Dieva apvainots

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par trešdienu, 1. gada 2017. februāri

Liturģiskie teksti šeit

Pētera noliegums, autors Maikls D. O'Braiens

 

IT mazliet pārsteidzoši, tiešām. Pēc runāšanas ar apbrīnojamu gudrību un varenu darbu izdarīšanu vērotāji varēja tikai pasmīnēt un sacīt: "Vai viņš nav galdnieks, Marijas dēls?"

Un tie apvainojās uz viņu. (Šodienas evaņģēlijs)

Tas pats Galdnieks šodien turpina runāt ar apbrīnojamu gudrību un veikt varenus darbus visā pasaulē caur Savu mistisko ķermeni, Baznīcu. Patiesība ir tāda, ka visur, kur evaņģēlijs ir ticis uzņemts un iekļauts pēdējo 2000 gadu laikā, tas ir pārveidojis ne tikai sirdis, bet arī veselas civilizācijas. No šī apskāviena Patiesība, labestība un skaistums ir uzplaukuši. Māksla, literatūra, mūzika un arhitektūra ir pārveidota, un slimnieku aprūpe, jauniešu izglītība un nabadzīgo vajadzības ir mainījušās.

Revizionisti ir mēģinājuši sagrozīt vēstures faktus, liekot šķist, ka Baznīca ir ieviesusi “tumšos laikmetus” ar patriarhālās apspiešanas palīdzību, kas neļāva masām nezināt un būt atkarīgas. Patiesībā kristietība pārveidoja Eiropu, no kuras nāca ne tikai civilizēta kultūra, bet arī neskaitāmi svētie. Bet 16. gadsimta vīrieši savā lepnumā tika “apvainoti” pret Baznīcu, aizvainoti par ticību Cilvēkam, par kuru viņi apgalvoja, ka viņi ir augšāmcēlušies no miroņiem un apveltīja viņus ar morālu varu vadīt cilvēku un tautu dvēseles. Viņus aizvainoja vienkāršā dievbijība, pārliecinot viņus par māņticību un muļķīgu fantāziju. 

Nē, šie vīrieši bija patiesi "apgaismotie". Viņi uzskatīja, ka ar filozofijas, zinātnes un saprāta starpniecību viņi var radīt utopiju, kurā cilvēci nesaista nomācoša morāle, bet gan viņa paša gaismas un ētika vadītos; kur “cilvēktiesības” aizstātu baušļus; kur reliģija dotu vietu racionālismam; un kur zinātne pavērtu neierobežotas iespējas cilvēka radošumam, ja ne durvis uz nemirstību.

Bet pēc 400 gadiem raksts ir uz sienas.

Cilvēcei ir jāraud, un šis ir laiks raudāt... Arī šodien pēc kārtējā pasaules kara neveiksmes, iespējams, var runāt par trešo karu, izcīnītu pa daļām, ar noziegumiem, slaktiņiem, iznīcību. — PĀvests FRANCIS, Homilija, 13. gada 2014. septembris, Telegraph

Šķita, ka svētais Pāvils runāja par šiem laikiem, it kā redzētu saspiestu pēdējo četru gadsimtu versiju un to, kā risināsies “aizvainoto” nākotne.

…lai gan viņi pazina Dievu, viņi nedeva viņam godu kā Dievam un nepateicās. Tā vietā viņi kļuva veltīgi savos argumentos, un viņu bezjēdzīgais prāts aptumšojās. Uzdodot sevi par gudriem, viņi kļuva muļķi... Tāpēc Dievs viņus nodeva nešķīstībā caur viņu sirds kārībām, lai abpusēji pazemotu viņu ķermeni. Viņi samainīja Dieva patiesību pret meliem un cienīja un pielūdza radību, nevis radītāju. (Romiešiem 1:21-22, 24-25)

Kādreiz vēsturnieki atskatīsies un teiks, ka tā bija mūsu laiki, “nāves kultūras” laiki, kas bija īsti tumšie laiki kad nedzimušie, slimie un vecie vairs netika novērtēti; kad seksa cieņa tika pilnībā izmantota; kad sieviešu sievišķība tika maskulinizēta un vīriešu vīrišķība tika feminizēta; kad tika atmesta medicīnas ētika un sagrozīti zinātnes mērķi; kad valstu ekonomika bija maldīga un tautu ieroči nepamatoti.

Varbūt, tikai varbūt tas ir Dievs tagad aizvainots.

