ES BIJU ejot garām televizoram, kamēr mani bērni skatījās filmu “Karaļa atgriešanās” — III daļa Gredzenu pavēlnieks— kad pēkšņi manā sirdī no ekrāna ielēca Gendolfa vārdi:
Notiek lietas, kuras nevar atsaukt.
Es apstājos, lai klausītos, mans gars manī deg:
…Tā ir dziļa elpa pirms ienirt……Tas būs Gondaras beigas, kā mēs to zinām……Mēs beidzot nonākam pie tā, mūsu laika lielās cīņas…
Pēc tam hobits uzkāpa sargtornī, lai iedegtu brīdinājuma uguni — signālu, lai brīdinātu Viduszemes tautas sagatavoties kaujai.
Dievs mums ir sūtījis arī “hobitus” — mazus bērnus, kuriem ir parādījusies viņa Māte un pavēlējusi iekurt patiesības ugunis, lai tumsā spīdētu gaisma... Prātā nāk Lurda, Fatima un pavisam nesen Medjugorje. pēdējais gaida oficiālu Baznīcas apstiprinājumu).
Bet viens “hobits” bija bērns tikai garā, un viņa dzīve un vārdi ir izlaiduši lielu gaismu pār visu zemi, pat tumšās ēnās:
Tagad mēs stāvam lielākās vēsturiskās konfrontācijas priekšā, ko cilvēce ir pārdzīvojusi. Es nedomāju, ka plaši Amerikas sabiedrības vai kristiešu kopienas aprindas to pilnībā saprot. Tagad mēs saskaramies ar pēdējo Baznīcas un anti-Baznīcas, Evaņģēlija un anti-Evaņģēlija konfrontāciju. Šī konfrontācija ir dievišķās providences plānos. Tas ir pārbaudījums, kuru veica visa Baznīca. . . jāuzņemas. —Kardināls Karols Votla, kurš divus gadus vēlāk kļuva par pāvestu Jāni Pāvilu II; atkārtoti izdrukāts 9. gada 1978. novembra numurā Wall Street Journal
