HARISMATISKA?

Harizmātisks? I daļa

publicēts by

 

No lasītāja:

Jūs pieminējat harizmātisko atjaunošanu (rakstā Ziemassvētku apokalipse) pozitīvā gaismā. Es to nesaprotu. Es cenšos apmeklēt baznīcu, kas ir ļoti tradicionāla - kur cilvēki pareizi ģērbjas, paliek klusi pie Tabernakla, kur mūs katehē saskaņā ar Tradīciju no kanceles utt.

Es palieku tālu prom no harizmātiskām baznīcām. Es to vienkārši neuzskatu par katolicismu. Uz altāra bieži atrodas filmas ekrāns ar tajā norādītajām Svētās Mises daļām (“Liturģija” utt.). Sievietes atrodas uz altāra. Visi ir ģērbušies ļoti nepiespiesti (džinsi, kedas, šorti utt.) Visi paceļ rokas, kliedz, klapē - nav kluss. Nav nometies ceļos vai citi godbijīgi žesti. Man šķiet, ka daudz no tā uzzināja no Vasarsvētku konfesijas. Neviens neuzskata, ka Tradīcijas “detaļām” ir nozīme. Es nejūtu tur mieru. Kas notika ar Tradīciju? Apklusināt (piemēram, nekādu aplaudēšanu!) Aiz cieņas pret tabernaklu ??? Uz pieticīgu kleitu?

Es nekad neesmu redzējis nevienu, kam būtu ĪSTA mēles dāvana. Viņi jums saka, lai ar viņiem runātu blēņas ...! Es to izmēģināju pirms gadiem, un es teicu NEKO! Vai šāda veida lietas nevar noraidīt JEBKādu garu? Šķiet, ka to vajadzētu saukt par “harismaniju”. “Mēles”, ar kurām cilvēki runā, ir tikai jibble! Pēc Vasarsvētkiem cilvēki saprata sludināšanu. Šķiet, ka jebkurš gars var ielīst šajās lietās. Kāpēc lai kāds gribētu, lai viņiem tiek uzliktas rokas, kas nav iesvētītas ??? Dažreiz es apzinos dažus nopietnus grēkus, kuros cilvēki atrodas, un tomēr viņi tur atrodas uz altāra džinsiem, uzliekot rokas citiem. Vai tie gari netiek nodoti tālāk? Es to nesaprotu!

Es daudz labprātāk apmeklētu Tridentas Misi, kur visa centrā ir Jēzus. Nav izklaides - tikai pielūgt.

 

Dārgie lasītāji!

Jūs izvirzāt dažus svarīgus jautājumus, kuru vērts apspriest. Vai harizmātiskā atjaunošana ir no Dieva? Vai tas ir protestantu vai pat velnišķīgs izgudrojums? Vai tās ir “Gara dāvanas” vai dievbijīgas “žēlastības”?

turpināt lasīt →

Harizmātisks? II daļa

publicēts by
 

 

TUR varbūt nav neviena kustība Baznīcā, kas būtu tik plaši pieņemta un viegli noraidīta kā “harizmātiskā atjaunošana”. Robežas tika pārrautas, komforta zonas pārvietojās un status quo sabruka. Tāpat kā Vasarsvētkos, tā ir bijusi nekas cits kā kārtīga un kārtīga kustība, kas labi iederas mūsu iepriekš pieņemtajās kastēs par to, kā Garam jākustas starp mums. Arī nekas varbūt nav bijis tik polarizējošs ... tāpat kā toreiz. Kad ebreji dzirdēja un redzēja, kā apustuļi plīst no augšistabas, runājot valodās un drosmīgi sludinot Evaņģēliju ...

Viņi visi bija pārsteigti un apmulsuši un viens otram sacīja: "Ko tas nozīmē?" Bet citi sacīja, ņirgādamies: “Viņiem ir bijis pārāk daudz jauna vīna. (Apustuļu darbi 2: 12–13)

Tāds ir dalījums arī manā vēstuļu maisiņā ...

