KOPŠ tas pirmo reizi tika publicēts 7. gada 2008. septembrī, Kanādā ir pieņemts lēmums: būs Nē aizsardzība nedzimušajiem, aborts nav redzams. Un tagad Amerikai ir priekšā visu laiku lielākais lēmums. Esmu pievienojis video, zem kura tikko ierakstīju. Tas ir papildinājums zemāk esošajam rakstam šajā lēmuma stundā. (Piezīme: vēlēšanu datums ir 4. novembris, nevis 2. novembris, kā norādīts videoklipā.)
Aborts bērns 10 nedēļu vecumā
PAR MARIJAS DZIMŠANAS SVĒTKU VIGĪLIJU
KAUT KO ar to ir noticis ievērojams Izklāšanās gads. Visā pasaulē ir pēkšņi un skaidri parādījusies abortu “problēma”. Tas ir nonācis tiesu, valdību un plašsaziņas līdzekļu virspusē. Tas ir bijis sociālo pārmaiņu centrālais elements vairākās valstīs, parasti paverot durvis abortiem. Tā ir parādījusies kā skaidra robežšķirtne starp kreiso un labējo, konservatīvo un liberālo, modernistu un tradicionālistu. Taču, manuprāt, šeit ir kas vairāk, nekā šķiet.
Es jutu, ka Kungs saka, ka šī abortu parādīšanās politikas un debašu priekšplānā ir pārbaudījums: pasaule tiek tiesāta, un pirms tiesnesis nosaka spriedumu, ir pēdējā iespēja nožēlot šo šausminošo noziegumu.
PRIEKŠĀ
No Ziemeļamerikas perspektīvas ir notikuši divi negaidīti un nozīmīgi notikumi. Dr. Henrijs Morgentālers ir vadošais abortu aizstāvis Kanādā. Viņš lepojas ar to, ka pats ir abortējis vairāk nekā 100 000 mazuļu. Nesen viņam tika piešķirts augstākais gods valstī – Kanādas ordenis. Viņa iecelšana amatā un no tā izrietošais sašutums, ko tas izraisīja dažos valsts sektoros, ir izvirzījis abortu Kanādas sirdsapziņas priekšplānā.
Otrs notikums ir Sāras Peilinas nominēšana Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentes amatam. Viņa ir spēcīga dzīvības aizstāve, sākot no nedzimušajiem līdz tiem, kuriem ir “īpašas vajadzības”. Viņa ir krasā pretstatā savam prezidenta konkurentam Barakam Obamam, kurš ir ierakstā lai aizstāvētu jebkāda veida abortus, tostarp daļēja dzimšana un dzīvi dzimuši aborti kas nepārprotami ir bērnu slepkavība. Viņas nominācija ir izvirzījusi cīņu starp dzīvības kultūru un nāves kultūru amerikāņu sirdsapziņas priekšplānā.
Ir pienācis laiks izvēlēties. Sastāties ar realitāti, kas ir aborts, un apturēt to — vai arī stāties pretī realitātei par to, kas ir aborts, un noliegt to… un stāties pretī mūsu izvēles sekām.
LĒMUMA Stunda
Šeit nav runa par kārtējo debašu kārtu par sieviešu tiesībām vai tiesībām izvēlēties. Tas ir sirdsapziņas apgaismojums par, iespējams, vissvarīgāko sociālo jautājumu mūsdienu pasaulē. Aborta procesā tiek atņemta dzīvība. Cilvēka sirds pārstāj pukstēt. Ķermeņa gabali tiek izvilkti no mātes, mazulis bieži nodedzinātas ar sāls šķīdumu vai sagriež kubiņos vairākās daļās. Šeit ir runa par cilvēku upuriem mūsdienās. Tas ir par homocīdu, bērnu slepkavību un genocīdu. Un tagad tas ir vērsts pret Ziemeļameriku tieši sejā.
Jūdas ķēniņi ir piepildījuši šo vietu ar nevainīgo asinīm. Viņi Baālam ir uzcēluši augstas vietas, lai dedzinātu savus dēlus kā holokaustus Baālam: tāda lieta, par kuru es ne pavēlēju, ne runāju, ne man nekad ienāca prātā. (Jer 19: 4-5)
Tas nav ienācis Dieva prātā, šīs ikdienas šausmas izspēlēja mūsu nodokļu apmaksātajās klīnikās un bezpeļņas abortos. Kurš būtu varējis iedomāties miljardu dolāru nozari, kuras tirdzniecība ir mazākie un bezpalīdzīgākie indivīdi? Kurš gan varēja iedomāties, ka drošākā vieta uz zemes — mātes klēpī — kļūs par visvardarbīgāko?
