Klausieties uzmanīgi,

Tāpēc apjozojiet sava prāta gurnus, dzīvojiet prātīgi un pilnībā ceriet uz žēlastību, kas jums tiks sniegta pēc Jēzus Kristus atklāsmes. (1. punkts 1:13)

Padomājiet par to, kas atrodas augšā, nevis par to, kas atrodas uz zemes. (Kol 3: 2)

Šie svētie Svēto Rakstu vārdi pasvītro a dedzināšana vārds manā sirdī šajās dienās:

JUMS JĀBŪT RADIKĀLIEM!

Pēteris liek mums “pilnīgi” likt cerības uz žēlastību, kas mums tiks sniegta. Pilnīgi! Katrai mūsu domai, vārdam un rīcībai ir jābūt vērstai pret Kristu katru mirkli, nevis tikai 58 minūtes katru svētdienu. Ak, cik maldās ir daudzi, kas domā, ka viņu klātbūtne solā un ruks grozā ir biļete uz debesīm! Kā mēs, turīgie Rietumi, esam kļuvuši maldināti! turpināt lasīt →

JĒZUS Viņš dara visu iespējamo, lai uzsvērtu nepieciešamību „noskatīties un lūgt” visos evaņģēlijos. Parasti tas notika Viņa atgriešanās kontekstā. Noskatīties un lūgt nozīmē ”dzīvot Garā”, saka apustulis Pāvils.


I say then: live by the Spirit and you will not gratify the desires of the flesh. For the flesh has desires against the Spirit, and the Spirit against the flesh... (Gal 6: 16-17)

Brīdis, kad lielākā daļa no mums sāk dzīvot “pēc miesas”, ir pirmais no rīta. Kāpēc? Jo mēs ceļamies, ejam cauri dienas gaitām un neko nedomājam par Dievu. Un tā mēs sākam ar miesu un parasti diezgan kašķīgi. Mēs ļaujam sevi vest aiz deguna "mazajos" grēkos.

Bet Pēteris saka:

Therefore, gird up the loins of your mind, live soberly, and set your hopes completely on the grace to be brought to you at the revelation of Jesus Christ. (1. Pt 1:13)

Kad tu piecelies no rīta, atzīsti Dievu, lūdz Viņa palīdzību un turi cieši pie viņa rokas — tas ir, turpini runāt ar Viņu visas dienas garumā. Mums aktīvi un labprātīgi jādomā par Dieva lietām un to, ko Viņš no jums prasa pašreizējā brīdī. Kā saka Pāvils,

Think of what is above, not of what is on earth. (Kol 3:2)

Man rīt ir vairāk sakāmā par šo, vārds, kas jau vairākas nedēļas ir manā sirdī. Bet, ja mēs varētu koncentrēties tikai uz šo vienu lietu -dzīvo ar Garu labprātīgi koncentrējot savu prātu uz Dieva klātbūtni un Viņa pavēli mīlēt — mums var nebūt vajadzīga rītdiena.

Tas negarantēs, ka jūs nesastapsies ar kārdinājumiem, nepatikšanām vai pat nepaklupsiet. Bet, ja tu esi Kristus tuvumā, tu piecelsies daudz ātrāk, jo Viņš pats tevi pacels.

...take every thought captive in obedience to Christ... (2 Cor 10: 5)

TUR vienmēr ir bijusi trakulīga jaunatne. Bet aiz mūsdienu jaunatnes kultūras gara slēpjas kaut kas, kas ir ārpus palaidnīgas jautrības.

Manuprāt, tas bija Johans Štrauss, kurš teica: ja vēlaties uzzināt kultūras garīgo klimatu, paskatieties uz tās mūziku.

Mūsdienu mūzika ir kļuvusi par dumpīgu pasauli, kuras centrā ir repa mūzika. Ar dziesmu tekstiem, kas atklāti aptver pašnāvības, slepkavības, izlaidību, narkotikas, seksuālu vardarbību, sacelšanos, materiālismu, prieku pret sevi un, lūdzu, repa dziesmas ir kļuvušas par to, ko es saucu par “pretpsalmiem”.

