Klausoties Kristū

NAV kopš Humanae Vitae vai varbūt ir bijusi kāda enciklikas vēstule, kas izraisījusi vairāk dusmu, vairāk satraukuma, vairāk gaidu nekā Laudato si '. Es to esmu izdrukājis un nedēļas nogali pavadīšu lasot un pārdomājot to.

Es jutu, kā Tas Kungs saka, ka pirmais, ko Viņš vēlas, lai mēs darām ar šo mācību, ir pārbaudīt mūsu pašu sirdsapziņu. Atlieciet malā spriedumus, nolieciet savus filtrus un ļaujiet vārdam runāt pie sirds. Un šajā ziņā tas ir Kristus prāta “vārds”. Jo Jēzus sacīja apustuļiem un līdz ar to viņu pēctečiem:

Kas jūs klausās, tas mani klausās. Kas tevi noraida, tas mani noraida. Un tas, kurš mani noraida, noraida to, kurš mani sūtīja. (Lūkas 10:16)

Arī šeit mums jāatstāj Pēteris, “vīrietis”, un jāuzklausa Pēteris, “birojs”. Pārejot uz enciklikas aizmuguri, jūs redzēsit nedaudz mazāk par 180 zemsvītras piezīmēm ar atsaucēm uz vairākiem pāvestiem, katehismu, Vatikāna II koncilu un citiem maģistra paziņojumiem. Tas pats par sevi liecina par Baznīcas pastāvīgo balsi, kas ir atbalss no pirmā Pētera, kuram Jēzus pavēlēja “Baro manas aitas”. ^[1]sal. Jāņa 21:17 Tieši šī balss, kas balstās uz priekšgājējiem līdz pat pašam Kristum, atšķir katoļu baznīcu no katras pasaules konfesijas. Tieši šī “dzīvā tradīcija”, kas dibināta uz Pētera klints, pati liek man mīlēt un pielūgt Kristu vairāk nekā jebkad agrāk. Tāpēc, ka mūsu ticība nav atkarīga tikai no cilvēkiem, bet gan no Dievišķā Cilvēka Jēzus Kristus, kurš savu Baznīcu uzceļ uz Pētera amatu, kuru Viņš nodibināja. ^[2]sal. Matts 16:18

Jo ar to pašu reālismu, ar kuru mēs šodien pasludinām pāvestu grēkus un viņu nesamērīgumu ar viņu pasūtījuma lielumu, mums arī jāatzīst, ka Pēteris vairākkārt ir nostājies kā klints pret ideoloģijām, pret vārda izšķīšanu ticības ticamībā. noteiktā laikā, pret pakļaušanos šīs pasaules varām. Kad mēs to redzam vēstures faktos, mēs neslavinām cilvēkus, bet slavējam To Kungu, kurš nepamet Baznīcu un kurš vēlējās paust, ka viņš ir klints caur Pēteri, mazo klupošo akmeni: „miesa un asinis” dara nevis glāb, bet Tas Kungs izglābj caur tiem, kas ir miesa un asinis. Šīs patiesības noliegšana nav ticības pluss, nevis pazemības pluss, bet ir saraušanās no pazemības, kas atzīst Dievu tādu, kāds viņš ir. Tāpēc Petrīna solījums un tā vēsturiskais iemiesojums Romā visdziļākajā līmenī paliek arvien atjaunots prieka motīvs; elles spēki pret to neuzvarēs ... —Kardināls Ratzingers (POPE BENEDICT XVI), Aicināts uz kopību, Izpratne par baznīcu šodien, P. 73 74-

Un tomēr tajā pašā laikā mēs zinām, ka tieši enciklika ir patiešām cilvēks, caur kuru šī enciklika nāk (jo tādi dokumenti kā šie tiek nodoti vairāku teologu rokās, kuri pārskata un līdzautore tās daļas) .) Kaut arī mēs varam būt pārliecināti, ka ticības un tikumības jautājumos Svētais Gars mūs nekļūdīgi vadīs, tas ir cits stāsts, kad runa ir par jautājumiem, kas ir ārpus šīs darbības jomas. Un tādējādi pats pāvests Benedikts mums atgādina:

Pēc Vasarsvētkiem Pēteris ... ir tas pats Pēteris, kurš, baidoties no ebrejiem, meli savu kristīgo brīvību (Galatiešiem 2 11–14); viņš vienlaikus ir klints un klupšanas akmens. Vai tad visā Baznīcas vēsturē pāvests, Pētera pēctecis, nav bijis uzreiz Petra un Skandalons- gan Dieva klints, gan klupšanas akmens? —POPE BENEDICT XIV, no Das neue Volk Gotteslpp. 80ff

Es vēlos vispirms lūgt šo encikliku, pirms es to komentēju, un tāpēc vajadzēs šo nedēļas nogali, lai tajā iedziļinātos. Tomēr ir kāds vārds, kas man ienāca, pirms es pat redzēju encikliku ... vārds, kas balstās uz to, kas jau notiek šajā pontifikātā ...

