Par piedošanu

Autors: "Peace Dove" Ziemassvētku gars

 

AS Tuvojas Ziemassvētki, tuvojas laiks, kad ģimenes var būt kopā. Dažiem tas nozīmē arī to, ka laiks spriegums tuvojas.

 

ATTEIKUMS

Daudzās ģimenēs šķelšanās un sāpes mūsdienās ir intensīvas. Esmu par to rakstījis Trīspadsmitais cilvēks. Bet daudzi mēģina labot šīs izjukušās attiecības, piedodot.

Bet ko tad, ja otra persona neatbild?

Ar Jēzus kaislību un nāvi Dievs pierāda, ka piedošana nav atkarīga no cita vai citu cilvēku reakcijas vai mūsu piedošanas pieņemšanas. Jēzus piedeva saviem ienaidniekiem no Krusta. Bet daži to nepieņēma toreiz vai varbūt nekad, kā tas ir bijis katrā paaudzē. Vai tas sāp Dievu? Jā, jo Viņš redz savu bērnu bēdas un ciešanas, kad mēs atsakāmies no Viņa mīlestības.

Arī mēs piedzīvojam sāpes, kad citi nespēj pieņemt samierināšanās dāvanu, kuru mēs sniedzam, vai nu piedāvājot atvainošanos, vai veicot labu gribu pret otru. Mēs akūti jūtam plaisu, kas paliek starp mūsu un viņu dvēseli. Bet mums nevajadzētu justies vainīgiem. Mums tiek lūgts dot, negaidot atpakaļ. Mēs esam atbildīgi par paklausību mūsu Kunga vārdiem, kas mums liek…

... mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētī tos, kas jūs lād, lūdzieties par tiem, kas pret jums izturas slikti ... Dariet citiem tāpat, kā jūs to gribētu darīt jums. (Lūkas 6: 27–28, 31)

Ja mēs to darām, tad mēs varam būt mierā, pat ja tas, ar kuru mēs esam nesaskaņās, atsakās no mūsu mīlestības dāvanas.

 

KAS IR MĪLESTĪBA?

Tajā brīdī jums ir jābūt pārdabiskām acīm. Dievs is mīlestība. Ar laipnību vai kalpošanu vai mēģinot samierināties, jūs mīlat šo cilvēku - jūs sūtat Dieva sēklas viņu sirdī, jo Dievs is mīlestība.

Es atceros gadījumu, kas notika ar kolēģi darbinieku, ar kuru es strādāju pirms vairākiem gadiem. Viņa bija diezgan ļauna, vienmēr atradusi veidu, kā mani nolikt. Bet man vienmēr būtu sava veida atgriešanās (nāk no manis īru puses.) Bet kādu dienu es jutu, ka Tas Kungs saka, ka man vajag nožēlot savu lepnumu un tā vietā atbildēt viņai ar laipnību. Tā arī izdarīju.

Pēc kāda laika viņa devās strādāt uz citu uzņēmumu. Tad neilgi pēc tam mani atlaida un es beidzot pieteicos darbam arī viņas uzņēmumā. Kad viņa ieraudzīja mani gaidīt vestibilā, man par pārsteigumu, viņa nāca klajā ar visiem smaidiem un ļoti apkampa! Tad es sapratu ... mēs tobrīd, iespējams, neredzam un neizpelnām mīlestību, ko iestādīt. Bet, kad mēs kādu mīlam bez ierunām, šai personai tiek piešķirta pārdabiska žēlastība; Pats Dievs kļūst klātesošs. Ja mēs neatlaidīgi uzturamies šajā mīlestībā un pacietīgi to aplaistām ar savām lūgšanām, tad arī otrs cilvēks galu galā var saņemt šo mīlestību un dažreiz ļoti spēcīgi un dziedinoši. 

Tāpēc, dodoties mājās šajos Ziemassvētkos, esiet mīlas seja saviem ģimenes locekļiem, īpaši tiem, ar kuriem jūs esat atsvešinājušies. Smaidiet, klausieties viņos, kalpojiet viņiem pie galda un izturieties pret viņiem tā, it kā viņi būtu Kristus ... pat maskēts Kristus.

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts
Posted in SĀKUMS, SPIRITUALITĀTE.