TAGAD ka tu esi apņēmies pabeigt šo rekolekciju un nepadoties... Dievs tev ir sagatavojis vienu no svarīgākajām dziedināšanām... tava paštēla dziedināšanu. Daudziem no mums nav problēmu mīlēt citus… bet, kad runa ir par sevi?
Sāksim… Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, āmen.
Nāc Svētais Gars, tu, kas esi pati Mīlestība, un uzturi mani šajā dienā. Dod man spēku būt žēlsirdīgam — pret mani. Palīdzi man piedot sev, būt maigam pret sevi, mīlēt sevi. Nāc, patiesības Gars, un atbrīvo mani no meliem par mani. Nāc, spēka Gars, un iznīcini sienas, ko esmu uzcēlis. Nāc, miera Gars, un pacel no drupām jauno radību, kas esmu caur Kristību, bet kas ir aprakta zem grēka un kauna pelniem. Es nododu jums visu, kas esmu, un visu, ko es neesmu. Nāc Svētais Gars, mana elpa, mana dzīvība, mans Palīgs, mans Aizstāvis. Āmen.
Dziedāsim un lūgsim šo dziesmu kopā…
Viss es esmu, viss es neesmu
Uzupurējot, jūs nejūtat sajūsmu
Mans piedāvājums, nožēlas pilna sirds
Salauzts gars, Tu neatlaidīsies
No salauztas sirds Tu nepagriezīsies
Tātad, viss, kas es esmu, un viss, kas es neesmu
Viss, ko esmu izdarījis, un viss, kas man nav izdevies
Es pametu, atdodu visu Tev
Tīra sirds, radi manī, Dievs
Atjauno manu garu, padari mani stipru
Atjauno manu prieku, un es slavēšu Tavu Vārdu
Gars piepildi mani tagad un dziedini manu kaunu
Viss, kas es esmu, un viss, kas es neesmu
Viss, ko esmu izdarījis, un viss, kas man nav izdevies
Es pametu, atdodu visu Tev
Ak, es neesmu cienīgs Tevi pieņemt
Ak, bet saki tikai vārdu, un es būšu dziedināts!
Viss, kas es esmu, un viss, kas es neesmu
Viss, ko esmu izdarījis, un viss, kas man nav izdevies
Es pametu, atdodu visu Tev
Viss, kas es esmu, viss, kas es neesmu
Viss, ko esmu izdarījis, un viss, kas man nav izdevies
Un es pametu, atdodu visu Tev
— Marks Mallets no Lai Kungs zina, 2005©
Paštēla sabrukums
Tu esi radīts pēc Dieva tēla. Jūsu gribas, intelekta un atmiņas spēks ir tas, kas jūs atšķir no dzīvnieku valsts. Viņi arī ir tie spēki, kas mūs ieved nepatikšanās. Cilvēka griba ir tik daudzu mūsu nelaimju avots. Kas notiktu ar Zemi, ja tā novirzītos no precīzās orbītas ap Sauli? Kādu haosu tas radītu? Tāpat, kad mūsu cilvēciskā griba atkāpjas no orbītas ap Dēlu, mēs par to tajā laikā maz domājam. Bet agri vai vēlu tas ieved mūsu dzīvē nekārtības, un mēs zaudējam iekšējo harmoniju, mieru un prieku, kas ir mūsu kā Visaugstākā dēlu un meitu mantojums. Ak, tās ciešanas, kuras mēs sev sagādājam!
No turienes mūsu intelekts un domāšana pavada laiku, lai attaisnotu mūsu grēku vai pilnībā nosodītu un vainotu sevi. Un mūsu atmiņa, ja tas netiek nodots dievišķā ārsta priekšā, padara mūs par citas valstības subjektu — melu un tumsas valstību, kurā mūs saista kauns, nepiedošana un mazdūšība.
