Mana aita zinās manu balsi vētrā

 

 

 

Plašie sabiedrības slāņi ir neizpratnē par to, kas ir pareizi un kas nepareizi, un ir apžēlojušies par tiem, kuriem ir tiesības “radīt” viedokli un uzspiest to citiem.  —POPEJS JOHN PAUL II, Cherry Creek valsts parka homīlija, Denvera, Kolorādo, 1993. gads


AS
Es rakstīju Brīdinājuma taures! - V daļa, nāk liela vētra, un tā jau ir klāt. Masveida vētras apjukums. Kā Jēzus teica, 

... nāk stunda, tiešām tā ir pienākusi, kad jūs tiksiet izkaisīti ... (Džons 16: 31) 

 

Jau tagad ir tāds dalījums, tāds haoss Baznīcas rindās, dažreiz ir grūti atrast divus priesterus, kuri vienojas vienā un tajā pašā lietā! Un aitas ... Jēzus Kristus apžēlojies... aitas ir tik maz katehizētas, tik ļoti alkst pēc patiesības, ka, kad rodas kāda garīga ēdiena parādība, tās to apēd. Bet pārāk bieži tas ir piesūcināts ar indi vai pilnīgi bez jebkāda patiesa mistiska uztura, atstājot dvēseles garīgi nepietiekamu uzturu, ja ne pat mirušu.

Tātad Kristus mūs tagad brīdina „skatīties un lūgt”, lai mūs nepieviltu; bet Viņš neatstāj mūs, lai paši varētu pārvietoties pa šiem nodevīgajiem ūdeņiem. Viņš ir devis, dod un dos mums a bāka šajā vētrā.

Un viņu sauc “Pēteris”.
 

GAISMA

JĒZUS teica,

Es esmu labais gans, un es pazīstu savējos un mani. Aitas seko viņam, jo ​​viņi atpazīst viņa balsi ... ” (Jņ 10:14, 4)

Jēzus ir Labais Gans, un pasaule pastāvīgi meklē Viņu, Viņa vadošo balsi. Bet daudzi atsakās to atzīt, un tāpēc: jo viņš runā caur Pēteri, tas ir, pāvests - un tie bīskapi, kas ir ar viņu kopīgi. Kāds ir šīs strīdīgās prasības pamats?

Pirms pacelšanās Debesīs Jēzus pēc brokastīm aizveda Pēteri malā un trīs reizes jautāja, vai viņš Viņu mīl. Katru reizi, kad Pēteris atbildēja ar jā, Jēzus atbildēja:

... tad baro manus jērus ... kopj manas aitas ... baro manas aitas. (Jn 21: 15-18)

Iepriekš Jēzus to bija teicis He bija Lielais gans. Tomēr tagad Tas Kungs lūdz citu turpināt savu darbu - ganāmpulka barošanas darbu fiziskā prombūtnes laikā. Kā Pēteris mūs baro? Tas ir iepriekš sagatavots brokastīs, kuras tikko bija apustuļi un Jēzus dalījušies: maize un zivis.

 

GARĪGA PĀRTIKA

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana maize ir Sakramentu simbols, ar kuru Jēzus mums paziņo par savu mīlestību, žēlastību un sevi, izmantojot Pētera un apustuliskās pēctecības laikā iecelto bīskapu (un priesteru) rokas.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana zivs ir simbols mācīšana. Jēzus Pēteri un apustuļus sauca par “cilvēku zvejniekiem”. Viņi meta savus tīklus, izmantojot vārdi, tas ir, “Labā vēsts”, Evaņģēlijs (Mt 28: 19-20; Rom 10: 14-15). Pats Jēzus teica: "Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kurš mani sūtīja" (Jņ 4:34). Tāpēc Pēteris runā mums patiesības, kuras Kristus viņam ir nodevis, lai mēs zinātu Dieva gribu. Jo tieši mums, avīm, jāpaliek Viņā:

Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā. Jūs esat mani draugi, ja darāt to, ko es jums pavēlu. To es jums pavēlu: mīliet viens otru ... (Jāņa 15:10, 14, 17)

Kā mēs varam zināt, ko mums pavēl darīt, kas ir labs un patiess, ja vien kāds mums nepasaka? Un tāpēc Svētā tēva pienākums ir ne tikai sakramentus pasniegt, bet arī mācīt ticību un morāli, ko Kristus skaidri pavēlēja darīt Pēterim un viņa pēctečiem. 