Tā nav nejaušība, ka pasaule tagad runā par "teroru" un "teroristiem". Jo tāds ir spriedums, ko Dievs noteica Jeruzālemei un visai Jūdai par viņu nevainīgo upuri Baalam:
Jo tā saka Tas Kungs: Es tevi un visus tavus draugus nodošu šausmām. Jūsu acis redzēs tos krītam no ienaidnieku zobena. Visu Jūdu Es nodošu Bābeles ķēniņam, kurš tos aizvedīs gūstā uz Bābeli vai nogalinās ar zobenu. (Jeremijas 20:4)
PRAVETISKS BRĪDINĀJUMS
Par šīm lietām runāt ir grūti. Lai pateiktu to, kas man likts uz sirds, ir nepieciešams:
Ikreiz, kad es runāju, man ir jākliedz, vardarbība un sašutums ir mans vēstījums; Tā Kunga vārds man visu dienu ir izsaucis apsmieklu un pārmetumus. Es saku sev, es viņu nepieminēšu, es vairs nerunāšu viņa vārdā. Bet tad tas kļūst kā uguns, kas deg manā sirdī, ieslodzīta manos kaulos; Es kļūstu noguris, turot to sevī, es nevaru to izturēt. (Jeremijas 20:8-9)
Es jau runāju par nepārprotamo brīdinājumu, ko saņēmu vienā no savām koncerttūrēm cauri ASV ceļā uz Kanādas galvaspilsētu (sk. 3 pilsētas un brīdinājums Kanādai). Šis brīdinājums manā sirdī atkal ienāk daudz skaidrākos vārdos. Ja aborta grēks netiks nožēlots, Dievs pacels Savu aizsardzību no šī kontinenta, un militārs iebrukums kļūs nenovēršams.
Jūs sakāt: "Tā Kunga ceļš nav taisnīgs!" Klausieties tagad, Israēla nams: vai mans ceļš ir netaisns, vai pareizāk sakot, vai jūsu ceļi nav negodīgi? (Ecēhiēla 18:25)
Kā mēs varam sēt nāvē, nepļaujot nāvi? Kā mēs varam sēt vardarbību, nepļaujot vardarbību? Vai mēs esam tik muļķīgi, ka domājam, ka garīgie likumi šai paaudzei ir apturēti?
Abortu auglis ir kodolkarš. — Vissvētākā Māte Terēze no Kalkutas
Vienīgais, kas apturēts, ir Dieva spriedums…
…jo viņš ir žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns uz dusmām, bagāts laipnībā un atlaidīgs sodīšanai. (Joēla 2:13)
Gatavojot šo rakstu, kāds lasītājs pēkšņi nolēma man atsūtīt sapni, ko viņš šoreiz redzēja pagājušā gada rudenī. Kaut kas man saka, ka viņa laiks nav nejaušība:
Ļaujiet man pastāstīt par vīziju vai sapni, ko piedzīvoju 9. plkst. 18:07. Es to atceros tā, it kā tas būtu vakar. Es gulēju cieši miegā, kad pēkšņi rietumu krastā vai ārpus rietumiem ieraudzīju 3 vai 4 kodolsprādzienu. Tas bija tā, it kā es būtu pacēlies gaisā, skatoties uz viņiem no tālienes. Tas ilga tikai kādu minūti, kad es pamodos pārbijusies. Asaras tecēja pār manām acīm, un es nepārtraukti dzirdēju balsi: "Grēku nožēlas gads” un tomēr es neraudāju, bet ūdens tecēja pār maniem vaigiem. Es nekad neko tādu neesmu pieredzējis ne agrāk, ne pēc tam, un es zinu, ka gads ir gandrīz beidzies…
Vai viņa sapnis ir burtisks? Vai tas ir simbolisks? Vai tas ir steidzams vēstījums tiem tūkstošiem, kas lasa šos rakstus? Es atkārtošu vēlreiz: ja šī paaudze nožēlotu grēkus, Dievs atkāptos. Bet saule riet pār šo nāves kultūru, un drīz visa zeme iegrims tumsā, ja mēs nenovērsīsimies no šī iznīcības ceļa.
