IN 3. diena, mēs runājām par Dieva tēls no mums, bet kā ir ar mūsu Dieva tēlu? Kopš Ādama un Ievas krišanas mūsu Tēva tēls ir izkropļots. Mēs skatāmies uz Viņu caur mūsu kritušās dabas un cilvēcisko attiecību lēcu… un arī tas ir jādziedē.
Sāksim Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, āmen.
Nāc Svētais Gars un caurdur manus spriedumus par Tevi, manu Dievu. Dod man jaunas acis, ar kurām ieraudzīt mana Radītāja patiesību. Dod man jaunas ausis, lai dzirdētu Viņa maigo balsi. Piešķir man miesas sirdi akmens sirds vietā, kas tik bieži ir uzcēlusi sienu starp mani un Tēvu. Nāc Svētais Gars: sadedzini manas bailes no Dieva; noslaucīt manas asaras, jo jūtos pamests; un palīdzi man paļauties, ka mans Tēvs vienmēr ir klāt un nekad nav tālu. Es lūdzu caur Jēzu Kristu, manu Kungu, āmen.
Turpināsim lūgšanu, aicinot Svēto Garu piepildīt mūsu sirdis...
Nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Un sadedzini manas bailes un noslauki manas asaras
Un ticot, ka tu esi šeit, Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Nāc Svētais Gars, nāc Svētais Gars
Un sadedzini manas bailes un noslauki manas asaras
Un ticot, ka tu esi šeit, Svētais Gars
Un sadedzini manas bailes un noslauki manas asaras
Un ticot, ka tu esi šeit, Svētais Gars
Nāc Svētais Gars…
— Marks Mallets, no Ļaujiet Kungam zināt, 2005©
Novērtēšana
Kad mēs nonākam šīs rekolekciju pēdējās dienās, kāds, jūsuprāt, ir jūsu Debesu Tēva tēls šodien? Vai jūs redzat Viņu vairāk kā titulu, ko svētais Pāvils mums piešķīra: “Aba”, kas ebreju valodā nozīmē “tētis”… vai kā attālu Tēvu, bargu tiesnesi, kas vienmēr lidinās pāri tavām nepilnībām? Kādas ilgstošas bailes vai vilcināšanās jums ir par Tēvu, un kāpēc?
Veltiet dažus mirkļus savā dienasgrāmatā, lai pierakstītu savas domas par to, kā jūs redzat Dievu Tēvu.
Maza liecība
Esmu dzimis šūpulis katolis. Kopš jaunākā vecuma es iemīlēju Jēzu. Es piedzīvoju prieku mīlēt, slavēt un uzzināt par Viņu. Mūsu ģimenes dzīve lielākoties bija laimīga un smieklu pilna. Ak, mums bija savas cīņas… bet mēs arī zinājām, kā piedot. Mēs iemācījāmies kopā lūgt. Mēs iemācījāmies spēlēt kopā. Kad es aizgāju no mājām, mana ģimene bija mani labākie draugi, un manas personīgās attiecības ar Jēzu turpināja augt. Pasaule šķita skaista robeža…
19. gadu vasarā kopā ar draugu praktizēju masu mūziku, kad zvanīja telefons. Mans tētis lūdza mani nākt mājās. Es viņam jautāju, kāpēc, bet viņš atbildēja: "Vienkārši nāc mājās." Es braucu mājās un, kad sāku iet uz sētas durvīm, man bija tāda sajūta, ka mana dzīve mainīsies. Kad es atvēru durvis, tur stāvēja mana ģimene un visi raudāja.
"Kas??" ES jautāju.
"Jūsu māsa ir mirusi autoavārijā."
