Harizmātisks? IV daļa

 

 

I jau iepriekš tika jautāts, vai es esmu “harizmātisks”. Un mana atbilde ir: “Es esmu Katoļu! ” Tas ir, es gribu būt pilnīgi Katolis, dzīvot ticības depozīta centrā, mūsu mātes sirdī, Baznīcā. Tāpēc es cenšos būt „harizmātisks”, „mariānisks”, „apcerīgs”, „aktīvs”, „sakramentāls” un „apustulisks”. Tas ir tāpēc, ka visi iepriekš minētie pieder nevis šai vai šai grupai, vai šai vai šai kustībai, bet gan Visa Kristus miesa. Kaut arī apustulāti var atšķirties savā īpašajā harizmā, lai būtu pilnīgi dzīvs, pilnīgi “vesels”, cilvēka sirdij, apustulātam jābūt atvērtam Visa žēlastības kase, kuru Tēvs ir piešķīris Baznīcai.

Lai svētīts ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kurš mūs svētījis Kristū ar katru garīgo svētību debesīs ... (Efez. 1: 3)

Padomājiet par ūdens pilienu, kas ietriecas dīķa virsmā. No šī punkta līdzcentriski apļi izstaro uz āru visos virzienos. Katra katoļa mērķim vajadzētu būt centrā novietot sevi, jo “ūdens piliens” ir mūsu Baznīcai uzticētā Svētā Tradīcija, kas pēc tam izplešas visos dvēseles virzienos un pēc tam arī pasaulē. Tas ir žēlastības kanāls. Jo pati “pilīte” nāk no “patiesības gara”, kas ved mūs visā patiesībā: [1]sal. Jāņa 16:13

Svētais Gars ir “ikvienas svarīgas un patiesi glābjošas darbības princips katrā ķermeņa daļā”. Viņš darbojas daudzos veidos, lai celtu visu Miesu žēlsirdībā: ar Dieva Vārdu, “kas spēj jūs celt”; ar Kristību, caur kuru viņš veido Kristus Miesu; ar sakramentiem, kas sniedz izaugsmi un dziedināšanu Kristus locekļiem; ar "apustuļu žēlastību, kas ieņem pirmo vietu starp viņa dāvanām"; ar tikumiem, kas liek mums rīkoties saskaņā ar to, kas ir labs; visbeidzot, ar daudzajām īpašajām žēlastībām (sauktām par “harizmām”), ar kurām viņš dara ticīgos “derīgus un gatavus uzņemties dažādus uzdevumus un amatus Baznīcas atjaunošanai un celtniecībai”. Sākot noKatoļu baznīcas katehisms, n. 798. lpp

Tomēr, ja tiktu noraidīts kāds no šiem veidiem, kā Gars darbojas, tas būtu kā nolikt sevi uz viļņojuma smailes. Un tā vietā, lai ļautu Garam jūs virzīt visos virzienos no centra (tas ir, lai būtu pieejams un būtu pieejams “visas garīgās svētības debesīs”), cilvēks sāktu virzīties šī viena viļņa virzienā. Tā patiešām ir garīgā forma Protestsantisms.

Neļaujiet sevi maldināt, mani mīļie brāļi: visa labā došana un katra pilnīgā dāvana nāk no augšienes, nāk no gaismas Tēva, pie kura nav izmaiņu vai pārmaiņu radītas ēnas. (Jēkaba ​​1:16-17)

Visas šīs labās un nevainojamās dāvanas pie mums parastā žēlastības kārtībā caur Baznīcu nāk:

Viens vidutājs, Kristus, nodibināja un vienmēr uztur šeit uz zemes savu svēto Baznīcu, ticības, cerības un mīlestības kopienu kā redzamu organizāciju, caur kuru viņš visiem cilvēkiem sniedz patiesību un žēlastību.. -Katoļu baznīcas katehisms, n. 771. lpp

 

NORMĀLA KRISTĪGA DZĪVE

Gandrīz katru dienu kāds man e-pastā nosūta īpašu lūgšanu vai dievbijību. Ja kāds mēģinātu lūgt visas dievbijības, kas radušās gadsimtu gaitā, viņam visa diena un nakts būtu jāpavada lūgšanā! Tomēr ir atšķirība starp izvēlēties un izvēlēties vienu vai otru dievbijību, šo patronu, šo lūgšanu vai šo novenu, un izvēli būt atvērtam vai slēgtam žēlastības traukiem, kas ir būtisks kristīgai dzīvei.