Man atmiņā nāk dokumentālā filma, ko es filmēju CTV-Edmonton 1998. gadā. Jauniešu vidū satraucošas tendences ietver strauju brutālās pusaudžu vardarbības, pašnāvību, narkotiku lietošanas un STS saasināšanās pieaugumu. Bet ir jauna statistika: pirmo reizi vienaudži, kas vairs nav vecāki, ir galvenā ietekme uz pusaudžu dzīvi.

Daudzi cilvēki runā par Matthew 24 un dīvainās tendences laikapstākļos utt., kad viņi runā par “beigu laikiem”. Bet daži komentē 2 Timothy 3: 1-5. Tas ir vēss šīs paaudzes apraksts:

But understand this: there will be terrifying times in the last days. People will be self-centered and lovers of money, proud, haughty, abusive, disobedient to their parents, ungrateful, irreligious, callous, implacable, slanderous, licentious, brutal, hating what is good, traitors, reckless, conceited, lovers of pleasure rather than lovers of God, as they make a pretense of religion but deny its power.

TAS IR kļūst par tradīciju: katras koncerttūres pirmā diena parasti ir dramatiska.

Šodiena bija iespaidīgs.

Pagājušajā vasarā mums bija pēkšņas elektrības problēmas naktī, kad devāmies ceļā. Šoziem no ekskursijas autobusa atdalījās skaņas un gaismas tehnikas piekabe. Mēs to uzzinājām nākamajā dienā – citā pilsētā. Un vakar, divas stundas no mājām, mēs atklājām, ka autobusa ūdens sildītājs ir kaputs.

Man to vajadzēja sagaidīt. Patiesībā es to darīju. Bet es joprojām biju atzīmēts. Kurnējot es apgriezu autobusu un devos uz remontdarbnīcu, kas atrodas stundas attālumā. Mēs novietojām automašīnu stāvvietā uz kravas automašīnas pieturas ceļa malā.

Šorīt pēc īsa miega pamodos no modinātāja... un skaidra balss runā manā sirdī:

Jūs esat šeit ar mērķi.

turpināt lasīt →

UZGLABĀŠANA Kristus baušļi ir tas, kā mēs paliekam Viņa mīlestībā (Jāņa 15:10), un, ja mēs paliekam Viņā, mēs "nesīsim labus augļus" (15:5).

Bet Jēzus arī teica:

Whoever eats my flesh and drinks my blood remains in me and I in him.
– Jāņa 6:56

Kā mēs varam neizmantot šo dārgo dāvanu, kas mums ir dota Svētajā Euharistijā? Tas ir pats Jēzus!

For my flesh is true food, and my blood is true drink. -6:55

Ja mēs atrodam, ka esam izsalkuši pēc laimes, izslāpuši pēc miera, izsalkuši pēc tikumiem un mums trūkst mīlestības, kāpēc mēs nenonākam pie galda, kur katru dienu tiek nodrošināts mūsu vajadzību “avots un virsotne”?

Mani brāļi un māsas, cik bieži esmu bijis piepildīts ar Svēto Garu, nomierināts dvēselē un aizkustināts uz dedzinošu mīlestību pēc Jēzus uzņemšanas Euharistijā – Misē, kuru apmeklēja tikai nedaudzi cilvēku!

I am the bread of life; whoever comes to me will never hunger, and whoever believes in me will never thirst.
-6:35

Ja plašāka Baznīca tikai zinātu, kādas žēlastības tā atrastu, lai pārvarētu kļūdas, pretotos kārdinājumiem, augtu tikumībā un iepazītu pašu Mīlestību caur Svēto Komūniju!

