Cilvēka seksualitāte un brīvība - II daļa

 

PAR LABUMU UN IZVĒLĒM

 

TUR ir kaut kas cits, kas jāsaka par vīrieša un sievietes radīšanu, kas tika noteikta “sākumā”. Un, ja mēs to nesaprotam, ja to nesaprotam, tad jebkura diskusija par morāli, par pareizām vai nepareizām izvēlēm, par Dieva ieceres ievērošanu var apdraudēt diskusiju par cilvēka seksualitāti sterilā aizliegumu sarakstā. Un tas, es esmu pārliecināts, kalpotu tikai tam, lai padziļinātu plaisu starp Baznīcas skaistajām un bagātīgajām mācībām par seksualitāti un tiem, kuri jūtas no viņas atsvešināti.

Patiesība ir tāda, ka mēs visi esam radīti ne tikai pēc Dieva tēla, bet arī:

Dievs apskatīja visu, ko viņš bija darījis, un atzina, ka tas ir ļoti labi. (1. Moz. 31:XNUMX)

 

MUMS IR LABI, BET krituši

Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdz ar to arī pēc Viņa, kas ir pats Labestība, tēla. Kā Psalmists rakstīja:

Jūs izveidojāt manu iekšējo būtni; jūs mani adījāt manas mātes vēderā. Es slavēju tevi, jo esmu brīnišķīgi radīts. (Psalms 139: 13–14)

Svētā Jaunava Marija, skatoties uz Kristus apskāvieniem, skatījās uz sevis pilnīgu atspulgu, jo visa viņas dzīve bija pilnīgā harmonijā ar Radītāju. Dievs vēlas šo harmoniju arī mums.

Tagad mēs visi dažādā mērā esam spējīgi darīt to, ko dara visi citi radībā esošie radījumi: ēst, gulēt, medīt, pulcēties utt. Bet, tā kā mēs esam radīti pēc Dieva līdzības, mums ir arī spējas mīlēt. Tāpēc nevajadzētu būt pārsteigumam atrast pāri, kas dzīvo ārpus laulības un ir arī labi vecāki. Vai arī divi homoseksuāļi, kas dzīvo kopā, kuri ir ļoti dāsni. Vai no pornogrāfijas atkarīgs vīrs, kurš ir godīgs darbinieks. Vai arī ateists, kurš ir pašaizliedzīgs kalps bērnunamā utt. Evolucionisti bieži vien nespēj atspoguļot, kāpēc mēs vēlamies būt labi vai pat kas ir mīlestība. Baznīcas atbilde ir tāda, ka mēs esam radīti pēc Viņa tēla, kas ir gan labs, gan pats Mīlestība, un tādējādi mūsos ir dabisks likums, kas mūs virza šo mērķu virzienā. [1]sal. Cilvēka seksualitāte un brīvībaI daļa Tāpat kā gravitācija uztur zemi orbītā ap sauli, tieši šī labestība - mīlestības “gravitāte” - uztur cilvēci harmonijā ar Dievu un visu radīto.

Tomēr šī saskaņa ar Dievu, viens otru un visu radīto tika pārtraukta līdz ar Ādama un Ievas krišanu. Un tādējādi mēs redzam, kā darbojas cits princips: spēja rīkoties nepareizi, virzīt sevi uz egoistisku mērķu sasniegšanu. Tieši šajā iekšējā cīņā starp vēlmi darīt labu un vēlmi darīt ļaunu Jēzus iestājās, lai mūs glābtu. Un tas, kas mūs atbrīvo, ir patiesība.

Bez patiesības labdarība deģenerējas sentimentālismā. Mīlestība kļūst par tukšu apvalku, kas jāaizpilda patvaļīgi. Kultūrā bez patiesības tas ir liktenīgais risks, ar ko saskaras mīlestība. Tas kļūst par iespējamo subjektīvo emociju un viedokļu upuri, vārds “mīlestība” tiek ļaunprātīgi izmantots un sagrozīts līdz vietai, kur tas nozīmē pretējo. —POPE BENEDICTS XVI, Caritas Veritate, n. 3. lpp

Pornogrāfija ir “mīlestības civilizācijas” ikona bez patiesības. Tā ir vēlme mīlēt, būt mīlētam un veidot attiecības, bet bez mūsu seksualitātes patiesības un tās patiesās nozīmes. Arī citi seksuālās izpausmes veidi, kaut arī cenšas būt “labi”, var būt patiesības sagrozīšana. Tas, ko mēs esam aicināti darīt, ir sakārtot to, kas ir “nesakārtotajā stāvoklī”. Un mūsu Kunga žēlastība un žēlastība ir mums palīdzēt.