Pūtiet tauri Ciānā, zvaniet trauksmi manā svētajā kalnā! Lai trīc visi, kas dzīvo šajā zemē, jo nāk Tā Kunga diena; Jā, tā ir tuvu, tumsas un drūmuma diena, mākoņu un drūmuma diena! (Joēla 2:1-2)
SAGATAVOŠANA
Mums, Baznīcai, ir jābūt pirmajiem, kas nožēlo grēkus. Kad Pāvils VI caur savu encikliku iesaucās Humanae Vitae ka dzimstības kontrole novedīs pie morāles standartu pazemināšanas un valsts ļaunprātīgas varas izmantošanas, lai iejauktos cilvēka seksualitātē, viņš lielākoties tika ignorēts. Kanādas Katoļu bīskapu konference (CCCB) publicēja “Vinipegas paziņojumu”, kurā teikts, ka tas, kurš seko…
... šis kurss, kas viņam šķiet pareizs, to dara pēc labākās sirdsapziņas. —Kanādas bīskapu atbilde uz Humanae Vitae; Plenārā asambleja notika Sv. Boniface, Vinipegā, Kanādā, 27. gada 1968. septembrī
Tas radīja precedentu ne tikai šajā valstī, bet visā pasaulē, kad garīdznieki ieteica ticīgajiem vienkārši darīt to, “kas šķiet pareizi”, pēc viņu domām. Patiešām, arī es sekoju šim kļūdainajam procesam, bet ar Dieva žēlastību Svētais Gars norādīja uz manu smago kļūdu, un man tika dota iespēja nožēlot grēkus (sk. Intīma liecība).
CCCB ir pienācis laiks atsaukt savu paziņojumu, izlabojiet tās kļūdas un saskaņā ar Svēto tēvu šajā enciklikā māciet spēcīgās cilvēka dzīves un seksualitātes patiesības.
Kontracepcijas kultūras sekas ir redzamas kultūrā ar abortu un laulības jautājumu. Es domāju, ka mums tas ir jāapmeklē vēlreiz (Humanae Vitae) un no jauna atvērt mūsu sirdis šī dokumenta gudrībai. — kardināls Marks Ouelle, Kanādas primāts, LifeSiteNews.com, Kvebeka, 19. gada 2008. jūnijs
Plašā dzimstības kontroles atzīšana Baznīcā ir novedusi pie morāla cunami, kas tagad, ironiskā kārtā, apdraud Baznīcas brīvību Rietumos (sk. Vajāšana!). Visās Ziemeļamerikas baznīcās ir jāpiedāvā kompensācijas par kontracepcijas grēkiem, kā arī par abortiem. Tad vadītājiem — politiķiem, valdības amatpersonām un Augstākās tiesas tiesnešiem — ir jāatsakās no abortu prakses un jāizraida likumi, kas to ir atļāvuši.
Tad, iespējams, Tas Kungs piekāpsies un apskauj mūs tāpat kā tēvs pazudušo dēlu. Tā ir Viņa kvēlošā vēlme!
Es nevēlos sodīt sāpošo cilvēci, bet es vēlos to dziedināt, piespiežot to Manai Žēlsirdīgajai sirdij. Es izmantoju sodu, kad viņi paši mani piespiež to darīt; Mana roka nevēlas satvert taisnīguma zobenu. Pirms Tieslietu dienas es sūtu Žēlsirdības dienu. (Jēzus, Sv. Faustīnai, Dienasgrāmata: Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, n. 1588)
Jā, vēstījums, ko es rakstu šodien, ir cerības vēstījums: iespējams, ka no iznīcības ceļa, uz kuru mēs ejam, var izvairīties, nožēlojot grēkus, jo Dievs, kas mūs radījis, ir pacietīgs, laipns un žēlsirdīgs.
Bet ak, stunda ir tik ļoti vēla!
Kad tikumīgs cilvēks novēršas no tikuma, lai izdarītu netaisnību, un mirst, viņam ir jāmirst viņa izdarītās netaisnības dēļ. Bet, ja ļaundaris, atgriežoties no ļaunuma, ko ir izdarījis, dara to, kas ir pareizi un taisnīgi, viņš saglabās savu dzīvību... (Ecēhiēla 18:26-27)
Klausieties Marka Malleta radio interviju Otavā, Kanādā ar Deividu Makdonaldu no CatholicBridge.com. Marks sniedz pravietisko vēsti, ko viņš saņēma, kā arī dažas savas personīgās liecības. Klausīties,
Noklikšķiniet šeit Mac lietotājiem
Noklikšķiniet šeit Windows lietotājiem