Ja mēs ignorējām Euharistiju, kā mēs varētu pārvarēt savu trūkumu? — pāvests Jānis Pāvils II, Euclesia de Eucharistia(60)

KAD mēs nesen ceļojām uz dažiem no viesuļvētras postīto Luiziānas vissmagākajiem apgabaliem, mēs redzējām divu veidu mājas: tās, kas celtas no koka un tās no ķieģeļiem.

Dažas koka mājas bija nolīdzinātas ar zemi. Nekas nebija palicis pāri, kā tikai dažas zāģmateriālu šķembas. Savukārt Katrīnas takā esošās ķieģeļu mājas bija izķidātas, ar izsistiem logiem un bojātiem jumtiem. Bet mājas stāvēja. Vai drīzāk, izturēja.

Kā cilvēks var izturēt spēkus, ar kuriem viņš sastopas šajā dzīvē – nāves, slimības, bezdarba, nenoteiktības, naida, kārdinājuma spēkus?

Klausīties uzmanīgi,

What good is it, my brothers, if someone says he has faith but does not have works? ...faith of itself, if it does not have works, is dead. - Jēkaba ​​2:14

Labi darbi ir kā ķieģeļi. Ticība ir java (kas ir viens bez otra?)

Tas, kurš ar tiem veido savu dzīvi, liecinās, kā šīs dzīves sāpīgos spēkus var ne tikai pārdzīvot, bet pat mierā un priekā izturēt.

Whoever remains in me and I in him will bear much fruit, because without me you can do nothing... If you keep my commandments, you will remain in my love... I have told you this so that my joy may be in you and your joy may be complete. –Jņ 15:5, 10-11

Everyone who listens to these words of mine and acts on them will be like a wise man who built his house on a rock. The rain fell, the floods came, and the winds blew and buffeted the house. But it did not collapse.... –Mt 7:24-25

ARE vai nav apslēptas dažas no labākajām lietām dzīvē?

Vēsākais, tīrākais ūdens parasti atrodas dziļi zemē. Zelts, sudrabs un dārglietas ir maskētas ar neapstrādātiem akmeņiem un minerāliem. Miglājus, dzimšanas zvaigznes un krāsainas galaktikas var redzēt tikai ar teleskopiem. Tad ir pērle austerē; piens kokosriekstā; nektārs ziedā.

Bet vai mēs atpazīstam lielo dāvanu, kas slēpjas ciešanās?

Vai mēs atpazīstam, kad pret mums slikti izturas no līdzstrādnieka vai veikala darbinieka o iespēja nomirt sev? Kad mūs piemeklē nelieli kairinājumi, vai mēs to uztveram kā? o iespēja augt tikumībā? Kad mēs jūtamies sausi un pamesti, vai mēs to atzīstam par? o brīdis, lai pielietotu ticību?

Garīgā dzīve atspoguļojas dabā. Zem mīkstās, raupjās un neievērojamās virsmas pašreizējais brīdis, slēpjas žēlastības pērle, kas mūs pārveido.

...although you have hidden these things from the wise and the learned you have revealed them to the childlike. - Mat 11:25

CITU vārds, kas pēdējo nedēļu laikā ir palicis zem domu virsmas, ir “TOTALITĀRISMS”.

Totalitārisms rodas, kad valsts pieprasa pilnīgs tās subjektu pakļaušanās, kas ietver sfēru morāli.

Pāvests Benedikts ir brīdinājis par šo pieaugumu "Relatīvisma diktatūra". Bet arī mazāk pazīstams pravietis, Maikls D. O'Braiens, savā “romānu” sērijā: Pēdējo dienu bērni. (Ja meklējat spēcīgus katoļu romānus ar autentisku un pārbaudītu pravietisku vēstījumu, sāciet šeit.)