Tas nozīmē, ka mums ir jāatzīst un jāveicina citu labums. Bet mēs arī nevaram ļaut labajam, ko mēs redzam, līdzjūtību pārvērst “sentimentalitātē”, kur amorālo vienkārši noslauka zem paklāja. Tā Kunga misija ir arī Baznīcas misija: piedalīties citu glābšanā. To nevar panākt pašapmānā, bet tikai patiesība.

 

MORĀLO Absolūtu atkārtota atklāšana

Un tieši tur morāli Morāle, tas ir, likumi vai noteikumi, palīdz apgaismot mūsu sirdsapziņu un virzīt mūsu rīcību atbilstoši kopējam labumam. Tomēr kāpēc mūsdienās pastāv priekšstats, ka mūsu seksualitāte ir “bezmaksas visiem”, kas būtu pilnībā jānoņem no jebkāda veida morāles?

Tāpat kā visas citas mūsu ķermeņa funkcijas, vai ir likumi, kas regulē mūsu seksualitāti un pavēl to virzīt uz veselību un laimi? Piemēram, mēs zinām, ja mēs dzeram pārāk daudz ūdens, var sākties hiponatriēmija un pat jūs nogalināt. Ja jūs ēdat pārāk daudz, aptaukošanās var jūs nogalināt. Ja jūs elpojat pat pārāk ātri, hiperventilācija var izraisīt jūs sabrukt. Tātad, redzat, mums ir jāregulē pat tādu preču kā ūdens, pārtika un gaiss uzņemšana. Kāpēc tad mēs domājam, ka nepareiza seksuālās apetītes pārvaldība arī nerada nopietnas sekas? Fakti stāsta citu stāstu. Seksuāli transmisīvās slimības ir kļuvušas par epidēmiju, šķiršanās līmenis pieaug, pornogrāfija iznīcina laulības, un cilvēku tirdzniecība ir eksplodējusi gandrīz visās pasaules malās. Vai var būt, ka mūsu seksualitātei ir arī robežas, kas uztur to līdzsvarā ar mūsu garīgo, emocionālo un fizisko veselību? Turklāt, kas un kurš nosaka šīs robežas?

Morāle pastāv, lai virzītu cilvēku rīcību pret savu un kopējo labumu. Bet tie nav patvaļīgi iegūti, kā mēs to apspriedām I daļa. Tie izriet no dabiskā likuma, kas “pauž cilvēka cieņu un nosaka pamatu viņa pamattiesībām un pienākumiem”. [2]sal. Katoļu baznīca, n. 1956. lpp

Bet mūsu laikmeta nopietnās briesmas ir ētikas un morāles nošķiršana no dabiskā likuma. Šīs tiesības vēl vairāk tiek aizsegtas, kad tiek nodrošinātas “tiesības” Tikai ar “tautas balsojumu”. Vēsture liecina, ka pat lielākā daļa iedzīvotāju var sākt uztvert kā “morālu” kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar “labestību”. Neskatieties tālāk par pagājušo gadsimtu. Verdzība bija pamatota; tāpat tika ierobežotas sieviešu vēlēšanu tiesības; un, protams, nacismu tauta īstenoja demokrātiski. Tas viss nozīmē, ka nav nekā tik nepastāvīga kā vairākuma viedoklis.

