Pazīstot Jēzu

 

IR jūs kādreiz esat saticis kādu, kurš aizrauj savu tēmu? Izpletņlēcējs, zirgu jātnieks, sporta līdzjutējs vai antropologs, zinātnieks vai antīks restaurators, kurš dzīvo un elpo savu hobiju vai karjeru? Kaut arī viņi var mūs iedvesmot un pat izraisīt interesi par savu tēmu, kristietība ir atšķirīga. Jo tas nav par kāda cita dzīvesveida, filozofijas vai pat reliģiska ideāla aizraušanos.

Kristietības būtība nav ideja, bet gan Persona. —POPEJS BENEDIKTS XVI, spontāna runa Romas garīdzniekiem; Zenit, maijs 20., 2005. lpp

 

KRISTIETĪBA IR MĪLESTĪBAS STĀSTS

Kristietību no islāma, hinduisma, budisma un daudzām citām reliģijām atšķir tas, ka tā galvenokārt ir mīlas stāsts. Radītājs ir piekāpies ne tikai tādēļ, lai glābtu cilvēku, bet arī lai viņu mīlētu un mīlētu cieši. Jēzus kļuva līdzīgs mums un tad atdeva Savu dzīvību aiz mīlestības pret mums. Viņš, patiesībā, slāpes Tavai un manai mīlestībai. [1]sk. Jāņa 4:7; 19:28

Jēzus slāpst; viņa lūgums rodas no Dieva vēlmes pēc mums... Dievs slāpst, lai mēs izslāptu pēc Viņa. Sākot noKatoļu baznīca, n. 2560. lpp

Tā ir skaista realitāte... bet tāda, ko daudzi šūpulīši katoļi ir palaiduši garām, bieži vien tāpēc, ka Jēzus viņiem nekad īsti nav ticis pasniegts kā tāds, kurš klauvē pie viņu sirdīm, vēlas tikt uzaicināts. Tāpēc kļūst viegli iekrist "rutīnā". rituālu,” drīzāk pienākuma, nevis likteņa izpildes sajūta. Kāds liktenis? Būt dziļās un mīlestības pilnās attiecībās ar Svēto Trīsvienību, kas pārveido katru jūsu dzīves aspektu, mērķus un nolūku.

Dažreiz pat katoļi ir zaudējuši Kristu vai viņiem nekad nav bijusi iespēja personīgi piedzīvot Kristu: nevis Kristu kā vienkāršu “paradigmu” vai “vērtību”, bet gan kā dzīvo Kungu, “ceļu, patiesību un dzīvi”. —POPĒTS JĀNS PĀLS II, L'Osservatore Romano (Vatikāna avīzes angļu izdevums), 24. gada 1993. marts, 3. lpp.

Tas ir, mums ir jākļūst par tēlu dievišķais mīlas stāsts...

 

PERSONĪGI PAZĪST JĒZU

Pajautājiet sev: vai es runāju ar citiem tikai par katoļu ticības principiem, vai arī es runāju par Jēzu? Vai es runāju par Dievu, vai par draugu, brāli, a mīļākais kas ir šeit, Emanuel, Dievs ar mums? Vai manas dienas koncentrējas ap Jēzu un vispirms meklēju Viņa Valstību, vai es un vispirms meklēju savu valstību? Atbildes var atklāt, vai jūs atļaujat Jēzum to darīt photo6valdīt savā sirdī vai varbūt turēt Viņu rokas stiepiena attālumā; vai jūs zināt tikai par Jēzu, vai patiesībā Zināt Viņu.

Personīgās attiecībās ar viņu ir jāieņem īsta draudzība ar Jēzu un nav jāzina, kas ir Jēzus tikai no citiem vai no grāmatām, bet jādzīvo arvien dziļākas personiskās attiecības ar Jēzu, kur mēs varam sākt saprast, kas viņš ir lūdz mums ... Nepietiek ar Dieva pazīšanu. Lai patiesi sastaptos ar viņu, viņš ir arī jāmīl. Zināšanām jākļūst par mīlestību. — Pāvests BENEDIKTS XVI, tikšanās ar Romas jauniešiem, 6. gada 2006. aprīlis; vatican.va

Vienā no daudzajiem skaistajiem šī mīlas stāsta attēliem atkal ir tas, kas atrodams Atklāsmes grāmatā, kur Jēzus saka:

Lūk, es stāvu pie durvīm un klauvēju. Ja kāds dzird manu balsi un atver durvis, [tad] es ieiešu viņa namā un pusdienošu kopā ar viņu, un viņš ar mani. (Atkl. 3:20)

Fakts ir tāds, ka Jēzus bieži tiek atstāts stāvot pie daudzu katoļu durvīm, kuri patiesībā ir gājuši uz Misi katru svētdienu visu savu dzīvi! Atkal, varbūt tas ir tāpēc, ka viņi nekad nav tikuši aicināti atvērt savas sirdis vai viņiem nav stāstīts, kā atvērt sirdis un kas ir saistīts ar attiecību veidošanu ar Kungu. Tas patiešām sākas ar klauvēšanu Viņa durvis.