 

LIELĀ DELEGĀCIJA

Pirms pacelšanās Debesīs Jēzum bija vēl viens pēdējais uzdevums: sakārtot māju.

Visa vara debesīs un uz zemes ir man dota.

Tas nozīmē, ka "es esmu atbildīgs par māju" (vai draudzes kas nāk no klasiskā grieķu valodas paraoikos kas nozīmē “tuvējā māja”). Tātad Viņš sāk deleģēt - nevis ļaudīm, bet atlikušajiem vienpadsmit apustuļiem:

Tāpēc ejiet un dariet visu tautu mācekļus, kristīdami tos Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, mācīšana viņi ievēro visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un lūk, es vienmēr esmu ar tevi līdz laikmeta beigām. (Matthew 28: 19-20)

Bet neaizmirsīsim par deleģēto Jēzu, kurš to darīja iepriekš savā kalpošanā:

Tāpēc es jums saku: tu ir Pēteris un pēc tam šī klints Es celšu savu baznīcu, un netīras pasaules vārti to neuzvarēs. ES došu tu debesu valstības atslēgas. Lai nu kas tu saistoši uz zemes būs saistīti arī debesīs; un kas cits tu vaļīgs uz zemes, tiks atbrīvots debesīs. (Matthew 16: 18-19)

Aitām vajag ganu, pretējā gadījumā viņi aizklīdīs. Cilvēka būtība un antropoloģiska iezīme ir tas, ka cilvēki vēlas vadītāju neatkarīgi no tā, vai viņš ir prezidents, kapteinis, galvenais, treneris vai pāvests - latīņu vārdu, kas nozīmē “papa”. Vai, izskatot Jūdu, nav skaidrs, ka tad, kad prāts ir pašvirzīts, tas tiek viegli maldināts? Un tomēr, kā mēs varam zināt, ka tikai cilvēku zvejnieki mūs nenomaldīs? 

Tāpēc, ka Jēzus tā teica. 

 

 KAS IR PATIESĪBA?

Sēžot augšējā telpā (atkal tikai ar izvēlēta Apustuļi), Jēzus viņiem apsolīja:

Kad nāks patiesības Gars, viņš jūs ievedīs visā patiesībā. (Džons 16: 13)

Tāpēc vēlāk Svētais Pāvils, runājot gandrīz Kristus atbalsī pirms Viņa debesbraukšanas, saka:

... ja mani kavē, jums jāzina, kā izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva baznīca, patiesības balsts un pamats. (1 Timothy 3: 15)

No Baznīcas izriet patiesība, ne tikai Bībele. Patiešām, tieši Pētera un citu apustuļu pēcteci četrus simtus gadus pēc Kristus salika izvēlētu vēstuļu un grāmatu grupu, ko sauca par “Svēto Bībeli”. Tieši viņu izpratne, ko vadīja Svētā Gara gaisma, atšķīra, kuri raksti ir dievišķi iedvesmoti un kuri nē. Varētu teikt, ka Baznīca ir taustiņš lai atbloķētu Bībeli. Pāvests ir tas, kurš tur atslēgu.

Tas ir ļoti svarīgi saprast šajās dienās un turpmākajās neskaidrību dienās!  Jo ir tādi, kas Svētos Rakstus interpretē ar savu iztēli:

Ir dažas [Pāvila rakstos] grūti izprotamas lietas, kuras nezinātāji un nestabili savij paši savā iznīcībā, tāpat kā pārējos Rakstus. Tāpēc jūs, mīļie, iepriekš to zinot, piesargāties, lai jūs nenodarbinātu nelikumīgu vīriešu kļūda un nezaudētu savu stabilitāti. (2. Pētera 3: 16–17.)