Man bija vīzija par Jēzus roku, kas pacelta virs pasaules, sagatavota tai sist. Tas Kungs man iedeva lasāmvielu, lai mēs varētu lasīt, pārdomāt un mainīt mūsu dzīves gaitu, kamēr mums vēl ir laiks pievērsties un būt labiem cilvēkiem:

Bēdas tiem, kas sauc ļauno par labu un labo par ļauno, kas tumsu pārvērš gaismā un gaismu tumsā, kas rūgto pārvērš saldā un saldo par rūgtu! Bēdas tiem, kas ir gudri savās acīs un saprātīgi savās cieņās! Bēdas čempioniem vīna dzeršanā, varonīgajiem stiprā dzēriena jaukšanā! Tiem, kas par kukuļiem attaisno vainīgos, bet taisnajam atņem tiesības! Tāpēc, kā uguns mēle laiza rugājus, kā liesmās saraujas sausa zāle, tā arī to sakne sapuvīs un ziedi izkaisīsies kā putekļi. Jo viņi ir nosodījuši Tā Kunga Cebaotu likumu un izsmejuši Israēla Svētā vārdu. Tāpēc Tā Kunga dusmas liesmo pret Viņa tautu, Viņš paceļ roku, lai tos sistu. Kad kalni trīcēs, viņu līķi būs kā atkritumi ielās. Par to visu viņa dusmas nav atgriezušās, un viņa roka joprojām ir izstiepta (Jesajas 5:20-25). —Jēzus parādīšanās Edsonam Glauberam no Itapirangas, Brazīlijas; 29. gada 2016. decembris; Arhibīskaps Carillo Gritti no Itacoatiara IMC apstiprināja parādību pārdabisko raksturu 2009. gada maijā.

Citu dienu kāds Facebook man rakstīja, sakot: "Vienīgais taustāmais, ko reliģija panāk, ir skaidri redzams — karš un naida noziegumi." Uz ko es atbildēju: "Kura no Jēzus mācībām veicina "karu un naida noziegumus"?" Atbildes nebija.

Amerikā nav simts cilvēku, kas ienīst katoļu baznīcu. Ir miljoniem cilvēku, kuri ienīst to, ko viņi nepareizi uzskata par katoļu baznīcu, kas, protams, ir pavisam cita lieta. — Dieva kalps arhibīskaps Fultons Šīns, priekšvārds Radio atbildes Vol. 1, (1938) ix lpp

…tāpēc es domāju, ka Dievs ir bijis tik pacietīgs pret šo paaudzi, kas patiešām ir "tauta tumsā". [1]sal. Matts 4:16

Un tomēr caur Jēzus, kas ir Tēva tēls, dzīvi un atklāsmi mēs iegūstam jaunu un dziļāku izpratni par Dieva mīlestību pret mums. Ka pat tad, kad nāk Viņa taisnība, arī tā ir žēlastība.

Mans dēls, neņem vieglprātīgi pret Tā Kunga disciplīnu un nezaudē drosmi, kad viņš tevi sodīs. Jo Tas Kungs māca to, ko viņš mīl, un pārmāca katru dēlu, ko viņš uzņem. (Šodienas pirmais lasījums)

Varbūt mēs Kristieši ir aizvainoti uz Dievu arī šodien... aizvainoti par Viņa biežo klusēšanu, aizvainoti par mūsu ciešanām, aizvainoti par netaisnībām, ko Viņš pieļauj pasaulē, aizvainoti par Baznīcas locekļu vājumu un skandāliem, un tā tālāk. Bet, ja mēs esam aizvainoti, tas parasti ir viens no diviem iemesliem. Viens no tiem ir tas, ka mēs neesam pieņēmuši brīnišķīgo, bet biedējošo realitāti radīts pēc Dieva tēla, mums ir brīva griba, ko var izmantot labam vai ļaunam. Mēs vēl neesam uzņēmušies atbildību par sevi. Otrkārt, mums joprojām nav pietiekami dziļas ticības, lai paļautos, ka vēstures gaitā Dievs liek visām lietām nākt par labu tiem, kas viņu mīl. [2]sal. Rom 8: 28

Viņš bija pārsteigts par viņu ticības trūkumu. (Šodienas evaņģēlijs)

Pat tagad, pat tad, kad Tā Kunga roka šķietami gatavojas nolaisties pār šo dumpīgo pasauli, mums ir jāpaļaujas, ka visas ciešanas Viņš ļauj cilvēkam pļaut no tā, ko viņš ir sējis, ka Viņš joprojām mūs mīl.

Kā tēvs apžēlo savus bērnus, tā Tas Kungs apžēlo tos, kas viņu bīstas, jo viņš zina, kā mēs esam radīti; viņš atceras, ka mēs esam putekļi. (Šodienas psalms)

Tolaik visa disciplīna šķiet cēlonis nevis priekam, bet gan sāpēm, bet vēlāk tā nes mierīgus taisnības augļus. tiem, kas ar to ir apmācīti. (Pirmais lasījums)

  

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

Laiks raudāt

Raud, ak, cilvēku bērni!

 

Šī ministrija darbojas ar jūsu atbalstu. Uzveselību!

 

Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

NowWord reklāmkarogs

 

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 sal. Matts 4:16
2 sal. Rom 8: 28
Posted in SĀKUMS, BRĪDINĀJUMA TRUMPI!.

Komentāri ir slēgti.