Tad es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm,
turot rokā bezdibeņa atslēgu un smagu ķēdi.
Viņš satvēra pūķi, seno čūsku, kas ir velns vai sātans,
un sasēja to uz tūkstoš gadiem un iemeta bezdibenī,
ko viņš aizslēdza pāri un aizzīmogoja, tā ka tas vairs nevarēja
vadīt tautas no ceļa, līdz tūkstoš gadi būs pabeigti.
Pēc tam tas uz īsu brīdi ir jāatbrīvo.

Tad es redzēju troņus; tiem, kas uz tiem sēdēja, tika uzticēta tiesa.
Es redzēju arī to dvēseles, kurām bija nocirstas galvas
par viņu liecību par Jēzu un par Dieva vārdu,
un kuri nebija pielūdzuši zvēru vai tā tēlu
nebija arī pieņēmuši tās zīmi uz pieres vai rokām.
Viņi atdzīvojās un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadus.
(Atkl. 20:1-4, Piektdienas pirmais Mises lasījums)

TUR Iespējams, ka neviena Rakstu vieta nav plašāk interpretēta, dedzīgāk apstrīdēta un pat šķelmīgāka par šo Atklāsmes grāmatas fragmentu. Agrīnā Baznīcā jūdu konvertētie uzskatīja, ka “tūkstoš gadi” attiecas uz Jēzus atgriešanos burtiski valdīt uz zemes un nodibināt politisko karaļvalsti miesisku banketu un svētku laikā.^[1]"...kas pēc tam augšāmcelsies, baudīs atpūtu no nesamērīgiem miesīgiem banketiem, kas ir aprīkoti ar tādu gaļas un dzērienu daudzumu, kas ne tikai šokē mērenās jūtas, bet pat pārspēj pašu lētticību." (Sv. Augustīns, Dieva pilsēta, Bk. XX, Ch. 7) Tomēr Baznīcas tēvi ātri atspēkoja šīs cerības, pasludinot to par ķecerību — ko mēs šodien saucam millenariānisms ^[2]redzēt Millenārisms - kas tas ir un kas nav un Kā pazuda laikmets.turpināt lasīt →