Harizmātiskā kustība ir krāpšanās, NEDRĪKST! Bībele runā par valodu dāvanu. Tas attiecās uz spēju sazināties tā laika runātajās valodās! Tas nenozīmēja idiotisku ņurdēšanu ... man ar to nebūs nekā kopīga. —TTS

Man ir skumji redzēt, ka šī kundze šādā veidā runā par kustību, kas mani atgrieza Baznīcā ... - MG

turpināt lasīt →

Harizmātisks? III daļa

publicēts by


Svētā Gara logs, Svētā Pētera bazilika, Vatikāns

 

NO šo vēstuli I daļa:

Es cenšos apmeklēt baznīcu, kas ir ļoti tradicionāla - kur cilvēki pareizi ģērbjas, paliek klusi pie Tabernakla, kur mūs katehē saskaņā ar Tradīciju no kanceles utt.

Es palieku tālu prom no harizmātiskām baznīcām. Es to vienkārši neuzskatu par katolicismu. Uz altāra bieži atrodas filmas ekrāns ar tajā norādītajām Svētās Mises daļām (“Liturģija” utt.). Sievietes atrodas uz altāra. Visi ir ģērbušies ļoti nepiespiesti (džinsi, kedas, šorti utt.) Visi paceļ rokas, kliedz, klapē - nav kluss. Nav nometies ceļos vai citi godbijīgi žesti. Man šķiet, ka daudz no tā uzzināja no Vasarsvētku konfesijas. Neviens neuzskata, ka Tradīcijas “detaļām” ir nozīme. Es nejūtu tur mieru. Kas notika ar Tradīciju? Apklusināt (piemēram, nekādu aplaudēšanu!) Aiz cieņas pret tabernaklu ??? Uz pieticīgu kleitu?

 

I bija septiņi gadi, kad mani vecāki apmeklēja harizmātisku lūgšanu sapulci mūsu pagastā. Tur viņiem radās tikšanās ar Jēzu, kas viņus pamatīgi mainīja. Mūsu draudzes priesteris bija labs kustības gans, kurš pats piedzīvoja “kristības Garā. ” Viņš ļāva lūgšanu grupai augt savās harizmās, tādējādi katoļu kopienai sagādājot daudz vairāk pievēršanos un žēlastību. Grupa bija ekumeniska un tomēr uzticīga katoļu baznīcas mācībai. Mans tētis to raksturoja kā “patiesi skaistu pieredzi”.

Pārskatot, tas bija sava veida paraugs tam, ko pāvesti vēlējās redzēt no paša Atjaunošanas sākuma: kustības integrācija ar visu Baznīcu, uzticībā Magisteriumam.

 

turpināt lasīt →

Harizmātisks? IV daļa

publicēts by
 

 

I jau iepriekš tika jautāts, vai es esmu “harizmātisks”. Un mana atbilde ir: “Es esmu Katoļu! ” Tas ir, es gribu būt pilnīgi Katolis, dzīvot ticības depozīta centrā, mūsu mātes sirdī, Baznīcā. Tāpēc es cenšos būt „harizmātisks”, „mariānisks”, „apcerīgs”, „aktīvs”, „sakramentāls” un „apustulisks”. Tas ir tāpēc, ka visi iepriekš minētie pieder nevis šai vai šai grupai, vai šai vai šai kustībai, bet gan Visa Kristus miesa. Kaut arī apustulāti var atšķirties savā īpašajā harizmā, lai būtu pilnīgi dzīvs, pilnīgi “vesels”, cilvēka sirdij, apustulātam jābūt atvērtam Visa žēlastības kase, kuru Tēvs ir piešķīris Baznīcai.

Lai svētīts ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kurš mūs svētījis Kristū ar katru garīgo svētību debesīs ... (Efez. 1: 3)

turpināt lasīt →

Harizmātisks? V daļa

publicēts by

 

 

AS mēs šodien skatāmies uz Harizmātisko atjaunošanu, redzam lielu skaita samazināšanos, un tie, kas palikuši, pārsvarā ir sirmi un baltmataini. Kas tad bija Harizmātiskais atjaunojums, ja uz virsmas šķiet, ka tas ir gāzēts? Kā viens lasītājs rakstīja, atbildot uz šo sēriju:

Kādā brīdī harizmātiskā kustība pazuda kā uguņošana, kas izgaismo nakts debesis un pēc tam atkal iekrīt tumsā. Es biju mazliet neizpratnē, ka Visvarenā Dieva gājiens mazināsies un beidzot izzudīs.