Šis totalitārisms — lai arī formālās pārvaldības ziņā vēl neorganizēts — sāk atklāti izpausties lokālā politikā, piemēram, uzņēmumos un skolu valdēs, kas soda darbiniekus, kuri iebilst pret homoseksualitāti. Kā vēzis, šī diktatoriskā mentalitāte tagad kļūst par likumu, jo valdības pieņem neskaidrus “naida noziegumu” statūtus. Nākamie soļi būs baznīcai oficiālā (un nodokļu) statusa atņemšana; tad apklusināt kanceli; tad visbeidzot atklāta vajāšana — kas patiesībā var būt o Vajāšana. turpināt lasīt →

ŠIS Nedēļā, kad daba mūsu Kanādas daļā atklājas neparasti skaisti, es joprojām dzirdu vārdus:

VIGILIJA.

Es pamodos ar šo vienu vārdu, sēdēdams savu garīgo acu priekšā. Tas nāk no latīņu valodas Vigilia, kas nozīmē "nomodā".

Tad manā priekšā skaidri parādījās dīvaina definīcija:

THE pasaule ir pārpludināta ar "kristīgajiem vārdiem". Bet tas, pēc kā tas alkst, ir “autentisks” kristietis liecinieks.

Mūsdienu cilvēks labprātāk klausās lieciniekus nekā skolotājus, un, ja viņš tomēr klausa skolotājus, tas notiek tāpēc, ka viņi ir liecinieki. —Pāvests Pāvils VI, Evaņģelizācija mūsdienu pasaulē

Kādam vajadzētu būt mūsdienu kristietim?

Pasaule aicina un sagaida no mums dzīves vienkāršību, lūgšanu garu, labdarību pret visiem, it īpaši attiecībā pret zemajiem un nabadzīgajiem, paklausību un pazemību, savrupību un pašatdevību. Bez šīs svētuma zīmes mūsu vārdam būs grūtības pieskarties mūsdienu cilvēka sirdij. Tas riskē būt veltīgs un sterils. —Turpat.

Pāvils VI piemin arī “nabadzību un atslāņošanos”. Tas ir šis vārds nabadzība kas mani uzrunā šorīt ...

SO kamēr elpojat, žēlsirdība ir jūsu.

Kristus ir dievišķs tiesnesis ar cilvēka sirdi, tiesnesis, kurš vēlas dot dzīvību. Tikai neatgriezeniska pieķeršanās ļaunumam var liegt viņam piedāvāt šo dāvanu, par kuru viņš nevilcinājās saskarties ar nāvi. –Pāvests Jānis Pāvils II, Vispārējā auditorija, trešdien, 22. gada 1998. aprīlī

MEKLĒJIET neko sev.

KAD Pāvests Jānis Pāvils II Rožukroni atdzīvināja 2003. gadā, tas nebija nostalģijas dēļ.

Viņš aicināja Baznīcu pie ieročiem, uzsākt garīgo un materiālo cīņu, kas plosās Baznīcā un ārpus tās. Viņš mudināja mūs piesaukt lielāko aizlūdzēju — Jēzus Māti — nākt mums palīgā. Kā teica kāds priesteris: "Marija ir dāma... bet viņa valkā kaujas zābakus." Patiešām, XNUMX. Mozus grāmatā tas ir viņas papēdis, kas saspiedīs čūskas galvu.

Smagie izaicinājumi, ar kuriem pasaule saskaras šīs jaunās tūkstošgades sākumā, liek mums domāt, ka tikai iejaukšanās no augšienes… var dot iemeslu cerēt uz gaišāku nākotni…. Baznīca šai lūgšanai vienmēr ir piešķīrusi īpašu iedarbīgumu, uzticot Rožukronim... visgrūtākās problēmas. Reizēm, kad pati kristietība šķita apdraudēta, tās atbrīvošana tika attiecināta uz šīs lūgšanas spēku, un Rožukroņa Dievmāte tika atzīta par to, kuras aizlūgums nes pestīšanu. - Jānis Pāvils II, Rosarium Virginis Mariae; 40, 39