Jāsāk ar lūgšanu un sarunu ar To Kungu: "Atveriet man durvis." Un tas, ko svētais Augustīns bieži saka savās homīlijās: "Es klauvēju pie Vārda durvīm, lai beidzot uzzinātu, ko Tas Kungs vēlas man pateikt." — Pāvests BENEDIKTS XVI, tikšanās ar Romas jauniešiem, 6. gada 2006. aprīlis; vatican.va

Jēzus gaida, lai pārkāptu ticības slieksni tavā sirdī, kamēr Viņš aicina tevi pārkāpt baiļu slieksni savā sirdī. Nebaidies no tā, ko Jēzus var un ko darīs tavā dzīvē! Es bieži esmu teicis jauniešiem, ar ko esmu sludinājis evaņģēliju skolās: „Jēzus nav nācis, lai atņemtu jūsu personību — Viņš nāca, lai atņemtu jūsu grēkus, kas iznīcina to, ko jūs esat. tiešām ir.”

Cilvēks, kurš pats ir radīts pēc “Dieva tēla” [ir] aicināts uz personiskām attiecībām ar Dievu…Sākot noKatoļu baznīca, n. 299. lpp

Kad viņš kļuva par pāvestu, Benedikts XVI savā pirmajā homīlijā teica, ka katrs no mums ir "Dieva doma", ka mēs neesam "gadījuma rakstura un bezjēdzīgi evolūcijas produkti", bet gan "katrs no mums ir gribēts, katrs mūs mīl. ” Dievs tikai gaida, kad katrs no mums dāvās Viņam savu “jā”. Jo Viņa “jā” mums jau tika teikts caur krustu.

Kad tu man piezvanīsi un nāc un lūgsi, es tevi uzklausīšu. Kad tu mani meklēsi, tu mani atradīsi. Jā, kad tu mani meklēsi no visas sirds, es tev ļaušu mani atrast... (Jeremijas 29:12-13)

Un atkal,

Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums. (Jēkaba ​​4: 8)

Tuvoties Dievam, kurš ir svēts, nozīmē atrauties no grēka un visa, kas nav svēts. Bet šeit daudzi sāk baidīties, ticot meliem, ka personiskas attiecības ar Jēzu atņems dzīves “jautru”.

Nav nekā skaistāka kā būt pārsteigtam par Evaņģēliju, par tikšanos ar Kristu. Nav nekā skaistāka kā viņu pazīt un runāt citiem par mūsu draudzību. Ja mēs ļaujam Kristum pilnībā ienākt mūsu dzīvē, ja mēs viņam pilnībā atveramies, vai mēs nebaidāmies, ka Viņš varētu mums kaut ko atņemt? Vai varbūt mēs nebaidāmies atteikties no kaut kā nozīmīga, kaut kā unikāla, no tā, kas padara dzīvi tik skaistu? Vai tad mēs neriskējam tikt pazemināti un atņemti mūsu brīvības dēļ? Nē! Ja mēs ielaižam Kristu savā dzīvē, mēs nezaudējam neko, neko, absolūti neko no tā, kas padara dzīvi brīvu, skaistu un lielisku. Nē!... Tikai draudzībā patiesi atklājas lielais cilvēka eksistences potenciāls. Tikai šajā draudzībā mēs piedzīvojam skaistumu un atbrīvošanos. — Pāvests BENEDIKTS XVI, Sv. Pētera laukums, Inaugurācijas homīlija, 24. gada 2005. aprīlis; vatican.va

 

PATIESIE LIECNIEKI

Un tāpēc, dārgie brāļi un māsas, pirms mēs runājam tālāk par doktrīnu vai pastorālajām pieejām un visu to, ko mēs esam apsprieduši kopš Sinodes Romā, mums ir jāpārliecinās, ka mums ir galvenais: attiecības ar Kungu. Un Katehisms māca:

... lūgšana is Dieva bērnu dzīvās attiecības ar Tēvu ... Sākot noKatoļu baznīca, n. 2565. lpp

Atgriežoties pie tā, ko es teicu sākumā, viena lieta ir zināšanas un pat aizraušanās ar kādu tēmu, bet kristietība ir savādāka. Tā ir nezināšana par Jēzu, bet zinot Jēzu, kas nāk caur svēto sakramentu un lūgšanu dzīvi un draudzību ar Kungu. Būt par Kristus liecinieku nav saistītas ar gudriem paņēmieniem un formulām, bet gan ļaut Gara spēkam un dzīvībai izliet no jūsu attiecībām ar Jēzu kā “dzīvā ūdens upēm”. [2]sal. Jāņa 7:38 Jo tas notiek, kad esi iemīlējies Mīlestībā.