Atbilde uz šo jautājumu, iespējams, ir vissvarīgākais šīs sērijas aspekts, jo tas palīdz mums saprast ne tikai to, no kurienes mēs esam nākuši, bet arī to, kāda būs Baznīcas nākotne…

 

turpināt lasīt →

Harizmātisks? VI daļa

publicēts by

pentecost3_FotorVasarsvētki, Mākslinieks nav zināms

  

PENTEKOST ir ne tikai viens notikums, bet arī žēlastība, ko Baznīca var piedzīvot atkal un atkal. Tomēr pagājušajā gadsimtā pāvesti lūdza ne tikai Svētā Gara atjaunošanos, bet arījauns Vasarsvētki ”. Apsverot visas laikmeta pazīmes, kas ir pavadījušas šo lūgšanu, starp tām ir galvenā Svētās Mātes pastāvīgā klātbūtne, kas notiekošo parādību laikā sanāk kopā ar saviem bērniem uz zemes, it kā viņa atkal būtu “augšējā telpā” kopā ar apustuļiem … Katehisma vārdi iegūst jaunu tūlītējības izjūtu:

… “Beigu laikā” Tā Kunga Gars atjaunos cilvēku sirdis, iegravējot tajās jaunu likumu. Viņš pulcēs un samierinās izkaisītās un sašķeltās tautas; viņš pārveidos pirmo radību, un Dievs tur dzīvos mierā ar cilvēkiem. Sākot noKatoļu baznīcas katehisms, n. 715. lpp

Šis laiks, kad Gars nāk “atjaunot zemes vaigu”, ir periods pēc Antikrista nāves, kad Baznīcas tēvs Svētā Jāņa apokalipsē norādīja uz “Tūkstoš gadu”Laikmets, kad sātans ir saķēdēts bezdibenī.turpināt lasīt →

Harizmātisks! VII daļa

publicēts by

 

THE visas šīs sērijas par harizmātiskajām dāvanām un kustību jēga ir mudināt lasītāju nebaidīties no neparasts Dievā! Nebaidieties “plaši atvērt savas sirdis” Svētā Gara dāvanai, kuru Tas Kungs vēlas mūsdienās izliet īpašā un spēcīgā veidā. Lasot man nosūtītās vēstules, ir skaidrs, ka Harizmātiskā atjaunošana nav notikusi bez bēdām un neveiksmēm, cilvēciskām nepilnībām un vājībām. Un tomēr tieši tas notika agrīnā Baznīcā pēc Vasarsvētkiem. Svētie Pēteris un Pāvils veltīja daudz vietas dažādu baznīcu labošanai, harizmu moderēšanai un topošo kopienu atkal un atkal fokusēšanai uz mutisko un rakstisko tradīciju, kas viņiem tika nodota. Tas, ko apustuļi nedarīja, ir noliegt ticīgo bieži dramatisko pieredzi, mēģināt apslāpēt harizmu vai apklusināt plaukstošu kopienu dedzību. Drīzāk viņi teica:

Neapslāpējiet Garu ... meklējiet mīlestību, bet ļoti centieties pēc garīgajām dāvanām, it īpaši, lai jūs varētu pravietot ... galvenokārt, ļaujiet mīlestībai vienam pret otru būt intensīvam ... (1. Tes. 5:19; 1. Kor. 14: 1; 1. Mājdzīvnieks 4: 8)

Šīs sērijas pēdējo daļu es vēlos veltīt savas pieredzes un pārdomu apmaiņai, kopš es pirmo reizi piedzīvoju harizmātisko kustību 1975. gadā. Tā vietā, lai šeit sniegtu visu savu liecību, es to ierobežošu tikai tām pieredzēm, kuras varētu saukt par “harizmātiskām”.

 

turpināt lasīt →