Savas deviņu dienu klusās rekolekcijas laikā es atklāju, ka pirmajās pāris dienās esmu nokļuvis ciklā, kurā atkal atklāju Dieva mīlestību pret mani... bet arī sēroju par brūcēm, kuras biju radījis sev un īpaši citiem. Es kliedzu savā spilvenā: “Kungs, ko es esmu izdarījis? Ko es esmu darījis?" Tas turpinājās, kad garām gāja manas sievas, bērnu, draugu un citu cilvēku sejas, tos, kurus es nemīlēju tā, kā vajadzētu, tos, kuriem es nespēju liecināt, tos, kurus es sāpināju ar savu sāpi. Kā saka: “Sāpinot cilvēkus, sāpinot cilvēkus”. Savā dienasgrāmatā es saucu: “Ak, Kungs, ko es esmu izdarījis? Es esmu Tevi nodevis, noliedzis, piesis krustā. Ak, Jēzu, ko es esmu izdarījis!
Tobrīd es to neredzēju, taču biju iekļuvusi dubultā tīklā gan nepiedošanā pret sevi, gan skatīšanos caur “tumšo palielināmo stiklu”. Es to saucu tā, jo tas ir tas, ko Sātans ieliek mūsu rokās neaizsargātības brīžos, kad viņš pieļauj mūsu kļūdas un mūsu problēmas izskatās nesamērīgi lielas, līdz pat tādai pakāpei, ka mēs ticam, ka pat pats Dievs ir bezspēcīgs mūsu problēmu priekšā.
Pēkšņi Jēzus ielauzās manā vaimanā ar spēku, ko es jūtu vēl šodien:
Mans bērns, mans bērns! Pietiekami! Kas ir I darīts? Ko es tavā labā esmu izdarījis? Jā, uz Krusta es redzēju visu, ko jūs darījāt, un tas viss mani caururba. Un es kliedzu: "Tēvs piedod viņam, viņš nezina, ko viņš dara." Jo, ja tev būtu, mans bērns, tu to nebūtu darījis.
Tāpēc Es miru arī par jums, lai jūs tiktu dziedināti ar Manām brūcēm. Mans mazais bērns, nāc pie Manis ar šīm nastām un noliec tās.
Pagātnes atstāšana aiz muguras…
Pēc tam Jēzus man atgādināja līdzību, kad pazudušais dēls beidzot ieradās mājās.[1]sal. Lūkas 15: 11-32 Tēvs pieskrēja pie dēla, noskūpstīja viņu un apskāva Sākot no pirms zēns varēja atzīties. Ļaujiet šai patiesībai iegrimt, it īpaši tiem no jums, kuri jūt, ka jums nav ļauts būt mierīgam līdz jūs nokļūstat biktskrēslā. Nē, šī līdzība apvērš domu, ka tavs grēks ir padarījis tevi mazāk mīlamu Dievam. Atcerieties, ka Jēzus lūdza Caķeju, nožēlojamo muitnieku, pusdienot kopā ar viņu pirms viņš nožēloja grēkus.[2]sal. Lūkas 19:5 Patiesībā Jēzus saka:
My bērns, visi tavi grēki nav tik sāpīgi ievainojuši Manu Sirdi, kā to dara tavs pašreizējais neuzticības trūkums, ka pēc tik daudziem Manas mīlestības un žēlastības centieniem tev joprojām būtu jāšaubās par manu labestību. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1486. gads
Arī tēvs nepiekauj pazudušo dēlu par izšķērdēto naudu, sagādātajām grūtībām un nodevušos mājsaimniecību. Tā vietā viņš ietērps dēlu jaunā halātā, uzliek jaunu gredzenu pirkstā, jaunas sandales kājās un sarīko dzīres! Jā, ķermenis, mute, rokas un kājas, kas nodots tagad atkal tiek uzaugti dievišķā dēlā. Kā tas var būt?
Nu dēls atnāca mājās. Periods.
Bet vai dēlam nevajadzētu pavadīt nākamos vairākus gadus un gadu desmitus, apvainojot sevi par visiem cilvēkiem, kurus viņš sāpināja, un sērojot par visām neizmantotajām iespējām?