LABOŠANAS STUNDA

Kā es rakstīja Pieci labojumi, bija apbrīnojama paralēle starp pāvesta Franciska „labojumiem” Sinodē un labojumiem, kurus Jēzus Atklāsmes grāmatas sākumā izdeva piecām no septiņām baznīcām. Šīs korekcijas būtībā ir Baznīcas “sirdsapziņas apgaismojums”, kas nosaka pamatu Apocalypse. Un nekādā gadījumā šie brīdinājumi netiek doti viegli. Jo Jēzus Baznīcai saka, ka ikvienam, kas neņem vērā Viņa vārdus, tiks atņemta viņa “lampa”. ^[3]sal. Atkl 2:5 Tāpat arī tie, kas do ņemiet vērā Viņa brīdinājumus dalīs kā “uzvarētājus” ^[4]sal. Par Uzvarētāji pēdējā konfrontācijā starp Baznīcu un pretdraudzi “sievieti” un “zvēru”.

Jo ir laiks tiesai sākt ar Dieva namu; ja tas sākas ar mums, kā tas beigsies tiem, kas nepilda Dieva evaņģēliju? (1. Pēt. 4:17)

Nu, Svētais Jānis savā redzējumā sāk redzēt, kā tieši tas beidzas tiem, kas nepilda Evaņģēliju. Šķiet, ka tas, kas notiks tālāk, ir galīgi cilvēce pļauj to, ko iesējis gan sociālajā, gan fiziskajā kārtība - roņu “laušana” - globāls kara, bada, slimību un zemestrīču uzliesmojums. Tas ir it kā radīšana ir vaidēšana, raudāšana, trieciens mugurā (Sk. Septiņi revolūcijas zīmogi). Tādējādi šīs enciklikas laiks un izvēle par radīšanu es domāju, ka pats par sevi ir “vārds”.

Es jutu, kā Tas Kungs man paskaidro pašreizējos un gaidāmos pārbaudījumus kāLiela vētra”, Piemēram, viesuļvētra, un Atklāsmes zīmogi kā šī vētras pirmā daļa: cilvēks pļauj to, ko iesējis, līdz notiek “liela drebēšana” ^[5]sal. Fatima un lielā kratīšana kas ar sesto zīmogu pamodina visu pasauli Dieva realitātei un klātbūtnei. ^[6]sal. Vētras acs un Atklāsmes apgaismojums Tas ir brīdis, kad Kristus “plaši” paver Žēlsirdības durvis, pirms Viņš plaši paver taisnīguma durvis (un neaizmirsīsim, ka mēs gatavojamies sākt “Žēlsirdības jubileju” nākamā gada decembrī. ^[7]sal. Žēlastības durvju atvēršana)

Tad es vēroju, kamēr viņš atvēra sesto zīmogu, un notika liela zemestrīce ... Zemes ķēniņi, nob
les, militārie virsnieki, bagātie, varenie, kā arī katrs vergs un brīvais cilvēks paslēpās alās un starp kalnu vēžiem. Viņi kliedza uz kalniem un akmeņiem: “Nogāzies uz mums un paslēp mūs no tā, kurš sēž tronī, un no Jēra dusmām, jo ​​ir pienākusi viņu dusmu lielā diena un kas to var izturēt. ? ” (Atkl. 6: 12–17)

Un tā ir šī jaunā enciklika a trompetes sprādziens, a brīdinājums ka mēs tuvojamies brīdim, kad tiek pilnībā realizēta alkatība, ļaunprātīga izmantošana un nolaidība, ko esam nodarījuši dabai? Un vai tas nesākas ar pašu radīšanas virsotni, pats cilvēks? Varbūt Gars ir ieplānojis šo sēriju Cilvēka seksualitāte un brīvība arī tā nav nejaušība: jo tā pievēršas visdziļākajām radīšanas krīzēm, kas nav klimata pārmaiņas, bet gan…

… Cilvēka tēla izzušana ar ārkārtīgi smagām sekām. —Kardināls Džozefs Ratzingers (BENEDIKTS XVI), 14. gada 2005. maijs, Roma; runa par Eiropas identitāti; CatholicCulture.org

Jā, no tā izriet visas citas krīzes mūsu vidē.

Šis gada laiks ir tas, kad mums visvairāk vajadzīgs jūsu atbalsts!

Apmaksa