Pārliecināti atkal pieņemiet Rožukroni... Lai šis mans aicinājums nepaliek nesadzirdēts! - Jānis Pāvils II, Rosarium Virginis Mariae

PĒC Vakara lūgšana, Fr. Mēs ar Kailu apspriedām pravietiskās dāvanas nepieciešamību Baznīcas celtniecībai. Kamēr mēs runājām, virs galvas pārskrēja vētra, un debesis apgaismoja zibens spēriens. Tūlīt tas mums sniedza ziņojumu:

"Pravietošana ir kā zibens. Dievs sūta savu vārdu tumsā, un tas uzreiz apgaismo sirdi un prātu. Tiek atgūti izbalējušie apvāršņi un perspektīvas, tiek atrasti apslēptie ceļi, un tiek atklātas draudošās briesmas.

one who prophesies [speaks] to human beings, for their building up, encouragement, and solace. — 1. Kor 14:3

EUHARISTIJA ir "kristīgās dzīves avots un virsotne". (Katehisms, 1324)

Tad varētu teikt, ka viss pa vidu — pakāpieni, kas ved uz šo Svēto kalnu — ir harizmas no Svētā Gara, kur “pravietojums” ir margas.

Pravietojums "nozīmē nākotnes notikumu priekšzināšanu, lai gan dažreiz tas var attiekties uz pagātnes notikumiem, par kuriem nav atmiņas, un uz slēptām lietām, kuras nevar zināt ar dabisko saprāta gaismu." (Katoļu enciklopēdija).

Pursue love, but strive eagerly for the spiritual gifts, above all that you may prophesy.(1 Cor 14: 1)

Lai dziļāk izprastu pravietojuma dāvanu, noklikšķiniet šeit.

LŪDZAM "Nāc Svētais Gars!" Tātad, kad nāk Gars, kā tas izskatās?

Šīs atnākšanas ikona ir augšistaba: žēlastības, spēka, autoritātes, gudrības, apdomības, padoma, zināšanu, izpratnes, stingrības un Kunga bijības pieplūdums.

Bet mēs redzam arī kaut ko citu… kaut ko Baznīca bieži nav atzinusi: atbrīvošanu harizmas ķermenī. Grieķu vārds Pāvils, ko izmantoja harizmai, nozīmē “labvēlība” vai “labums”. Tās cita starpā ietver dziedināšanas dāvanas, runāšanu mēlēs, pravietošanu, garu atšķiršanu, administrēšanu, varenus darbus un mēļu skaidrošanu.

Teiksim skaidri: tās ir harizmātiskas dāvanas, nevis “harizmātiskā dāvanas”. Viņi nepieder vienai grupai vai kustībai Baznīcā, bet pieder visai kristiešu kopienai. Pārāk bieži mēs esam sūtījuši dāvanas baznīcas pagrabā, kur tās ir droši paslēptas dažu cilvēku lūgšanu sapulces ietvaros.

Cik liels zaudējums tas ir sabiedrībai! Kādu paralīzi tas ir radījis Baznīcā! Šīs harizmas, Pāvils mums saka, ir paredzētas miesas veidošanai (sal. 1. Kor. 12, 14:12). Ja tas tā ir, pastāstiet man, kas notiek, kad cilvēka ķermenis pārstāj kustēties slimnīcas gultā? Cilvēka muskuļi kļūst atrofēti – ļengani, vāji un bezspēcīgi.

Arī mūsu nespēja piesavināties Svētā Gara harizmas ir novedusi pie Baznīcas, kas ir aizmigusi uz sāniem, nespējot apgriezties un parādīt Kristus seju sāpošajai pasaulei. Mūsu pagasti ir atrofējušies; mūsu jaunieši ir zaudējuši interesi; un šīs dāvanas, kas paredzētas, lai mūs celtu, paliek paslēptas zem mūsu Kristību putekļiem.

Patiešām, nāc, Svētais Gars – nāc un iededz mūsos savas septiņkāršās dāvanas un bagātīgās harizmas Dieva godam, Baznīcas atjaunošanai un pasaules atgriešanai.

