Bērns mātes rokās ... (mākslinieks nav zināms)
JĀ, mums vajadzētu atrast prieku šīs pašreizējās tumsas vidū. Tas ir Svētā Gara auglis, un tāpēc tas vienmēr ir klāt Baznīcai. Tomēr dabiski ir bail baidīties no drošības zaudēšanas vai bailes no vajāšanas vai mocekļa. Jēzus šo cilvēka īpašību izjuta tik intensīvi, ka svieda asins pilienus. Bet tad Dievs sūtīja Viņam eņģeli, lai stiprinātu Viņu, un Jēzus bailes nomainīja kluss, paklausīgs miers.
Šeit slēpjas koka sakne, kas nes prieka augļus: kopsumma atteikšanās no Dieva.
Tas, kurš “baidās” no Tā Kunga, “nebaidās”. —POPE BENEDICT XVI, Vatikāns, 22. gada 2008. jūnijs; Vietne Zenit.org
LABĀS BAILES
Diezgan nozīmīgā attīstībā šajā pavasarī, laicīgie mediji sāka apspriest ideju par pārtikas krājumiem un pat zemes iegādi gaidāmajai ekonomikas krīzei. Tas sakņojas patiesās bailēs, bet bieži vien arī neuzticēšanās Dieva aizgādībai, un tādējādi atbilde, kā viņi to redz, ir ņemt lietas savās rokās.
Būt 'bez Dieva bailēm' ir līdzvērtīgi sevis nostādīšanai Viņa vietā, sajūtam, ka esam labā un ļaunā, dzīvības un nāves saimnieki. —POPE BENEDICT XVI, Vatikāns, 22. gada 2008. jūnijs; Vietne Zenit.org
Kāda ir kristiešu reakcija uz šo pašreizējo Vētru? Es uzskatu, ka atbilde ir nevis "lietu izdomāšanā" vai pašsaglabāšanā, bet gan sevis nodošana.
Tēvs, ja vēlies, atņem man šo biķeri; tomēr lai notiek nevis mans, bet tavs prāts. (Lūkas 22:42)
Šajā pamešanā nāk "spēka eņģelis", kas ir vajadzīgs katram no mums. Šajā gultnē uz Dieva pleca blakus Viņa mutei mēs dzirdēsim čukstus par to, kas ir vajadzīgs un kas nav, kas ir gudrs un kas ir neapdomīgs.
Gudrības sākums ir Tā Kunga bailes. (Salamana pamācība 9:10)
Tas, kurš bīstas Dievu, iekšēji izjūt bērna drošību mātes rokās: Tas, kurš bīstas Dievu, ir mierīgs pat vētru vidū, jo Dievs, kā Jēzus mums atklājis, ir žēlsirdības pilns Tēvs un labestība. Kas mīl Dievu, tas nebaidās. —POPE BENEDICT XVI, Vatikāns, 22. gada 2008. jūnijs; Vietne Zenit.org
VIŅŠ IR TUVUMĀ
Tāpēc, dārgie brāli un māsas, es aicinu jūs izkopt tuvību ar Jēzu Vissvētākajā Sakramentā. Šeit mēs atklājam, ka Viņš tomēr nav tik tālu. Lai gan var paiet visu mūžu, lai iegūtu auditoriju pie prezidenta vai pat Svētā tēva, tas tā nav ar ķēniņu ķēniņu, kurš ir ar jums katru dienas mirkli. Tikai daži pat Baznīcā saprot neticamās žēlastības, kas mūs sagaida tur pie Viņa kājām. Ja mēs varētu tikai ieraudzīt eņģeļu valstību, mēs redzētu eņģeļus nepārtraukti paklanāmies Tabernakla priekšā mūsu tukšajās baznīcās, un mēs nekavējoties tiktu aizkustināti, lai pavadītu tur ar Viņu pēc iespējas vairāk laika. Pēc tam tuvojieties Jēzum ar ticības acīm, neskatoties uz jūsu jūtām un to, ko jūsu sajūtas jums saka. Pieej Viņam ar godbijību, bijību — a labi bailes no Tā Kunga. Tur jūs smelsities visas žēlastības katrai vajadzībai, tagadnei un nākotne.
Nākot pie Viņa Misē vai Tabernakulā – vai, ja atrodaties mājās, satiekot Viņu savas sirds teltī caur lūgšanu, jūs varat atpūsties Viņa Klātbūtnē vistaustītākā veidā. Tas nenozīmē, ka cilvēku bailes beidzas nekavējoties, tāpat kā Jēzus trīs reizes lūdza savu lūgšanu par pamešanu dārzā, pirms eņģelis tika nosūtīts pie Viņa. Dažreiz, ja ne vairumā gadījumu, jums ir jāpaturas, kā kalnracis rok cauri netīrumu, māla un akmens slāņiem, līdz beidzot sasniedz bagātīgu zelta dzīslu. Un galvenais, beidziet cīnīties ar lietām, kas ir ārpus jūsu spēka, un atstājiet sevi Dieva apslēptajam plānam, kas jums ir iesniegts krusta formā:
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds, nepaļaujies uz savu prātu. (Salamana Pamācības 3:5)
Atstājiet sevi Viņa klusums. Atstājiet sevi nezināšanai. Atstājiet sevi ļaunuma noslēpumam, kas, šķiet, sastopas ar jums tā, it kā Dievs to nepamanītu. Bet Viņš to pamana. Viņš redz visas lietas, arī augšāmcelšanos, kas jūs sagaida, ja pieņemsiet savu kaislību.
INTIMĀTE AR DIEVU
Svētais rakstnieks turpina:
…zināšana par Svēto ir izpratne. (Salamana 9:10)
Šeit runātās zināšanas nav fakti par Dievu, bet gan Viņa mīlestības tuvās zināšanas. Tās ir zināšanas, kas dzimušas sirdī, kas padodas Otra rokās, kā līgava padodas savam līgavainim, lai tas viņā iedēstītu dzīvības sēklu. Sēkla, ko Dievs stāda mūsu sirdīs, ir Mīlestība, Viņa Vārds. Tas ir zināšanas par bezgalīgo, kas pats par sevi ved pie saprašanas par ierobežoto, pārdabisku visu lietu perspektīvu. Bet tas nenāk lēti. Tas nāk tikai tad, kad atkal un atkal noguļoties uz krusta laulības gultas, ļaujot ciešanu naglām sevi caurdurt, necīnoties pretī, kad tu saki savai Mīlestībai: "Jā, Dievs. Es tev uzticos pat tagad šajā visvairāk. sāpīgs apstāklis." No šīs svētās pamestības radīsies miera un prieka lilija.
Kas mīl Dievu, tas nebaidās.
Vai jūs jau neredzat, ka šajos Lielās Vētras laikos Dievs jums sūta spēka eņģeli — baltā tērptu vīrieti, kurš nes Pētera nūju?
"[Ticīgais] zina, ka ļaunums ir iracionāls un tam nav pēdējā vārda, un ka Kristus vienīgais ir pasaules un dzīvības Kungs, iemiesotais Dieva Vārds. Viņš zina, ka Kristus mūs mīlēja līdz pašam sevis upurēšanai. mirst pie krusta mūsu pestīšanas dēļ.Jo vairāk mēs pieaugam šajā tuvībā ar Dievu, mīlestības apaugļoti, jo vieglāk mēs uzvarēsim visas bailes. Sākot no—POPE BENEDICT XVI, Vatikāns, 22. gada 2008. jūnijs; Vietne Zenit.org