Lori bija 22 gadus veca, elpošanas māsa. Viņa bija skaista persona, kas piepildīja istabu ar smiekliem. Bija 19. gada 1986. maijs. Parastās mērenās temperatūras ap 20 grādiem vietā tas bija neparasts putenis. Viņa pabrauca garām sniega tīrītājam uz šosejas, izraisot baltumu, un šķērsoja joslu un uzbrauca pretimbraucošai kravas automašīnai. Medmāsas un ārsti, viņas kolēģi mēģināja viņu glābt, taču tā nebija.
Mana vienīgā māsa bija pazudusi... gleznainā pasaule, ko biju uzbūvējusi, sabruka. Es biju apmulsusi un šokēta. Es uzaugu, skatoties, kā mani vecāki dāvina nabagiem, apmeklē seniorus, palīdz vīriešiem cietumā, palīdz grūtniecēm, dibina jauniešu grupu… un galvenais – mīl mūs, bērnus ar lielu mīlestību. Un tagad Dievs bija aicinājis mājās viņu meitu.
Gadus vēlāk, kad es turēju rokās savu pirmo meitiņu, es bieži domāju, ka mani vecāki tur Lori. Es nevarēju vien brīnīties, cik grūti būtu pazaudēt šo dārgo dzīvību. Kādu dienu es apsēdos un pārliku šīs domas mūzikā…
ES mīlu Tevi mazā
Četri no rīta, kad piedzima mana meita
Viņa pieskārās kaut kam dziļi manī
Es biju sajūsmā par jauno dzīvi, ko redzēju, un es
Stāvēju un raudāju
Jā, viņa kaut kam pieskārās iekšā
Es mīlu tevi mazulīt, es mīlu tevi mazulīt
Tu esi mana miesa un man piederošais
Es mīlu tevi mazulīt, es mīlu tevi mazulīt
Cik tālu tu ies, es tevi tik ļoti mīlēšu
Smieklīgi, kā laiks var tevi atstāt aiz muguras,
Vienmēr ceļā
Viņai palika astoņpadsmit, tagad viņu redz reti
Mūsu klusajā mazajā mājā
Dažreiz es jūtos tik viena
Es mīlu tevi mazulīt, es mīlu tevi mazulīt
Tu esi mana miesa un man piederošais
Es mīlu tevi mazulīt, es mīlu tevi mazulīt
Cik tālu tu ies, es tevi tik ļoti mīlēšu
Dažreiz vasarā lapa nokrīt pārāk ātri
Ilgi pirms tas ir pilnībā uzziedējis
Tāpēc tagad katru dienu es paklanos un lūdzu:
“Kungs, turi manu mazo meiteni šodien,
Kad redzat viņu, pasakiet viņai, ka tētis saka:
"Es mīlu tevi, mazulīt, es mīlu tevi, mazulīt
Tu esi mana miesa un man piederošais
Es mīlu tevi mazulīt, es mīlu tevi mazulīt
Es lūdzu, lai jūs vienmēr zinātu,
Lai Labais Kungs jums to saka
ES mīlu Tevi mazā"
— Marks Mallets, no neaizsargāti, 2013©
Dievs ir Dievs — es neesmu
Kad man palika 35 gadi, mana dārgā draudzene un mentore, mana mamma, nomira no vēža. Es kārtējo reizi sapratu, ka Dievs ir Dievs, bet es neesmu.
Cik neizdibināmi ir Viņa spriedumi un cik neizdibināmi ir Viņa ceļi! “Jo kurš ir zinājis Tā Kunga prātu vai kas ir bijis Viņa padomdevējs? Vai arī kurš ir uzdāvinājis Viņam dāvanu lai Viņam varētu atmaksāties?” (Romiešiem 11:33-35)
Citiem vārdiem sakot, vai Dievs mums ir kaut ko parādā? Tas nebija Viņš, kurš ierosināja ciešanas mūsu pasaulē. Viņš apveltīja cilvēci ar nemirstību skaistā pasaulē un dabu, kas varēja Viņu mīlēt un pazīt, un visas dāvanas, kas ar to bija saistītas. Caur mūsu sacelšanos pasaulē ienāca nāve un bezdibenis bezdibenis starp mums un dievišķo, ko varēja un piepildīja tikai pats Dievs. Vai mums nav jāmaksā mīlestības un pateicības parāds?
Mums jābaidās nevis Tēvs, bet gan mūsu brīvā griba!
Par ko jāsūdzas dzīvajiem? par saviem grēkiem! Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga! (Lāms 3:39-40)
Jēzus nāve un augšāmcelšanās nevis atņēma ciešanas un nāvi, bet deva tās mērķim. Tagad ciešanas var mūs izsmalcināt, un nāve kļūst par durvīm uz mūžību.
Slimība kļūst par atgriešanās veidu… (Katoļu baznīcas katehisms, n. 1502)
Jāņa evaņģēlijs saka: "Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību."[1]John 3: 16 Tajā nav teikts, ka ikvienam, kas Viņam tic, būs pilnīga dzīve. Vai bezrūpīga dzīve. Vai pārtikušu dzīvi. Tas sola mūžīgu dzīvi. Ciešanas, pagrimums, bēdas… tās tagad kļūst par barību, ar kuru Dievs mūs nobriedina, stiprina un galu galā šķīsta mūžīgai godībai.
Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, kas ir aicināti pēc Viņa nodoma, viss nāk par labu. (Romiešiem 8:28)
Viņš labprātīgi nesāpēs un nesāpēs cilvēkus. (Lam 3:33)
Patiesību sakot, es pret Kungu izturējos kā pret tirdzniecības automātu: ja cilvēks tikai uzvedīsies, darīs pareizi, iet uz Misi, lūdzas... viss būs labi. Bet, ja tā būtu taisnība, vai tad es nebūtu Dievs un Viņš būtu tas, kas to darītu my solīšana?
Manam Tēva tēlam bija jābūt dziedinātam. Tas sākās ar sapratni, ka Dievs mīl visus, ne tikai “labos kristiešus”.
…Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļaunajiem un labajiem, un liek lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem. (Mat. 5:45)
Labs nāk visiem, tāpat arī ciešanas. Bet, ja mēs ļaujam Viņam, Dievs ir Labais Gans, kas staigās ar mums pa "nāves ēnas ieleju" (sal. 23. psalmu). Viņš neatceļ nāvi tikai līdz pasaules galam, bet piedāvā mūs ar to pasargāt.
…viņam jāvalda, līdz viņš visus savus ienaidniekus būs nolicis zem kājām. Pēdējais ienaidnieks, kas jāiznīcina, ir nāve. (1. Kor. 15:25-26)
Māsas bēru priekšvakarā mana mamma sēdēja uz manas gultas malas un skatījās uz mani un brāli. „Zēni, mums ir divas izvēles,” viņa klusi teica. "Mēs varam vainot Dievu par to, mēs varam teikt:" Pēc visa, ko esam darījuši, kāpēc jūs pret mums izturējāties šādi? Vai arī,” mamma turpināja, “mēs varam tam uzticēties Jēzus tagad ir šeit ar mums. Ka Viņš mūs tur un raud kopā ar mums, un ka Viņš palīdzēs mums tikt tam cauri.” Un Viņš to darīja.
Uzticīgs patvērums
Jānis Pāvils II reiz teica:
Jēzus ir prasīgs, jo vēlas mūsu patieso laimi. Baznīcai ir nepieciešami svētie. Visi ir aicināti uz svētumu, un svētie cilvēki vieni paši var atjaunot cilvēci. —POPĒJS JĀNS PAULS II, Pasaules Jauniešu dienas vēstījums 2005. gadam, Vatikāns, 27. gada 2004. augusts, Zenit
Pāvests Benedikts vēlāk piebilda:
Kristus nesolīja vieglu dzīvi. Tie, kas vēlas ērtības, ir sastādījuši nepareizu numuru. Drīzāk viņš mums parāda ceļu uz lielām lietām, labām, uz autentisku dzīvi. —POPE BENEDICT XVI, uzruna vācu svētceļniekiem, 25. gada 2005. aprīlis
“Lieliskas lietas, laba, autentiska dzīve” — tas ir iespējams vidū ciešanas, tieši tāpēc, ka mums ir mīlošs Tēvs, kas mūs uztur. Viņš sūta mums Savu Dēlu, lai viņš atvērtu ceļu uz debesīm. Viņš sūta mums Garu, lai mēs iegūtu Viņa dzīvību un spēku. Un Viņš mūs pasargā Patiesībā, lai mēs vienmēr būtu brīvi.
