IN manas pēdējās vispārīgās pārdomas, es rakstīju par Lielisks pretlīdzeklis ko svētais Pāvils deva saviem lasītājiem, lai cīnītos pret "lielo atkrišanu" un "bezlikumīgā" maldiem. "Stāvi stingri un turies stingri," teica Pāvils mutiskajām un rakstiskajām tradīcijām, kas jums ir mācītas. [1]sal. 2. Tes. 2: 13—15
Bet, brāļi un māsas, Jēzus vēlas, lai jūs darītu vairāk nekā pieturētos pie svētās tradīcijas — Viņš vēlas, lai jūs pieķertos Viņam personīgi. Nepietiek zināt savu katoļu ticību. Tev ir jāzina Jēzus, ne tikai zināt par Viņš. Tā ir atšķirība starp lasīšanu par klinšu kāpšanu un faktisku kalna mērogošanu. Nav salīdzināma ar grūtību patiesu piedzīvošanu un tomēr uzmundrinājumu, gaisu, pacilātību, sasniedzot plakankalnes, kas ved uz jauniem slavas skatiem.
Šī ir garīgās dzīves metafora, kas notiek dvēselē, kad tu noliec Jēzu pašā savas dzīves centrā, cieši sekojot Viņam, tāpat kā jērs seko ganam. Es dzirdu, ka labais gans mūs aicina piecelties kājās... jo daudzus draud briesmas.
NĀVES ĒNU IELEJA
Šodien mēs patiesi ejam pa ”nāves ēnas ieleju” jeb to, ko pāvesti sauc par ”nāves kultūru”. Bet psalmists raksta:
Es nebaidīšos no ļauna, jo tu esi ar mani… tava zizlis un tavs zizlis mani mierina. (Psalms 23:4)
Gans izmanto savējo personāls ar ķeksi galā, lai viegli ievilktu aitu atpakaļ ganāmpulkā, kad tā nonāk briesmās. The stienis tiek izmantots kā ierocis savvaļas dzīvnieku dauzīšanai vai dažkārt spītīga jēra disciplinēšanai.
Aitai ir jāiemācās palikt ganāmpulka vidū. Aita, kas noklīst, vai jērs, kas kļūst klibs, kļūst laupījums.
Esiet prātīgs un modrs. Jūsu pretinieks velns klejo apkārt kā rūcošs lauva un meklē kādu, ko aprīt. (1. Pētera 5:8)
Lūgšanā es jutu, ka Kungs saka:
Tev jāpaliek man tuvumā, bērns. Jūs neesat pietiekami stiprs, lai noklīstu no Manām kājām. Vilks vienmēr ir gatavs noplūkt klibo jēru. Kad jūs
Atstājiet Manas kājas, jūs sākat iet pa takām, kas liek jums paklupt un krist, un kas ievaino jūsu dvēseli, padarot jūs par upuri savvaļas dzīvniekiem. Tādējādi jums ir jāatsaucas uz Manu zizli un Manu zizli, kas vienmēr jūs tuvina, kas māca jums par jūsu ierobežojumiem un vajadzībām — tas ir, caur ciešanām. Vai tu tajā neredzi Manu mīlestību pret tevi? Tad nebaidies un nejūti, ka esmu tevi pametusi. Tieši otrādi: stieņa vītne un spieķa vilkšana liecina, ka esmu ļoti, ļoti tuvu.
Tad paliec pie Manām kājām.