Zinot, ka būs arī citi jūdieši, kas mēģinās izveidot šķelšanos, Jēzus pavēlēja Pēterim sargāt pārējos apustuļus ... un nākamos bīskapus:

Kad esat atgriezies, jums jāstiprina savi brāļi. (Lūka 22: 32)

 Tas ir, esi a bāka.

... Baznīca [] ir iecerējusi turpināt paaugstināt savu balsi, aizstāvot cilvēci, pat tad, kad valstu un sabiedrības vairākuma politika virzās pretējā virzienā. Patiesība patiesībā smeļas spēku pati no sevis, nevis no tās radītās piekrišanas apjoma.  —POPE BENEDICT XVI, Vatikāns, 20. gada 2006. marts; LifeSiteNews.com

 

NEVILST VILTINĀTS!

Tāpat kā Jēzus “stūrakmens” bija jūdu klupšanas akmens, tāpat arī Pētera “klints” ir klupšanas akmens mūsdienu prātam. Tāpat kā tās dienas ebreji nevarēja pieņemt, ka viņu Mesija varētu būt tikai galdnieks, nemaz nerunājot par Dievu “miesā”, tāpat arī pasaulei ir grūtības ticēt, ka mūs nekļūdīgi var vadīt tikai zvejnieks no Kapernaumas.

Vai Bavārijā, Vācijā. Vai Vadovice, Polija ...

Bet šeit ir Pētera pamatā esošais spēks: pēc tam, kad Jēzus viņam trīs reizes pavēlēja barot savas avis, Jēzus sacīja: “Seko man.” Tikai sekojot Kristum tik no visas sirds, pāvesti, it īpaši šajos jaunajos laikos, ir spējuši mūs tik labi barot. Viņi dod to, kas viņiem pašiem ir dots.

Pāvests nav absolūts suverēns, kura domas un vēlmes ir likums. Gluži pretēji, pāvesta kalpošana ir garants paklausībai pret Kristu un viņa vārdu. —POPE BENEDICT XVI, 8. gada 2005. maija homīlija; San Diego Union-Tribune

Kristus ir stiprs vājībā. Neskatoties uz dažiem ļoti grēcīgiem pāvestiem pēdējos 2000 gados, neviens no viņiem nekad nav izturējis misijas sargāt patiesību - “ticības noguldījumu” -, kuru Jēzus viņiem uzticēja. Tas ir absolūts brīnums, kuru pasaule ir aizmirsusi, daudzi protestanti to neapzinās, un lielākā daļa katoļu nav mācīti.

Tad paļaujoties uz To Kungu, skatieties uz Pētera pēcteci, caur kuru Kristus mums ir klātesošs; klausieties Skolotāja balsi, kas runā caur vētras rūkoņu caur Viņa vietnieku, kas patiesības gaismā ved mūs garām nodevīgajiem akmeņiem un sēkļiem, kas atrodas tieši priekšā uz nemierīgajiem laika viļņiem. Pat tagad, lieli viļņi ir sākuši bufetēt “klinti”….

Visi, kas klausās šos manus vārdus un rīkojas pēc tiem, būs kā gudrs cilvēks, kurš savu māju uzcēla uz klints. Lietus lija, plūdi nāca, un vēji pūta un bufetēja māju. Bet tas nesabruka; tas bija stingri nolikts uz klints.

Un ikviens, kurš klausās šos manus vārdus, bet nerīkojas pēc tiem, būs kā dumjš, kurš savu māju uzcēla uz smiltīm. Lietus lija, plūdi nāca, un vēji pūta un bufetēja māju. Un tas sabruka un tika pilnībā sagrauts. (Mateja 7; 24—27)

 

TURPMĀKĀ LASĪŠANA:

 

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts
Posted in SĀKUMS, KĀPĒC KATOLISKAIS?.

Komentāri ir slēgti.