LET mēs sākam Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, āmen.
Nāc Svētais Gars, nāc kā Gaisma, lai apgaismotu manu prātu, lai es varētu redzēt, zināt un saprast, kas ir patiesība un kas nav.
Nāc Svētais Gars, nāc kā Uguns, lai attīrītu manu sirdi, lai es varētu mīlēt sevi tā, kā Dievs mani mīl.
Nāc Svētais Gars, nāc kā Vēsma, lai izžāvētu manas asaras un pārvērstu manas bēdas priekā.
Nāc Svētais Gars, nāc kā maigs lietus, lai nomazgātu manu brūču un baiļu paliekas.
Nāc Svētais Gars, nāc kā Skolotājs, lai vairotu zināšanas un izpratni, lai es varētu staigāt pa brīvības ceļiem visas savas dzīves dienas. Āmen.
Pirms gadiem, dzīves posmā, kad es nejutu neko citu kā tikai savu salauzto, es apsēdos un uzrakstīju šo dziesmu. Šodien padarīsim šo par daļu no mūsu sākuma lūgšanas:
Atbrīvo mani no manis
Atbrīvo mani no manis,
no šīs zemes telts sagāzusies un sūca
Atbrīvo mani no manis,
no šī māla trauka, saplaisājis un sauss
Atbrīvo mani no manis,
no šīs miesas tik vājas un nolietotas
Kungs, atbrīvo mani no manis
tavā žēlastībā (atkārto)
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Kungs, atpestī mani no manis…
Atbrīvo mani no manis,
no šīs miesas tik vājas un nolietotas
Kungs, atbrīvo mani no manis
tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Kungs, atpestī mani no manis
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Kungs, atpestī mani no manis
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
Tavā žēlastībā
— Marks Mallets no Atbrīvo mani no Manis, 1999©
Daļa no mūsu noguruma nāk no vājuma, pagrimušas cilvēka dabas, kas gandrīz vai nodod mūsu vēlmi sekot Kristum. Svētais Pāvils sacīja: "Gribošais ir gatavs, bet darīt labu nav."[1]Rome 7: 18
Es priecājos par Dieva likumu, savu iekšējo es, bet savos locekļos es redzu citu principu, kas karo ar mana prāta likumu, aizvedot mani gūstā grēka likumam, kas mīt manos locekļos. Nožēlojams, kāds es esmu! Kas mani izglābs no šīs mirstīgās miesas? Paldies Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. (Romiešiem 7:22-25)
Pāvils arvien vairāk uzticējās Jēzum, bet daudzi no mums to nedara. Mēs vēršamies pret naidu pret sevi, sevis pārspējām un bezcerības sajūtu, ka mēs nekad nemainīsimies, nekad nebūsim brīvi. Mēs ļaujam meliem, citu uzskatiem vai pagātnes brūcēm veidot un veidot mūs, nevis Dieva patiesību. Vairāk nekā divu gadu desmitu laikā, kopš es uzrakstīju šo dziesmu, varu godīgi teikt, ka sevis nosodīšana nekad nav devusi ne mazāko labumu. Patiesībā tas ir nodarījis lielu ļaunumu.
Kā Dievs Mani redz
Tāpēc vakar jūs pabeidzāt ar jautājumu, lai pajautātu Jēzum, kā Viņš jūs redz. Daži no jums man rakstīja nākamajā dienā, daloties savās atbildēs un Jēzus teiktajā. Citi teica, ka ir dzirdējuši, ka Viņš vispār neko nesaka, un domāja, vai varbūt kaut kas nav kārtībā, vai arī viņi tiks atstāti šajā rekolekcijā. Nē, jūs nepaliksit novārtā, bet nākamajās dienās jūs būsiet izstiepts un izaicinās atklāt jaunas lietas gan par sevi, gan par Dievu.