Atgādiniet Saulu (pirms viņš tika pārdēvēts par Pāvilu) un to, kā viņš slepkavoja kristiešus pirms savas atgriešanās. Ko viņam vajadzēja darīt ar visiem tiem, kurus viņš nogalināja, un ģimenēm, kuras viņš ievainoja? Vai viņam bija jāsaka: "Es esmu šausmīgs cilvēks, un tāpēc man nav tiesību uz laimi", kaut arī Jēzus viņam piedeva? Drīzāk svētais Pāvils pieņēma patiesības gaismu, kas spīdēja pār viņa sirdsapziņu. To darot, viņam no acīm nokrita zvīņas un dzima jauna diena. Pāvils lielā pazemībā sāka no jauna, bet šoreiz ar savu lielā vājuma realitāti un zināšanām — iekšējās nabadzības vietu, caur kuru viņš “bailēs un trīcēs” īstenoja savu glābšanu.[3]Fils 2: 12 proti, bērnišķīga sirds.
Bet kā ar tām ģimenēm, kuras ievainoja viņa iepriekšējā dzīve? Kā ar tiem, kurus tu esi sāpinājis? Kā ir ar taviem bērniem vai brāļiem un māsām, kuri ir pametuši mājas, ko tu ievainoji savas neprātības un kļūdu dēļ? Kā ir ar bijušajiem cilvēkiem, kurus tu satiki, ar kuriem izmantoji? Vai kolēģi, kuriem atstājāt sliktu liecinieku savā valodā un uzvedībā utt.?
Svētais Pēteris, kurš nodeva Jēzu, atstāja mums skaistu vārdu, ko nešaubījās no viņa paša pieredzes:
… Mīlestība sedz daudzus grēkus. (1. Pētera 4: 8.)
Lūk, ko Tas Kungs runāja manā sirdī, kad Viņš sāka remdēt manas bēdas:
Mans bērns, vai jums vajadzētu apraudāt savus grēkus? Nožēla ir pareiza; atlīdzināšana ir pareiza; labot ir pareizi. Pēc tam, bērns, tev VISS jānodod tā vienīgā rokās, kam ir līdzeklis pret visiem ļaunumiem; vienīgais, kuram ir zāles, lai izārstētu visas brūces. Tātad, redzi, mans bērns, tu tērē laiku, lai sērotu par brūcēm, kuras esi radījis. Pat ja jūs būtu ideāls svētais, jūsu ģimene — daļa no cilvēku ģimenes — joprojām piedzīvotu šīs pasaules ļaunumu līdz pat pēdējam elpas vilcienam.
Ar savu grēku nožēlu jūs patiesībā parādāt savai ģimenei, kā samierināties un saņemt žēlastību. Jūs veidosit patiesu pazemību, jaunatklātu tikumu un Manas Sirds maigumu un lēnprātību. Pretstatā pagātnei pret tagadnes gaismu, jūs ienesīsiet savā ģimenē jaunu dienu. Vai es neesmu Brīnumdaris? Vai es neesmu Rīta zvaigzne, kas vēsta par jaunu rītausmu (Atkl. 22:16)? Vai es neesmu Augšāmcelšanās? [4]John 11: 15 Tāpēc tagad nodod Man savu postu. Nerunājiet par to vairāk. Nedod vairs elpu veca cilvēka līķim. Lūk, es daru kaut ko jaunu. Nāc ar mani…
Ironiski, pirmais solis ceļā uz dziedināšanu kopā ar citiem ir tas, ka dažreiz mums vispirms ir jāpiedod sev. Sekojošais patiesībā var būt viens no visgrūtākajiem Rakstu fragmentiem:
Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu. (Mat. 19:19)
Ja mēs nemīlam sevi, kā mēs varam mīlēt citus? Ja mēs nevaram izrādīt žēlsirdību pret sevi, kā mēs varam būt žēlsirdīgi pret citiem? Ja mēs paši sevi nosodām bargi, kā gan mēs varam to nedarīt citiem? Un mēs to darām, bieži vien smalki.
