„Staigojiet kā gaismas bērni… un mēģiniet uzzināt, kas Tam Kungam patīk.
Nepiedalieties neauglīgajos tumsas darbos” (Ef 5:8, 10-11).
Mūsu pašreizējā sociālajā kontekstā, ko iezīmē a
dramatiska cīņa starp “dzīves kultūru” un “nāves kultūru”…
ir saistīta steidzama nepieciešamība pēc šādas kultūras transformācijas
uz pašreizējo vēsturisko situāciju,
tā sakņojas arī Baznīcas evaņģelizācijas misijā.
Evaņģēlija mērķis patiesībā ir
"pārveidot cilvēci no iekšpuses un padarīt to jaunu".
— Jānis Pāvils II, Evangelium Vitae, “Dzīves evaņģēlijs”, n. 95
DŽONS PĀLVLS II "Dzīves evaņģēlijs” bija spēcīgs pravietisks brīdinājums Baznīcai par „spēcīgo” darba kārtību uzspiest „zinātniski un sistemātiski ieprogrammētu... sazvērestību pret dzīvību”. Viņš teica, ka viņi rīkojas kā “seno laiku faraons, ko vajā pašreizējās demogrāfiskās izaugsmes klātbūtne un pieaugums…."[1]Evangelium, Vitae, n. 16., 17
Tas bija 1995. gads.turpināt lasīt
Zemsvītras piezīmes
↑1 | Evangelium, Vitae, n. 16., 17 |
---|