LŪDZIET, NEVIS PLUPĒJIET
Lai nekļūtu par upuri, jums tas ir jāiemācās lūgties. Jēzus teica
Manas avis dzird manu balsi; Es viņus pazīstu, un viņi man seko. (Jāņa 10:27)
Lūgšana ir kāpšana kalnā, pretstatā tikai lasīšanai par to. Svētais Alfonss Liguori rakstīja, “ka visa mūsu pestīšana ir atkarīga no lūgšanas” un ka:
Labāk ir lūgt, nekā lasīt; lasot mēs zinām, kas mums būtu jādara; ar lūgšanu mēs saņemam to, ko lūdzam… Lūdzieties, lūdzieties, nekad nepārstāj lūgt; jo, ja tu lūgsi, tad tava pestīšana būs droša; bet, ja tu beigsi lūgties, tavs sods būs drošs. — Sv. Alfonss, Lielisks pestīšanas un pilnības līdzeklis, lpp. 240, 60.–63. lpp., kā minēts Katoļu baznīcas garīgums, P. 198
Tie ir nopietni vārdi, tie paši, kurus Dievmāte it kā atkārtoja atkal un atkal tieši šiem laikiem:
Lūdzieties, lūdzieties, lūdzieties!
Jūs esat dzirdējuši, ka es šeit daudzkārt citēju no Katehisma, ka "Lūgšana ir jaunās sirds dzīvība". [2]Katoļu baznīcas katehisms, n. 2697. lpp Citiem vārdiem sakot, lūgšanu trūkums pati padara mūs klibus; tas apklusina Labā Gana balsi; tas liek mums sekot viltus ganu balsij, kas mūs ievedīs nevis zaļajās ganībās, bet plūstošās smiltīs. Es nevaru pateikt, cik reižu lūgšana ir mainījusi manas dienas gaitu, jo es jūtu nūjas līkumu ap kaklu un ganu sakām: "Ej uz šo ceļu, bērns, uz šo ceļu..."
Lūgšana ir mainījusi manu dzīvi, jo galu galā tā nav vārdu apmaiņa, bet gan sirdis -mana sirds par Viņa; Viņa sirds par manu. Lūgšanā Viņam ir 
pacēla mani uz jauniem plato, kas ir radījuši jaunus skatus uz godību, izpratni un gudrību. Lūgšanā Viņš mani ir vedis uz zaļām ganībām un klusiem ūdeņiem...
Lūgšanas brīnums atklājas pie akas, kur mēs nākam meklēt ūdeni: tur Kristus nāk pretī katram cilvēkam. Tas ir tas, kurš pirmais mūs meklē un lūdz padzerties. Jēzus slāpst; viņa lūgums rodas no Dieva vēlmes pēc mums. Neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai nē, lūgšana ir Dieva slāpju satikšanās ar mūsu slāpēm. Dievs slāpst, lai mēs izslāptu pēc viņa. Sākot noKatoļu baznīcas katehisms, n. 2560. lpp
Lai gan šodienas pārdomas pamatoti var lasīt kā a brīdinājums—jo es skaidri dzirdu, ka labais gans norāda uz draudošajām briesmām… kā es vēlos, lai jūs to dzirdētu vairāk kā ielūgums! Es diez vai varu izturēt šeit sēdēt un rakstīt par lūgšanu, ja es gribētu, lai jūs vienkārši veltījāt šo laiku, lai to izdarītu! Jo jūs iegūsit vairāk gudrības lūgšanā nekā lasot visas pasaules grāmatas; un jūs saņemsiet vairāk Dieva vienā sirds lūgšana nekā tūkstoš tukšos vārdos.
Vilki pulcējas mums visapkārt, klejot kā rūcoša lauva — daudzi no šiem vilkiem jau ir jūsu mājās. Ir vēla stunda, lai nāktu pie Labā Gana kājām, bet ne par vēlu, lai ļautu Viņam jūs vadīt un aizsargāt, lai ienaidnieks vairs nenodarītu ļaunu. Jo ir palicis ļoti maz laika, līdz vētru vētra visā savā niknumā pārņems pasauli.
Un, ja jūs nepazīstat Viņa balsi… kura balsij tu sekosi?
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Lai saņemtu Marka ikdienas masu meditācijas, Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Ir nepieciešams jūsu finansiālais un lūgšanu atbalsts
šai pilnas slodzes kalpošanai.
Paldies par atbalstu!
Pievienojieties Markam Facebook un Twitter!
