautai. Baiļu vai vienaldzības dēļ Evaņģēliju nedrīkst slēpt. To nekad nebija paredzēts slēpt privātā telpā. Tas ir jāuzliek uz statīva, lai cilvēki redzētu tā gaismu un uzslavētu mūsu debesu Tēvu. —POPĒJS JĀNS PAULS II, Pasaules Jauniešu diena, Denvera, CO, 1993
Āmen, āmen, es jums saku: neviens kalps nav lielāks par savu kungu, un neviens sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis. Ja tu to saproti, esi svētīts, ja tu to dari. (Jāņa 13:16-17)
Klausieties sekojošo:
Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:
Sekojiet Marka rakstiem šeit:
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