Runājot par Svētā Gara izliešanu un harizmām, tās nepieder nevienai grupai vai pat “harizmātiskajai atjaunošanai”, kas ir tikai nosaukums, kas raksturo Dieva kustību pestīšanas vēsturē. Tādējādi, apzīmējot kādu par “harizmātiķi”, tiek nodarīts zināms kaitējums pamatā esošajai realitātei. Priekš katram katolim jābūt harizmātiķim. Tas nozīmē, ka katram katolim jābūt piepildītam ar Garu un atvērtam saņemt Gara dāvanas un harizmas:

Tiecies pēc mīlestības, bet dedzīgi tiekies pēc garīgajām dāvanām, pāri visam, ko tu vari pravietot. (1. Kor. 14:1)

…šī Vasarsvētku žēlastība, kas pazīstama kā Kristība Svētajā Garā, nepieder nevienai noteiktai kustībai, bet gan visai Baznīcai. Patiesībā tas nav nekas jauns, bet ir bijis daļa no Dieva ieceres Viņa tautai no pirmajiem Vasarsvētkiem Jeruzalemē un Baznīcas vēsturē. Patiešām, šī Vasarsvētku žēlastība Baznīcas dzīvē un praksē, saskaņā ar Baznīcas tēvu rakstiem, ir uzskatīta par kristiešu dzīves normu un kā neatņemamu kristīgās iesvētības pilnības sastāvdaļu.. —Visaugstākais godātais Sems Džeikobss, Aleksandrijas bīskaps; Liesmas vēdināšanalpp. 7, Makdonels un Montāga

Tātad, kāpēc šī “normatīvā” kristīgā dzīve tiek noraidīta pat līdz šai dienai, 2000 gadus pēc pirmajiem Vasarsvētkiem? Pirmkārt, Atjaunošanas pieredze dažiem šķiet satraucoša — atcerieties, ka tā radās gadsimtiem ilgas konservatīvas ticības izpausmes rezultātā laikā, kad ticīgie ticīgie savā draudzes dzīvē lielākoties nebija iesaistīti. Pēkšņi šur un tur sāka parādīties mazas grupiņas, kurās viņi pārbagāti dziedāja; viņu rokas bija paceltas; viņi runāja mēlēs; bija dziedināšanas, zināšanu vārdi, pravietiski pamudinājumi un… prieks. Daudz prieka. Tas satricināja status quo un, atklāti sakot, turpina satricināt mūsu pašapmierinātību pat līdz šai dienai.

Bet šeit mums ir jādefinē atšķirība starp garīgums un izteiksme. Katra katoļa garīgumam jābūt atvērtam visām žēlastībām, kas tiek piedāvātas caur mūsu Svēto Tradīciju, un paklausīgam visām viņas mācībām un pamācībām. Jo Jēzus teica par saviem apustuļiem: "Kas tevī klausās, tas klausās manī." [2]Lūkas 10: 16 Būt “kristītam Garā”, kā paskaidrots II daļa, ir piedzīvot Kristības un Iestiprināšanas sakramentālo žēlastību atbrīvošanu vai atmošanos. Tas nozīmē arī saņemt harizmas saskaņā ar Tā Kunga vēlmēm:

Bet viens un tas pats Gars rada visas šīs [harizmas], izdalot tās katram atsevišķi, kā viņš vēlas. (1. Kor. 12)

Kā viens izsaka šī pamošanās ir individuāla un atšķirīga atkarībā no cilvēka personības un tā, kā Gars pārvietojas. Lieta ir tāda, ka, kā norādīts Amerikas Savienoto Valstu Katoļu Bīskapu konferences paziņojumā, šī jaunā dzīve Garā ir vienkārši “normāla”:

Kā pieredzēts katoļu harizmātiskajā atjaunošanā, kristības Svētajā Garā padara Jēzu Kristu pazīstamu un mīlētu kā Kungu un Glābēju, nodibina vai atjauno tiešas attiecības ar visām šīm Trīsvienības personām un caur iekšēju pārveidi ietekmē visu kristieša dzīvi. . Ir jauna dzīve un jauna apzināta Dieva spēka un klātbūtnes apziņa. Tā ir žēlastības pieredze, kas skar visas Baznīcas dzīves dimensijas: pielūgsmi, sludināšanu, mācīšanu, kalpošanu, evaņģelizāciju, lūgšanu un garīgumu, kalpošanu un kopienu. Šī iemesla dēļ mēs esam pārliecināti, ka kristības Svētajā Garā, kas tiek saprasta kā Svētā Gara klātbūtnes un darbības atmodināšana kristiešu pieredzē, kas dota kristīgā iesvētībā un izpaužas plašā harizmu klāstā, tostarp tajās, kas cieši saistītas ar katoļu harizmātiskā atjaunošana ir daļa no parastās kristīgās dzīves. Sākot noŽēlastība jaunajam pavasarim, 1997, www.catholiccharismatic.us

 

GARĪGĀS KARA PUNKTS

Tomēr, kā mēs redzējām, Dieva Gara kustība atstāj dzīvi jebko, izņemot “normālu”. Atjaunošanas laikā katoļi pēkšņi bija ieslēgti uguns; viņi sāka lūgt no sirds, lasīt Svētos Rakstus un novērsties no grēcīga dzīvesveida. Viņi kļuva dedzīgi par dvēselēm, iesaistījās kalpošanā un kaislīgi iemīlēja Dievu. Un tā Jēzus vārdi kļuva patiesi daudzās ģimenēs:

Nedomājiet, ka Es esmu nācis nest mieru virs zemes. Es esmu nācis nest mieru, bet zobenu. Jo es esmu nācis, lai nostādītu vīrieti pret viņa tēvu, meitu pret māti un vedeklu pret savu vīramāti; un viņa ienaidnieki būs viņa nams. (Mat. 10:34-36)

Sātans īpaši neuztraucas ar remdenajiem. Viņi nedz katlu maisa, nedz apgāž. Bet, kad kristietis sāk tiekties pēc svētuma,uzmanies!

Esiet prātīgs un modrs. Tavs pretinieks velns apkārt rosās kā rūcošs lauva un meklē, ko apēst. (1. Pēt. 5: 8)

Gara harizmas ir paredzētas Kristus miesas celšanai. Tāpēc sātans cenšas neitralizēt harizmas un tādējādi nojaukt ķermeni. Ja mēs esam Baznīca, kas vairs nepravieto, kas nesludina Gara spēkā, kas nedziedina, nedod atziņas vārdus, žēlastības darbus un neatbrīvo dvēseles no ļaunā… tad patiešām mēs nemaz nedraudam, un Sātana valstība virzās uz priekšu, nevis Radītāja. Tādējādi vajāšana vienmēr seko autentiskam Dieva Gara gājienam. Patiešām, pēc Vasarsvētkiem ebreju varas iestādes — ne mazākais Sauls (kurš kļuva par svēto Pāvilu) — vēlējās, lai mācekļus sodītu ar nāvi.