Lai kāds būtu to raksturs — dažreiz tas ir ārkārtējs, piemēram, brīnumu vai mēļu dāvana —, harizmas ir vērstas uz svētdarošu žēlastību un ir paredzētas Baznīcas kopējam labumam. Viņi kalpo žēlsirdībai, kas ceļ Baznīcu. – Katoļu baznīcas katehisms, 2003

Daudzas cilvēki saka, ka viņiem ir personiskas attiecības ar Jēzu. Citi runā par savām attiecībām ar Tēvu. Tas ir brīnišķīgi.

Bet cik daudziem no mums ir personiskas attiecības ar Svēto Garu?

Svētās Trīsvienības trešā persona ir tieši tāda -dievišķa persona. Cilvēks, kuru Jēzus ir sūtījis par mūsu palīgu, mūsu Aizstāvi. Cilvēks, kurš mūs mīl ar dedzinošu mīlestību – kā uguns mēli. Mēs pat varam “apbēdināt Svēto Garu” (Ef 4: 30) šīs neizsakāmās mīlestības dēļ.

Bet, ieejot lielajos Vasarsvētku svētkos, sagādāsim lielu prieku šim intīmajam draugam. Sāksim runāt ar Svēto Garu, no sirds uz Sirdi, mīlētājs pret Mīļotāju, atverot savu garu Garam, zinot, ka Tēva mīlestības, Jēzus upura dēļ mēs tagad dzīvojam, kustamies un esam šajā. Vissvētākā, Dievišķākā un brīnišķīgākā persona: Paraklīts — kas ir pati Mīlestība.

the love of God has been poured out into our hearts through the Holy Spirit that has been given to us.
– Romieši, 5:5

THE miesa ir slinka un elku pielūdzoša. Taču puse cīņas ir to atpazīšana, bet otra puse – nefiksējas.

Tas ir Gars, kas nonāvē miesas darbus (Romiešiem 8:13)– nav uz sevi vērsta žēlabas. Pievēršot acis uz Jēzu ar uzticības pilnu skatienu, sevišķi kad mūs nospiež personīgais grēks, tas ir tieši līdzeklis, ar kuru Gars uzvar miesu.

Pazemība ir vārti uz Dievu.

Tā attēls ir zaglis uz krusta. Viņš karājās savas grēcīgās miesas smagumā. Bet viņa acis bija vērstas uz Kristu... Un tā Jēzus, kura skatiens bija pievērsts viņam neparastā mīlestībā un žēlastībā, sacīja: "Āmen, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē."

Pat ja mēs varam pakarināt savu neveiksmju smagumu, mums ir jāvēršas pie Jēzus tikai ar pazemības un godīguma skatienu, un mēs būsim pārliecināti, ka dzirdēsim to pašu.

IF Es biju Dievs, kas Manu visu redzošo acu priekšā vēroja sāpīgos dienas virsrakstus, atklāto sacelšanos pret Maniem plāniem, Manas Baznīcas apātiju, bagāto vientulību, nabadzīgo izsalkumu un vardarbību pret Manu mazo. vienus…

...Es piepildītu pavasara gaisu ar visskaistākajiem aromātiem, krāsotu vakara debesis burvīgās krāsās, laistītu zemi ar vēsām lietusgāzēm un sūtītu siltu vēju pār zemi, lai tas čukstu katrā ausī,

"Es tevi mīlu, es tevi mīlu, es tevi mīlu..."

*Es uzņēmu šo fotoattēlu pēc kalpošanas konferencē Saskačevanā, Kanādā.

TAS IR būtībā saprata, pamatojoties uz paša Kristus teikto, ka Jūda ir izvēlējies savu galīgo likteni. Jēzus saka par Iskariotu, "it would be better for that man if he had not been born." Un atkal, atsaucoties uz Jūdu, "is not one of you a devil?"

