NEKAD pirms tas bija noticis. Pie Dieva troņa, Tēva labās rokas, uzkāpa nevis ķerubi vai serafi, ne valdība vai vara, bet gan cilvēks — arī dievišķs, bet tomēr cilvēks.
Mūsu nabaga cilvēciskā daba Kristū tika celta pāri visiem debesu pulkiem, pāri visām eņģeļu kārtām, pāri augstākajiem debesu spēkiem līdz pašam Dieva Tēva tronim. — PĀvests LEO LIELAIS, Stundu liturģija, II sējums, P. 937
Šai realitātei vajadzētu izkratīt dvēseli no izmisuma. Tam vajadzētu pacelt grēcinieka zodu, kurš uzskata sevi par atkritumu. Tai jādod cerība tam, kurš, šķiet, nevar mainīties... nesot graujošo miesas krustu. Dievam Pats paņēma mūsu miesu un pacēla to Debesu augstumā.
Tāpēc mums nav jākļūst par eņģeli vai jācenšas kļūt par dievu, kā daži kļūdaini apgalvo. Mums vienkārši jākļūst pilnībā cilvēks. Un tas — Jēzus slavēšana — notiek tikai caur Dieva žēlastības dāvanu, kas mums dāvāta Kristībā un tiek iedarbināta caur grēku nožēlu un paļaušanos uz Viņa žēlastību. Kļūstot mazam, nevis lielam. Maz kā bērns.
Kļūt pilnībā cilvēkam nozīmē dzīvot Kristū, kurš ir debesīs... un aicināt Kristu dzīvot tevī, šeit uz zemes.
Klikšķiniet šeit, lai Atteikties or Apmaksa šim žurnālam.