Var būt dažādi iemesli, kāpēc daži no jums nav dzirdējuši “neko”. Dažiem tas ir tas, ka mēs neesam iemācījušies dzirdēt šo mazo nekustīgo balsi vai tai uzticēties. Citi var vienkārši šaubīties, vai Jēzus ar viņiem runās, un pat neuztraucas mēģināt klausīties. Atcerieties vēlreiz, ka Viņš…
…izpaužas tiem, kas viņam netic. (Gudrība 1:2)
Vēl viens iemesls var būt tas, ka Jēzum ir jau runāja ar jums, un vēlas, lai jūs atkal dzirdētu šo vārdu Viņa Vārdā…
Atveriet savu Bībeli un atveriet tās pirmo grāmatu Genesis. Izlasiet 1:26 nodaļu līdz 2. nodaļas beigām. Tagad paņemiet savu dienasgrāmatu un vēlreiz izlasiet šo fragmentu un pierakstiet, kā Dievs redz vīrieti un sievieti, ko Viņš radīja. Ko šīs nodaļas stāsta par mums pašiem? Kad esat pabeidzis, salīdziniet rakstīto ar zemāk esošo sarakstu...
Kā Dievs tevi redz
• Dievs mums deva dāvanu kopradīt caur mūsu auglību.
• Dievs uztic mums jaunu dzīvi
• Mēs esam radīti pēc Viņa tēla (kaut kas nav teikts par citām radībām)
• Dievs dod mums varu pār Savu radību
• Viņš paļaujas, ka mēs parūpēsimies par Viņa roku darbu
• Viņš pabaro mūs ar labu pārtiku un augļiem
• Dievs mūs uzskata par “labiem”
• Dievs vēlas atpūsties kopā ar mums
• Viņš ir mūsu dzīvības elpa.[2]sk. Apustuļu darbi 17:25: "Tas ir tas, kurš ikvienam dod dzīvību, elpu un visu." Viņa elpa ir mūsu elpa
• Dievs radīja visu radību, it īpaši Ēdeni, lai cilvēks varētu priecāties
• Dievs gribēja, lai mēs to darītu redzēt Viņa labestība radīšanā
• Dievs nodrošina cilvēku ar visu nepieciešamo
• Dievs dod mums brīvu gribu un brīvību mīlēt un atbildēt uz Viņu
• Dievs nevēlas, lai mēs būtu vieni; Viņš dod mums visa veida radības, kas mūs ieskauj
• Dievs mums dod privilēģiju nosaukt radību
• Viņš dod vīrieti un sievieti viens otram, lai pilnveidotu savu laimi
• Viņš sniedz mums seksualitāti, kas ir papildinoša un spēcīga
• Mūsu seksualitāte ir skaista dāvana un nav par ko kaunēties…
Tas nekādā gadījumā nav pilnīgs saraksts. Bet tas mums tik daudz stāsta par to, kā Tēvs mūs redz, priecājas par mums, mums uzticas, dod mums spēku un par mums rūpējas. Bet ko saka sātans, tā čūska? Viņš ir apsūdzētājs. Viņš tev saka, ka Dievs tevi ir pametis; ka tu esi nožēlojams; ka tu esi bezcerīgs; ka tu esi neglīts; ka tu esi netīrs; ka esat apmulsis; ka tu esi stulbs; ka tu esi idiots; ka tu esi bezjēdzīgs; ka tu esi pretīgs; ka tu esi kļūda; ka tu esi nemīlēts; ka esat nevēlams; ka tu neesi mīļš; ka esi pamests; ka esat apmaldījies; ka tu esi sasodīts...
Tātad, kura balsī jūs klausāties? Kurā sarakstā jūs sevi redzat vairāk? Vai jūs klausāties Tēvā, kurš jūs radīja, vai “melu tēvu”? Ak, bet jūs sakāt: "Es am grēcinieks." Un tomēr,
Bet Dievs pierāda savu mīlestību pret mums ar to, ka Kristus par mums nomira, kad mēs vēl bijām grēcinieki... caur kuru mēs tagad esam saņēmuši samierināšanu. (Romiešiem 5:8, 11)
Patiesībā Pāvils mums saka, ka būtībā pat mūsu grēks nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības. Jā, tā ir taisnība, ka nenožēlots nāves grēks var mūs šķirt no mūžīgā dzīve, bet ne no Dieva mīlestības.