Tomēr ne tikai Jūda nodeva Kristu: viņi visi aizbēga no dārza. Un tad Pēteris trīs reizes noliedza Kristu.

Bet viņi visi nožēloja grēkus... un tāpēc Kristus pirmie vārdi viņiem pēc augšāmcelšanās no miroņiem bija: "Peace be with you." Savukārt Jūda nenožēloja grēkus; pēc Dzīves nodevības viņš atņēma sev dzīvību. Kristus būtu viņam piedevis, piedāvājot miera skūpsts lai atbrīvotu nodevības skūpsts. Bet Jūda nepiegriezās, un tāpēc "it would have been better if he had not been born."

Vai es varētu nodot Kristu tāpat kā Jūda un zaudēt savu pestīšanu? Jā, tas ir iespējams, jo, tāpat kā Jūdam, arī man ir brīva griba. Bet, ja es nekrītu izmisumā – ja es pievēršu savu sirdi atpakaļ Kristum, kā to darīja Pēteris –, mīlestība un žēlastība mani saņems atpakaļ ātrāk, nekā es biju grēkojis.

Nauda ir svarīgāka par kopību ar Jēzu, tā ir svarīgāka par Dievu un viņa mīlestību. Tādā veidā [Jūda] kļūst grūts un nespējīgs atgriezties, pazudinātā dēla pārliecināta atgriešanās, un izmet savu iznīcināto dzīvību. (Pāvests Benedikts XVI par Jūdu; ziņu aģentūra Zenit, 14. gada 2006. aprīlis)

ES ESMU šajās dienās tik ļoti velk uz Jāņa 15. nodaļu, kur Jēzus saka:

Whoever remains in me and I in him will bear much fruit, because without me you can do nothing. (5. pants)

Kā mēs varam augt svētumā, ja nepaliekam Viņā? Lūgšana ir tas, kas ievelk Svētā Gara sulu mūsu dvēselēs, liekot izaugt svētuma pumpuriem. Bet tie ziedēs tikai tad, ja mēs tos audzēsim Dieva griba:

If you keep my commandments you will remain in my love. (10. pants)

JĒZUS saka pirms viņa atnākšanas,

Nation will rise against nation, and kingdom against kingdom; there will be famines and earthquakes from place to place. All these are the beginning of the labor pains. (Mat. 24:7)

Kamēr mēs esam redzējuši šīs lietas pēdējo divu tūkstošgažu laikā, tas, kas mums ir nav redzams, ka šie notikumi kļūst arvien biežāki, tādi kā tie ir dzemdību sāpes. Tātad, ja mēs atrodamies tajās dienās, kas tālāk? Jau nākamais pants:

Then they will hand you over to persecution, and they will kill you. You will be hated by all nations because of my name.

Vai Da Vinči kods ir sākums?

ONE dienā, braucot pa ganībām vīratēva saimniecībā, pamanīju, ka visā laukā šur tur ir uzkalniņi. Es viņam jautāju, kāpēc tas tā ir. Viņš paskaidroja, ka pirms vairākiem gadiem mans svainis bija izgāzis kūtsmēslus no aploka, bet nepūlējās tos izkaisīt.

Bet tas ir tas, kas piesaistīja manu uzmanību: uz katra pilskalna zāle bija dziļi zaļa un lekna.

Arī mēs savā dzīvē gadu gaitā esam sakrājuši daudzas brūces, grēkus un sliktus ieradumus. Bet Dievs, kurš var taisīt "Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu" (Romiešiem 8:28) ir spējīgs uz jebko — tostarp panākt, lai mūsu radītās muļķības būtu labas.

Dievam nekad nav par vēlu.

ŠIS šorīt nāca pie manis lūgšanā:

Topošās Baznīcas godība nebūs tās politiskā vara vai iespaidīgās pasaulīgās struktūras, bet gan Mīlestības seja, kas spīd spoži.

Bet vispirms Baznīcai ir jābūt attīrītai.