 

CEĻĀ SVĒTUMĀ

Šeit nav runa par to, vai cilvēks paceļ vai sit plaukstas, runā mēlēs vai nē, vai apmeklē lūgšanu sapulci. Lieta ir tāda, ka "būt piepildītiem ar Garu"

…nepiedzerieties no vīna, kurā slēpjas izvirtība, bet piepildieties ar Garu. (Ef 5:18)

Un mums jābūt lai sāktu nest Gara augļus ne tikai mūsu darbos, bet galvenokārt mūsu iekšējā dzīvē, kas pēc tam pārvērš mūsu darbus “sālī” un “gaismā”:

…Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, augstsirdība, uzticība, lēnprātība, savaldība… Tagad tie, kas pieder Kristum Jēzum, ir krustā situši savu miesu ar tās kaislībām un tieksmēm. Ja dzīvojam Garā, tad arī sekosim Garam. (Gal 5:22-25)

Lielais Gara darbs ir radīt katru no mums svēts, dzīvā Dieva tempļi. [3]sal. 1. Kor. 6:19 Svētums ir “briedums”, ko Baznīca meklē kā harizmātiskās atjaunotnes augli, nevis tikai īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums, lai cik tas dažiem būtu emocionāls. Apustuliskajā mudinājumā lajiem pāvests Jānis Pāvils II rakstīja:

Dzīve saskaņā ar Garu, kura auglis ir svētums (sal. Roma 6: 22;gal 5: 22), uzbudina katru kristīto un prasa no katra sekot un līdzināties Jēzum Kristum, svētlaimes pieņemšanā, Dieva Vārda klausīšanās un pārdomāšanā, apzinātā un aktīva līdzdalība Baznīcas liturģiskajā un sakramentālajā dzīvē, personīgā lūgšanā, ģimenē vai sabiedrībā, izsalkumā un slāpēs pēc taisnības, mīlestības bausļa praktizēšana visos dzīves apstākļos un kalpošana brāļiem, īpaši vismazākajiem, nabadzīgajiem un cietējiem. Sākot noChristifideles Laici, n. 16, 30. gada 1988. decembris

Vārdu sakot, ka mēs dzīvojam pie centrs no mūsu katoļu ticības “piliena”. Tā ir “dzīve Garā”, ko pasaule izmisīgi alkst pēc liecības. Tas notiek, kad mēs dzīvojam iekšēju dzīvi kopā ar Dievu, ikdienas lūgšanā un sakramentu apmeklēšanā, nepārtraukti pievēršoties un nožēlojot grēkus, kā arī pieaugot atkarībai no Tēva. Kad mēs kļūstam "kontemplatanti darbībā." [4]sal.Redemptoris Missio, n. 91. lpp Baznīcai vairāk programmu nevajag! Viņai vajadzīgi svētie…

Nepietiek tikai ar pastorālās tehnikas aktualizēšanu, ekleziālo resursu organizēšanu un koordinēšanu vai dziļāku iedziļināšanos ticības Bībeles un teoloģiskajos pamatos. Ir nepieciešams iedrošināt jaunu “svētuma degsmi” misionāru vidū un visā kristiešu kopienā... Vārdu sakot, jums ir jānostājas uz svētuma ceļa. —POPEJS JOHN PAUL II, Redemptoris Missio, n. 90. lpp

Un tieši tāpēc pār Baznīcu ir dāvāts Dieva Gars, jo…

Tikai svētie cilvēki var atjaunot cilvēci. — PĀvests JĀNS Pāvils II, pirms viņa nāves sagatavotais vēstījums pasaules jaunatnei; Pasaules Jauniešu dienas; n. 7; Ķelne, Vācija, 2005

 

Tālāk par to, kā harizmātiskā atjaunotne ir žēlastība, lai sagatavotu Baznīcu pēdējiem laikiem, un mana personīgā pieredze (jā, es turpinu to apsolīt… bet Svētajam Garam ir labāki plāni nekā man, jo es turpinu mēģināt un rakstīt jums no plkst. sirds kā Tas Kungs vada...)

 

 

Jūsu ziedojums šajā laikā tiek ļoti novērtēts!

Noklikšķiniet zemāk, lai tulkotu šo lapu citā valodā:

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 sal. Jāņa 16:13
2 Lūkas 10: 16
3 sal. 1. Kor. 6:19
4 sal.Redemptoris Missio, n. 91. lpp
Posted in SĀKUMS, HARISMATISKA? un tagged , , , , , , , , , , , , , , , , , .

Komentāri ir slēgti.