Ko tad lai mēs uz to sakām? Ja Dievs ir par mums, kas var būt pret mums? Tas, kurš nav žēlojis savu Dēlu, bet nodevis Viņu mūsu visu labā, kā gan viņš mums līdz ar viņu visu pārējo nedos? Jo es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne esošās lietas, ne nākotnes lietas, ne spēki, ne augstums, ne dziļums, ne cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības. mūsu Kungā Kristū Jēzū. (sal. Rom 8:31-39)
Dieva kalpei Luisai Pikaretai, kuras rakstiem ir baznīcas atzinība,[3]sal. Par Luisu un viņas rakstiem Jēzus teica:
…Augstākais Radītājs… mīl visus un dara labu visiem. No Viņa Majestātes augstuma Viņš nolaižas lejā, dziļi sirdīs, pat ellē, bet Viņš to dara klusi, bez kņadas tur, kur atrodas. (29. gada 1926. jūnijs, 19. sēj.)
Protams, tie, kas atrodas ellē, ir noraidījuši Dievu, un kāda elle tā ir. Un kāda elle kļūst jums un man, kas joprojām atrodamies uz zemes, kad atsakāmies ticēt Dieva mīlestībai un žēlastībai. Kad Jēzus sauca uz svēto Faustīnu:
Žēlastības liesmas mani dedzina - klaigāšana ir jātērē; Es gribu turpināt tās izliet pār dvēselēm; dvēseles vienkārši nevēlas ticēt Manam labestībai. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 177. gads
Ja vēlaties sākt dziedināšanu, kā es teicu Ārstnieciskie preparāti, tas ir nepieciešams, lai jums būtu drosme — drosme ticēt, ka Dievs tevi patiesi mīl. Tā saka Viņa Vārds. Tā Viņa dzīve teica pie Krusta. To Viņš tagad jums saka. Ir pienācis laiks mums beigt sevi apsūdzēt visos sātana melos, beigt sevi apvainot (kas bieži vien ir viltus pazemība) un pazemīgi pieņemt šo lielo Dieva mīlestības dāvanu. To sauc par ticību — ticību, ka Viņš varētu mīlēt kādu tādu kā es.
Lūdziet ar tālāk sniegto dziesmu, tad paņemiet dienasgrāmatu un vēlreiz pajautājiet Jēzum: "Kā tu mani redzi?" Varbūt tas ir tikai viens vai divi vārdi. Vai attēlu. Vai varbūt Viņš vēlēsies, lai jūs vienkārši pārlasītu iepriekš minētās patiesības. Lai ko Viņš teiktu, no šīs stundas zini, ka tu esi mīlēts un ka nekas nevar tevi šķirt no šīs mīlestības. Kādreiz.
Kāds kā es
Es neesmu nekas, jūs visi esat
Un tomēr tu mani sauc par bērnu, un ļauj man tevi saukt par Abba
Es esmu mazs, un Tu esi Dievs
Un tomēr tu mani sauc par bērnu, un ļauj man tevi saukt par Abba
Tāpēc es noliecos un pielūdzu Tevi
Es nokrītu ceļos Dieva priekšā
kurš mīl tādu kā es
Es esmu grēcīgs, Tu esi tik tīrs
Un tomēr tu mani sauc par bērnu, un ļauj man tevi saukt par Abba
Tāpēc es noliecos un pielūdzu Tevi
Es nokrītu ceļos Dieva priekšā
kurš mīl tādu kā es
Es noliecos un pielūdzu Tevi
Es nokrītu ceļos Dieva priekšā
kurš mīl tādu kā es… tādu kā es
Ak, es noliecos un pielūdzu Tevi
Es nokrītu ceļos Dieva priekšā
kurš mīl tādu kā es
Un es nokrītu ceļos Dieva priekšā
kurš mīl tādu kā es,
kurš mīl tādu kā es,
kā es…
-Mark Mallett, no Divine Mercy Chaplet, 2007©
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Tagad telegrammā. Klikšķis:
Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:
Sekojiet Marka rakstiem šeit:
Klausieties sekojošo:
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | Rome 7: 18 |
|---|---|
| ↑2 | sk. Apustuļu darbi 17:25: "Tas ir tas, kurš ikvienam dod dzīvību, elpu un visu." |
| ↑3 | sal. Par Luisu un viņas rakstiem |