Un kad mums neizdodas? "Ja atzīstamies savos grēkos, viņš ir uzticīgs un taisns, piedos mūsu grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības."[2]1 Džons 1: 9 Dievs nav tas tirāns, par kādu mēs Viņu esam radījuši.
Tā Kunga žēlastības darbi nav izsmelti, Viņa līdzjūtība nav izsmelta; tie tiek atjaunoti katru rītu — liela ir jūsu uzticība! (Lam 3:22-23)
Kā ar slimībām, zaudējumiem, nāvi un ciešanām? Šeit ir Tēva apsolījums:
"Kaut arī kalni satricināti un pakalni satricināti, tomēr Mana neizsīkstošā mīlestība pret jums netiks satricināta un Mana miera derība netiks satricināta," saka Tas Kungs, kas apžēlo jūs. (Jesajas 54:10)
Dieva apsolījumi šajā dzīvē nav par jūsu mierinājuma saglabāšanu, bet gan par jūsu mierinājuma saglabāšanu miers. Fr. Stens Fortuna CFR mēdza teikt: “Mēs visi cietīsim. Jūs varat ciest kopā ar Kristu vai ciest bez Viņa. Es cietīšu kopā ar Kristu.
Kad Jēzus lūdza Tēvu, Viņš sacīja:
Es nelūdzu, lai tu viņus izņem no pasaules, bet lai tu pasargā viņus no Ļaunuma. (Jāņa 17:15)
Citiem vārdiem sakot: “Es nelūdzu, lai jūs noņemtu ciešanu ļaunumu — to krustus, kas ir nepieciešami viņu attīrīšanai. Es lūdzu jūs atturēties no tiem ļaunākais no visiem: sātaniska maldināšana, kas viņus šķirtu no Manis uz mūžību.
Tā ir patvērums, kuru Tēvs sniedz jums katru brīdi. Tie ir spārni, ko Viņš izstiepj kā vistu māti, lai sargātu tavu pestīšanu, lai tu pazītu un mīlētu savu Debesu tēti uz mūžību.
Tā vietā, lai slēptos no Dieva, sāciet slēpties in Viņš. Iedomājieties sevi Tēva klēpī, Viņa rokas ap jums, kad jūs lūdzat ar šo dziesmu, un Jēzus un Svētais Gars apņem jūs ar savu mīlestību…
Slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Paliekot Tevī aci pret aci
Tu esi mana slēptuve
Apņem mani, mans Kungs
Apņem mani, mans Dievs
Ak, ieskauj mani, Jēzu
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Paliekot Tevī aci pret aci
Tu esi mana slēptuve
Apņem mani, mans Kungs
Apņem mani, mans Dievs
Ak, ieskauj mani, Jēzu
Apņem mani, mans Kungs
Ak, ieskauj mani, mans Dievs
Ak, ieskauj mani, Jēzu
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Paliekot Tevī aci pret aci
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mana slēptuve
Tu esi mans patvērums, mans patvērums
Tavā klātbūtnē es mājoju
Tu esi mana slēptuve
— Marks Mallets, no Lai Kungs zina, 2005©
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Tagad telegrammā. Klikšķis:
Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:
Sekojiet Marka rakstiem šeit:
Klausieties sekojošo:
