Foto Ieva Andersone
Pirmo reizi publicēt 1. gada 2007. janvārī.
TAS IR katru gadu tas pats. Mēs atskatāmies uz Adventa un Ziemassvētku sezonu un izjūtam nožēlas: „Es nelūdzos tā, kā gribētu ... Es ēdu pārāk daudz ... Es gribēju, lai šis gads būtu īpašs ... Esmu palaidis garām vēl vienu iespēju.”
Ar Dievu katrs mirklis ir atkal sākšanās brīdis. —Ketrīna Dohertija
Mēs atskatāmies uz pagājušā gada Jaungada apņemšanos un saprotam, ka neesam tos turējuši. Ka solījumi nav izpildīti un labie nodomi ir palikuši tieši tādi.
Ar Dievu katrs mirklis ir atkal sākšanās brīdis.
Mēs neesam pietiekami daudz lūguši, izdarījuši labos darbus, uz kuriem mēs gatavojamies, nožēlojuši grēkus, kā mums vajadzēja, bijuši cilvēki, par kuriem vēlējāmies kļūt.
Ar Dievu katrs mirklis ir atkal sākšanās brīdis.
BRETRENA APLIECINĀTĀJS
Aiz šiem vainas apziņas braucieniem un apsūdzībām parasti slēpjas “brāļu apsūdzētāja” balss (Atkl. 12: 10). Jā, mēs esam izgāzušies; tā ir patiesība: Es esmu grēcinieks, kuram vajadzīgs Glābējs. Bet, kad Gars notiesā, tajā ir saldums; gaisma un svaiga gaisa elpa, kas noved to tieši iekšā Dieva žēlsirdības straume. Bet sātans nāk sagraut. Viņš nāk noslīcināt mūs nosodījumā.
Bet ir veids, kā piekaut velnu viņa spēlē -Katru reizi. Uzvaras atslēga ir saistīta ar vienu vārdu, un lai tā būtu mūsu apņemšanās šim jaunajam gadam:
pazemība
Saskaroties ar apmulsumu kļūdīties, pazemojieties, pirms Dievs saka: “Jā, es to esmu izdarījis. Es esmu atbildīgs. ”
Mans upuris, ak Dievs, ir nožēlojams gars; sirds, kas ir nožēlojama un pazemojusies, ak, Dievs, tu nepazudināsi. (51. psalms)
Kad jūs paklupat un iekrītat grēcīgumā, par kuru domājāt, ka esat ārpus tā, pazemojieties Dieva priekšā patiesībā par to, kas jūs patiesībā esat.
Tas ir tas, kuru es apstiprinu: zemais un salauztais vīrietis, kurš dreb no mana vārda. (Jesajas 66: 2)
Kad esat nolēmis mainīties un īsā laikā atkal nonākat tajā pašā grēkā, pazemojieties, pirms Dievs atklāja Viņam savu nespēju mainīties.
Es dzīvoju augšā, svētumā un garā saspiestiem un novājētiem. (Jesajas 57:15)
Kad jūs jūtaties nomākta, kārdinājuma, tumsas un vainas pārņemts, atcerieties, ka Tas Kungs nāca pēc slimajiem, ka viņš meklē pazudušās avis, ka viņš nav ieradies nosodīt, ka viņš ir visādā ziņā līdzīgs jums, izņemot bez tā grēks. Atcerieties, ka ceļš pie Viņa ir veids, kā Viņš mums parādīja:
pazemība
Viņš patiešām ir vairogs visiem, kas viņu padara par patvērumu. (18. psalms :)
TICĪBAS JAUTĀJUMS
Ar Dievu katrs mirklis ir atkal sākšanās brīdis.
Pazemība ir ticības jautājums ... uzticības jautājums, ka Dievs mani mīlēs, neskatoties uz manu milzīgo nespēju būt svēts. Un ne tikai to, bet arī to Dievs mani salabos; ka Viņš mani neatstās sevī un dziedinās un atjaunos.
uzvara, kas uzvar pasauli, ir mūsu ticība. (1. Jāņa 5: 4.)
Brāļi un māsas - viņš to darīs. Bet šai dziedināšanai un žēlastībai ir tikai vienas durvis, kuras es zinu:
pazemība
Ja jūs to pieņemat, visu tikumu pamats, tad tu esi neaizskarams. Jo, kad sātans atnāks tevi notriekt, viņš redzēs, ka tu jau esi noliecies sava Dieva priekšā.
Un viņš bēgs.
Pretojies velnam, un viņš bēgs no tevis. (Jēkaba 4: 7)
Kas sevi paaugstina, tas tiks pazemots; bet kas pazemojas, tas tiks paaugstināts. (Mateja 23:12)
Svētība aug līdz ar atgriešanās spēju, nožēlu, vēlmi sākt no jauna un galvenokārt ar spēju samierināties un piedot. Un mēs visi varam iemācīties šo svētuma veidu. -POPE BENEDIKTS XVI, Vatikāns, 31. gada 2007. janvāris
