NO dziesma, kuru es nekad nepabeidzu...
Mīlestība kļūst par Dieva vienīgo Dēlu
Ievērojama realitāte: Euharistija ir fiziskais veidols tīrs Mīlestība.
SĀKUMS
Sadalījumi Sākums
LIELS šodien pasaulē notiek sašķeltība. Cilvēkiem ir jāizvēlas puses. Tas galvenokārt ir Morāls un sociāls vērtības, no evaņģēlijs principi pret mūsdienu pieņēmumi.
Un tieši Kristus teica, ka tas notiks ar ģimenēm un tautām, saskaroties ar viņa klātbūtni:
Vai jūs domājat, ka esmu ieradies, lai nodibinātu mieru uz zemes? Nē, es jums saku, drīzāk šķelšanās. Turpmāk piecu cilvēku mājsaimniecība tiks sadalīta - trīs pret diviem un divi pret trim… (Luke 12: 51-52)
Katra stunda skaitās
I justies tā, it kā katra stunda tagad būtu svarīga. Ka esmu aicināts uz radikālu atgriešanos. Tā ir noslēpumaina lieta, un tomēr neticami priecīga. Kristus mūs gatavo kaut kam ... kaut kam neparasts.
Yes, repentance is more than penitence. It is not remorse. It is not just admitting our mistakes. It is not self-condemnation: "What a fool I've been!" Who of us has not recited such a dismal litany? No, repentance is a moral and spiritual revolution. To repent is one of the hardest things in the world, yet it is basic to all spiritual progress. It demands the breaking down of pride, self-assurance, and the innermost citadel of self-will.(Katrīna de Hueka Dohertija, Kristus skūpsts)
Bunkurs
PĒC Šodien atzīšanās, prātā ienāca kaujas lauka tēls.
Ienaidnieks šauj pret mums raķetes un lodes, bombardējot mūs ar maldiem, kārdinājumiem un apsūdzībām. Mēs bieži sastopamies ievainoti, asiņojoši un invalīdi, kas ierakumos ierāvušies.
Bet Kristus mūs ievelk grēksūdzes bunkurā, un tad ... ļauj viņa žēlastības bumbai uzsprāgt garīgajā sfērā, iznīcinot ienaidnieka ieguvumus, atgūstot mūsu terorismu un aprīkojot mūs ar šīm garīgajām bruņām, kas ļauj mums vēlreiz iesaistīties. šīs "valdības un pilnvaras" caur ticību un Svēto Garu.
Mēs esam karā. Tas ir gudrība, nevis gļēvums, lai biežāk apmeklētu Bunkuru.
THE vārdi Sv. Elizabete Anna Setona turpinu zvanīt manā galvā:
Be above the vain fears of nature and efforts of your enemy. You are children of eternity. Your immortal crown awaits you, and the best of Fathers waits there to reward your duty and love. You may indeed sow here in tears, but you may be sure there to reap in joy.(No konferences līdz viņas garīgajām meitām)
PATĒRIŅŠ…
Mūsu dzīve ir kā krītoša zvaigzne. Jautājums - garīgais jautājums - ir kādā orbītā šī zvaigzne nonāks.
Ja mūs aprij šīs zemes lietas: nauda, drošība, vara, manta, pārtika, sekss, pornogrāfija ..., tad mēs esam kā meteors, kas sadedzina zemes atmosfērā. Ja mūs apēd kopā ar Dievu, tad mēs esam kā meteors, kas vērsts uz sauli.
Un šeit ir atšķirība.
Pirmais meteors, ko aprija pasaules kārdinājumi, galu galā sadalās neko. Otrais meteors, kad tas tiek apēsts ar Jēzu dēls, nesadalās. Drīzāk tas uzliesmo, izšķīst un kļūst par vienu ar Dēlu.
Pirmais nomirst, kļūstot auksts, tumšs un nedzīvs. Pēdējais dzīvo, kļūstot par siltumu, gaismu un uguni. Pirmais šķiet žilbinošs pasaules acu priekšā (uz brīdi) ... līdz tie kļūst par putekļiem un pazūd tumsā. Pēdējais ir paslēpts un nepamanīts, līdz tas sasniedz Dēla starus, kas uz visiem laikiem nokļuvuši Viņa degošajā gaismā un mīlestībā.
Tāpēc dzīvē ir tikai viens jautājums: Kas mani patērē?
What profit would there be for one to gain the whole world and forfeit his life?(Mat. 16:26)