Tas ir ļaunprātīgs rezultāts relatīvismam, kas valda bez iebildumiem: “labie” vairs nav tādi, jo tie vairs nav stingri balstīti uz cilvēka neaizskaramo cieņu, bet tiek pakļauti spēcīgākās puses gribai. Tādā veidā demokrātija, pretrunā ar saviem principiem, faktiski virzās uz totalitārisma formu. —POPEJS JOHN PAUL II, Evangelium Vitae, “Dzīves evaņģēlijs”, n. 18., 20. lpp

Šie ir dīvaini laiki, kad sevi pasludinājis “geju ateists” nopratina Īrijas katoļu baznīcu nevis par viņas mācībām, bet gan par “filozofisko jucekli, ko reliģiskie konservatīvie izvirza savā lietā”. Viņš turpina jautāt:

Vai šie kristieši nevar redzēt, ka viņu ticības morālo pamatu nevar meklēt aptaujas dalībnieku aritmētikā? ... vai sabiedriskās domas pārsvars var mainīt polaritāti starp tikumu un netikumu? Vai uz brīdi Mozum (nemaz nerunājot par Dievu) būtu ienācis prātā, ka viņš labāk atliktu Moloha pielūgšanu, jo to gribēja darīt lielākā daļa izraēliešu? Jebkuras pasaules lielās reliģijas apgalvojumā noteikti jābūt netiešam, ka morāles jautājumos vairākums var kļūdīties… —Matejs Pariss, Skatītāju, Maijā 30th, 2015

Parrisam ir pilnīga taisnība. Fakts, ka mūsdienu sabiedrības morālie pamati mainās tikai ar knapi cīņu, ir tāpēc, ka patiesību un saprātu ir aizmirsuši vāji Baznīcas vīri, kas patiesības dēļ ir baidījušies vai guvuši labumu.

... mums ir vajadzīgas zināšanas, mums ir vajadzīga patiesība, jo bez šiem mēs nevaram pastāvēt stingri, mēs nevaram virzīties uz priekšu. Ticība bez patiesības neglābj, tā nenodrošina drošu pamatu. Tas joprojām ir skaists stāsts, mūsu dziļas laimes ilgas projekcija, kaut kas spējīgs apmierināt mūs tādā mērā, kā mēs esam gatavi sevi maldināt. - pāvests francis, Lumen Fidei, Encikliska vēstule, n. 24

Šīs sērijas par cilvēka seksualitāti un brīvību mērķis ir izaicināt mūs visus jautāt, vai mēs patiesībā maldinām sevi, ja esam pārliecinājuši sevi, ka “brīvība”, ko mēs paužam caur savu seksualitāti plašsaziņas līdzekļos, mūzikā, tas, kā mēs ģērbjamies, sarunās un guļamistabās, drīzāk ir paverdzinošs gan mēs paši, gan citi? Vienīgais veids, kā atbildēt uz šo jautājumu, ir “pamodināt” patiesību par to, kas mēs esam, un no jauna atklāt morāles pamatus. Kā brīdināja pāvests Benedikts:

Konstitūcijas un likumi var darboties tikai tad, ja pastāv būtiska vienprātība par būtisko. Šī fundamentālā vienprātība, kas izriet no kristīgā mantojuma, ir apdraudēta ... Patiesībā tas padara saprātu neredzīgu pret būtisko. Pretoties šim saprāta aptumsumam un saglabāt tā spēju saskatīt būtisko, redzēt Dievu un cilvēku, redzēt to, kas ir labs un kas ir patiess, ir kopīgas intereses, kurām jāapvieno visi labas gribas cilvēki. Uz spēles ir likta pati pasaules nākotne. —POPE BENEDICT XVI, uzruna Romas Kūrijai, 20. gada 2010. decembris

Jā! Mums ir jāmodina patiesība par savu labestību. Kristiešiem ir jāiet pāri debatēm un jāiziet pasaulē līdzās pazudušajiem, asiņojošajiem un pat tiem, kas mūs noraida, un lai viņi redz mūs domājam par viņu labestību. Tādā veidā caur mīlestību mēs varam atrast kopīgu valodu patiesības sēklām. Mēs varam atrast iespēju citos pamodināt “atmiņu” par to, kas mēs esam: dēli un meitas, kas radīti pēc Dieva tēla. Jo, kā teica pāvests Francisks, mēs ciešam no “milzīgas amnēzijas mūsu mūsdienu pasaulē”:

Patiesības jautājums patiešām ir atmiņas jautājums, dziļa atmiņa, jo tā nodarbojas ar kaut ko pirms mums pašiem un var izdoties mūs apvienot tādā veidā, kas pārsniedz mūsu sīko un ierobežoto individuālo apziņu. Tas ir jautājums par visa tā izcelsmi, kura gaismā mēs varam ieskatīties mūsu kopējā ceļa mērķī un tādējādi arī nozīmē. - pāvests francis, Lumen Fidei, Encikliskā vēstule, 25

 

CILVĒKU IEMESLS UN MORALITĀTE

“Mēs drīzāk jāpakļaujas Dievam, nevis cilvēkiem. ”

Tā Pēteris un apustuļi atbildēja savas tautas vadītājiem, kad viņiem pavēlēja pārtraukt mācības. [3]sal. Apustuļu darbi 5:29 Tam vajadzētu būt arī mūsu tiesu, likumdevēju un likumdevēju atbildei šodien. Dabiskajam likumam, kuru mēs apspriedām I daļa nav cilvēka vai Baznīcas izgudrojums. Tas atkal ir “nekas cits kā saprašanas gaisma, ko Dievs mums ir ielicis”. [4]sal. Katoļu baznīcas katehisms, n. 1955. lpp Protams, daži var atcirt, ka viņi netic Dievam un tāpēc viņus nesaista dabiskais likums. Tomēr radībā ierakstītais “morālais kodekss” pats par sevi pārsniedz visas reliģijas, un to var uztvert tikai ar cilvēka saprātu.

Piemēram, ņemiet zēnu zīdaini. Viņam nav ne mazākās nojausmas, kāpēc viņam tur ir šī “lieta”. Viņam nav nekādas jēgas. Tomēr, sasniedzot saprāta vecumu, viņš uzzina, ka šī “lieta” joprojām nav jēgas neatkarīgi no sieviešu dzimumorgāniem. Arī jauna sieviete var pamatot, ka viņas seksualitātei nav jēgas, izņemot vīriešu dzimumu. Tie ir a papildina. To var saprast tikai ar cilvēka saprātu. Es domāju, ja gadu vecs bērns var iemācīt ielieciet apaļu rotaļlietu tapu apaļā bedrē, ideja, ka seksuāla rakstura izglītība klasēs ir „būtiska”, kļūst par nelielu farsu, atklājot cita veida programmu…

Tas nozīmē, ka grēks ir aptumšojis mūsu cilvēcisko saprātu. Un tādējādi mūsu cilvēka seksualitātes patiesības bieži tiek aizsegtas.

Dabisko likumu priekšrakstus visi neuztver skaidri un nekavējoties. Pašreizējā situācijā grēcīgam cilvēkam ir vajadzīga žēlastība un atklāsme, tāpēc morāles un reliģijas patiesības var zināt „ikviens, kam ir iespējas, ar pārliecību un bez kļūdām”. Sākot noKatoļu baznīcas katehisms (CCC), n. 1960. lpp

Daļēji tā ir Baznīcas loma. Kristus viņai uzticēja misiju “mācīt visu”, ko mācīja mūsu Kungs. Tas ietver ne tikai ticības evaņģēliju, bet arī morālo evaņģēliju. Jo, ja Jēzus teica, ka patiesība mūs atbrīvos, [5]sal. Jāņa 8:32 šķistu obligāti, lai mēs precīzi zinātu, kas ir tās patiesības, kas mūs atbrīvo, un tās, kas verdzina. Tādējādi Baznīcai tika uzdots mācīt gan “ticību, gan morāli”. Viņa to dara nekļūdīgi caur Svēto Garu, kurš ir “Baznīcas dzīvā atmiņa”, [6]sal. CCC, n. 1099. lpp pateicoties Kristus apsolījumam:

... kad viņš atnāks, patiesības Gars, viņš jūs vadīs pie visas patiesības. (Jāņa 16:13)

Atkal, kāpēc es to norādu diskusijā par cilvēka seksualitāti? Tāpēc, ka ir lietderīgi apspriest to, kas patiesībā ir morāli “pareizs” vai “nepareizs” no Baznīcas viedokļa, ja vien mēs nesaprotam kāds ir Baznīcas atskaites punkts? Kā paziņoja Sanfrancisko arhibīskaps Salvatore Kordileone:

Kad kultūra vairs nespēj uztvert šīs dabiskās patiesības, tad mūsu mācību pamats iztvaiko un nekas no mūsu piedāvātā nebūs jēgas. Sākot noCruxnow.com, Jūnijs 3rd, 2015

 

Baznīcas balss ŠODIEN

Baznīcas atskaites punkts ir dabiskais likums un Dieva atklāsme caur Jēzu Kristu. Tie nav savstarpēji izslēdzoši, bet ietver patiesības vienotību no viena kopīga avota: Radītāja.

Dabiskais likums, Radītāja ļoti labs darbs, paredz stabils pamats, uz kura cilvēks var veidot morāles likumu struktūru, lai vadītu savu izvēli. Tas arī nodrošina neaizstājamo morālo pamatu cilvēku kopienas veidošanai. Visbeidzot, tas nodrošina nepieciešamo pamatu civiltiesībām, ar kurām tās ir saistītas, vai nu ar refleksiju, kas izdara secinājumus no tās principiem, vai ar pozitīva un juridiska rakstura papildinājumiem. Sākot noCCC, n. 1959. lpp

Tad Baznīcas loma nekonkurē ar valsti. Drīzāk tas ir jānodrošina nemaldīga morālā vadošā gaisma valstij tās funkcijās, lai nodrošinātu, organizētu un pārvaldītu sabiedrības kopējo labumu. Man patīk teikt, ka Baznīca ir “laimes māte”. Jo viņas misijas centrā ir vīriešu un sieviešu iesaistīšana “Dieva bērnu krāšņajā brīvībā”. [7] Rome 8: 21 jo “par brīvību Kristus mūs atbrīvoja”. [8]Gal 5: 1

Kungs rūpējas ne tikai par mūsu garīgo labklājību, bet arī par mūsu ķermeni (jo dvēsele un ķermenis veido vienotu dabu), un tāpēc Baznīcas mātes rūpes attiecas arī uz mūsu seksualitāti. Vai arī varētu teikt, ka viņas gudrība sniedzas līdz “guļamistabai”, jo “nekas nav slēpts, kā tikai tas, lai tas būtu redzams; nekas nav noslēpums, izņemot nākšanu gaismā. ” [9]Zemes 4: 22 Tas nozīmē, ka tas, kas notiek guļamistabā is Baznīca ir noraizējusies, jo visas mūsu darbības ietekmē to, kā mēs garīgi un psiholoģiski sazināmies un mijiedarbojamies ar citiem citos līmeņos, ārpus no guļamistabas. Tādējādi autentiska “seksuālā brīvība” ir arī daļa no Dieva plāna mūsu laimei, un šī laime ir cieši saistīta līdz patiesībai.

Baznīca [tāpēc] ir iecerējusi turpināt paaugstināt savu balsi, aizstāvot cilvēci, pat tad, ja valstu un sabiedrības vairākuma politika virzās pretējā virzienā. Patiesība patiesībā smeļas spēku pati no sevis, nevis no tās radītās piekrišanas apjoma. —POPE BENEDICT XVI, Vatikāns, 20. gada 2006. marts

 

III daļā diskusija par seksu mūsu raksturīgās cieņas kontekstā.

 

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

 

Paldies, ka atbalstāt šo pilna laika kalpošanu.

 

Apmaksa

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 sal. Cilvēka seksualitāte un brīvībaI daļa
2 sal. Katoļu baznīca, n. 1956. lpp
3 sal. Apustuļu darbi 5:29
4 sal. Katoļu baznīcas katehisms, n. 1955. lpp
5 sal. Jāņa 8:32
6 sal. CCC, n. 1099. lpp
7 Rome 8: 21
8 Gal 5: 1
9 Zemes 4: 22
Posted in SĀKUMS, TICĪBA UN MORĀLAS, CILVĒKU Seksualitāte un brīvība un tagged , , , , , , , , , , , , , , .

Komentāri ir slēgti.