Mums nav iespējams nerunāt par redzēto un dzirdēto. (Apustuļu darbi 4:20)

Nē, mēs netiksim glābti ar formulu, bet gan ar Personu un pārliecību, ko viņš mums sniedz: Es esmu ar tevi! Sākot noSVĒTAIS JĀNIS Pāvils II, Novo Millennio Ineunte, n. 29. lpp

Lai katoļu ticība nekad nav sterils saraksts, ko drīkst un ko nedrīkst, paraža, kas jātur, nevis dzīve, kas jādzīvo.

Lieli teologi ir mēģinājuši aprakstīt būtiskās idejas, kas veido kristietību. Bet galu galā viņu konstruētā kristietība nepārliecināja, jo kristietība pirmām kārtām ir Notikums, Persona. Un tādējādi Personā mēs atklājam ietvertā bagātību. — PĀvests BENEDIKTS XVI, turpat.

Jēzus klauvē pie tavas un manas sirds, nesot sev līdzi debesu mielasta bagātības.

Vai mēs Viņu jau ielaidām?

 

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

  • Pāvests Francisks par to, ka jūtas “garīgi ērti”: Homīlija

 

  

Vai esat noguris no mūzikas par seksu un vardarbību?
Kā būtu ar pacilātu mūziku, kas uzrunā tevi sirds?

Marka jaunais albums Neaizsargāts ir aizkustinājis daudzus ar savām sulīgajām balādēm un aizkustinošo tekstu. Daudzi klausītāji to sauc par savu
vēl skaistākie iestudējumi.

Sniedziet dziesmas par ticību, ģimeni un izturību, kas iedvesmo
forums Ziemassvētki!

 

Noklikšķiniet uz albuma vāka, lai klausītos vai pasūtītu Marka jauno kompaktdisku!

VULcvrNEWRELEASE8x8__64755.1407304496.1280.1280

 

Klausieties zemāk!

Ko cilvēki saka ...

Esmu atkal un atkal klausījies savu nesen iegādāto kompaktdisku “Vulnerable” un nespēju pamainīt kompaktdisku, lai klausītos kādu no pārējiem 4 Marka kompaktdiskiem, kurus iegādājos vienlaikus. Katra “Neaizsargātā” dziesma vienkārši elpo Svētību! Es šaubos, vai kāds no citiem kompaktdiskiem varētu pieskarties šai jaunākajai Marka kolekcijai, bet, ja tie ir pat uz pusi tik labi
viņiem joprojām ir jābūt.

—Vajs Labels

Braucis garu ceļu ar Vulnerable kompaktdisku atskaņotājā ... Būtībā tas ir manas ģimenes dzīves skaņu celiņš, kas uztur Labās atmiņas dzīvu un palīdzēja mums pārvarēt dažas ļoti aptuvenas vietas ...
Slavējiet Dievu par Marka kalpošanu!

- Marija Terēze Egizio

Marks Mallets ir Dieva svētīts un svaidīts kā vēstnesis mūsu laikiem, daži viņa vēstījumi tiek piedāvāti dziesmu formā, kas atbalsojas un skan manā iekšējā būtnē un manā sirdī ... Kā Marks Mallets nav pasaulē slavens vokālists ???
—Šerels Moellers

Es nopirku šo kompaktdisku un uzskatīju, ka tas ir pilnīgi fantastisks. Sajauktās balsis, orķestrējums ir vienkārši skaists. Tas jūs paceļ un maigi noliek Dieva rokās. Ja esat jauns Marka fans, tas ir viens no labākajiem, ko viņš līdz šim ir producējis.
- Ingvers Sūks

Man ir visi Marks kompaktdiski, un es tos visus mīlu, bet šis mani pieskaras daudzos īpašos veidos. Viņa ticība atspoguļojas katrā dziesmā un vairāk par visu, kas šodien ir vajadzīgs.
-Tur ir

 

Vai vēlaties koplietot šo vietni ar citiem? Pārliecinieties, vai Adblock vai jebkura cita izsekošanas programmatūra ļauj šai vietnei rādīt sociālo tīklu ikonas. Ja redzat tos zemāk, tad viss ir kārtībā!

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 sk. Jāņa 4:7; 19:28
2 sal. Jāņa 7:38
Posted in SĀKUMS, SPIRITUALITĀTE un tagged , , , , , , , , , , , .

Komentāri ir slēgti.