Ir pienācis laiks vienreiz un uz visiem laikiem pieņemt kļūdas, neveiksmes, sliktus spriedumus, kaitīgos vārdus, darbības un kļūdas, kuras esat pieļāvis savā dzīvē, un nolikt tos pie Žēlsirdības troņa.
Droši tuvosimies žēlastības tronim, lai saņemtu žēlastību un atrastu žēlastību savlaicīgai palīdzībai. (Ebrejiem 4:16)
Jēzus aicina jūs tagad: Mans mazais jēriņš, atnes Man savas asaras un novieto tās vienu pēc otra pie Mana troņa. (Varat izmantot šo lūgšanu un pievienot visu, kas ienāk prātā):
Kungs, es nesu tev asaras...
par katru skarbu vārdu
par katru skarbo reakciju
par katru sabrukumu un dusmu lēkmi
par katru lāstu un zvērestu
par katru sevi naidošu vārdu
par katru zaimojošu vārdu
par katru neveselīgo tiekšanos pēc mīlestības
par katru dominanci
par katru satvērienu pie kontroles
par katru iekāres skatienu
par katru atņemšanu no mana dzīvesbiedra
par katru materiālisma aktu
par katru darbību "miesā"
par katru sliktu piemēru
par katru savtīgo mirkli
par perfekcionismu
uz sevi vērstām ambīcijām
iedomības dēļ
par sevis nicināšanu
par manu dāvanu noraidīšanu
par katru šaubu jūsu Providence
par jūsu mīlestības noraidīšanu
par citu mīlestības noraidīšanu
par šaubām par Tavu labestību
par atteikšanos
par vēlmi mirt
par manas dzīves noraidīšanu.
Ak, Tēvs, es piedāvāju tev visas šīs asaras un nožēloju visu, ko esmu darījis un ko neesmu izdarījis. Ko var teikt? Ko var darīt?
Atbilde ir: piedod sev.
Tagad savā dienasgrāmatā ierakstiet savu pilno vārdu ar lieliem burtiem un zem tiem vārdus “Es tev piedodu”. Aiciniet Jēzu runāt ar jūsu sirdi. Ja jums ir kādi jautājumi un bažas, ierakstiet tos savā dienasgrāmatā un klausieties Viņa atbildi.
Ļaujiet visiem
Ļaujiet visam ego krist
Ļaujiet visām bailēm aiziet
Ļaujiet visam, kas pieķērās vaļā
Lai beidzas visa kontrole
Lai viss izmisums beidzas
Lai visa nožēla klusē
Lai visas skumjas paliek mierā
Jēzus ir atnācis
Jēzus ir piedevis
Jēzus ir runājis:
"Tas ir pabeigts."
(Marks Mallets, 2023)
Noslēguma lūgšana
Atskaņojiet zemāk esošo dziesmu, aizveriet acis un ļaujiet Jēzum kalpot jums brīvībā, piedodot sev, zinot, ka esat mīlēts.
Viļņi
Mīlestības viļņi, mazgā mani
Mīlestības viļņi, mieriniet mani
Mīlestības viļņi, nāc nomierināt manu dvēseli
Mīlestības viļņi, padariet mani veselu
Mīlestības viļņi, kas mani pārveido
Mīlestības viļņi, kas mani sauc dziļi
Un Mīlestības viļņi, Tu dziedini manu dvēseli
Ak, mīlestības viļņi, Tu padari mani veselu,
Tu padari mani veselu
Mīlestības viļņi, Tu dziedini manu dvēseli
Zvani man, sauc, Tu sauc mani dziļāk
Nomazgā mani, padari mani veselu
dziedini mani Kungs…
-Mark Mallett no Divine Mercy Chaplet, 2007©
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Tagad telegrammā. Klikšķis:
Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:
Sekojiet Marka rakstiem šeit:
Klausieties sekojošo:
