
Kad brīvība būt radošam kļūst par brīvību pašam sevi radīt,
tad noteikti tiek atteikts pats Makers un galu galā
arī cilvēkam tiek atņemta viņa kā Dieva radības cieņa,
kā Dieva tēls viņa būtības pamatā.
... kad Dievam tiek liegts, pazūd arī cilvēka cieņa.
—POPE BENEDICT XVI, Ziemassvētku uzruna Romas kūrijai
21. gada 20112. decembris; vatican.va
IN klasiskā Imperatora jauno apģērbu pasaka, divi blēži ierodas pilsētā un piedāvā austi imperatoram jaunu apģērbu - taču ar īpašām īpašībām: apģērbs kļūst neredzams tiem, kuri ir vai nu nespējīgi, vai stulbi. Imperators pieņem darbā vīriešus, bet, protams, viņi izliekas, ka nemaz nav apģērbu, izliekoties, ka viņu ģērbj. Tomēr neviens, ieskaitot imperatoru, nevēlas atzīt, ka neko neredz un tāpēc tiek uzskatīts par stulbu. Tāpēc visi tracina pie smalkā apģērba, kuru viņi neredz, kamēr imperators pa kailu klīst pa ielām. Visbeidzot, mazs bērns sauc: "Bet viņš vispār neko nēsā!" Tomēr maldinātais imperators bērnu ignorē un turpina viņa absurdo gājienu.turpināt lasīt →