For it is time for the judgment to begin with the household of God (1. Pt 4:17)

Spriedums ir sācies ar Hierarhiju un turpināsies ar lajiem, līdz tas kļūs vispārējs pasaulē. Tiek atklāti skandāli; korupcija izplūst virspusē; un tas, kas ir apslēpts tumsā, tiek atklāts.

Rafinētāja uguns dara trīs lietas: ar savu gaismu tā atklāj slēptos darbus; ar savu siltumu tas velk tos uz virsmu; ar liesmu tas patērē un attīra.

Šis ir Gaismas laiks, No Žēlsirdība, kad Uguns ar savu maigu mirgošanu atklāj grēcīgumu, un tās tuvuma siltums izvelk ļaunuma strutas. Ja mēs tagad atzīstam savus grēkus, tad Dievs ir uzticams un taisns un šķīstīs mūs no ikviena ļaunuma (1.Jāņa 1:9). Pat tiem, kas pieķerti visskandalozākajos grēkos, tiek piedāvāta neizmērojama Žēlsirdība! (Klausieties, dārgie bīskapi un priesteri, tie neskaitāmo skandālu autori – Kristus jūs mīl un sveic ar miera skūpstu! Saņemiet to!)

Par drīz, Uguns tiks pielietota un sāks savu dedzināšanas darbu Uguns laiks, No Taisnīgums. Ja mēs esam nožēlojuši grēkus šajā Gaismas laikā, tad būs maz ko sadedzināt; Uguns kalpos apgaismošanai un izsmalcināšanai, nevis patērēšanai. Bet bēdas tiem, kas nenožēlo! Būs daudz ko sadedzināt... un bēdas kā asinis izlīs ielās.

Paliks pazemīga, šķīsta un svēta Līgava — viņas seja, mirdz ar Mīlestību.

LAIKĀ lūgšanu, man vienā rokā bija Bībeles attēls, bet otrā katehisms. Tad viņi pārvērtās par singlu abpusēji griezīgs zobens, turēts abās rokās.

Mēs cīnāmies nevis ar saviem ieročiem, bet ar to, ko Kristus mums ir devis: Raksti un Tradīcija.

Es domāju par to, kā mūsu brāļi protestanti bieži vien prasmīgi cīnās tikai ar Rakstu vienvirziena zobenu. Bet bez pareizas interpretācijas — tradīcijas — daudzi ir nejauši pagriezuši zobenu pret sevi.

Katoļi bieži vien ir iesaistījušies cīņā tikai ar Tradīcijas vienvirziena zobenu. Bet, nezinot Dieva Vārdu, viņi ir bijuši nežēlīgi, atstājot savu zobenu tā apvalkā.

Bet, kad abi tiek izmantoti kā viens... meli tiek nogalināti, meli tiek nocirsti, un garīgais aklums tiek iznīcināts!

IF mājas ir “mājas baznīca”, tad ģimenes galds ir tās altāris.

Ikdienā mums tur vajadzētu pulcēties, lai dalītos vienam otra klātbūtnes kopībā. Mūsu ēdamistabām jābūt izrotātām ar attēliem, ikonām un krustiem, kas mums atgādina par svēto. Mums jāvelta laiks, lai nobaudītu ne tikai savu dienišķo maizi, bet arī dziedātu savas ikdienas, uzvarām un grūtībām piesātinātās, himnas.

Pirmkārt, tai vajadzētu būt vietai lūgšana, lai Kristus kļūtu par neredzamo tabernakuli mūsu istabas centrā. Pareizāk sakot, lai neredzamais telts tiktu atvērts un Kristus tiktu pielūgts tur, kur divi vai trīs ir sapulcējušies.

Un, ja kādam ir pretenzijas pret savu brāli vai māsu, māti vai tēvu, viņam pirms vakariņas jārunā ar to un jāapmainās ar miera zīmi, tas ir, piedošanu.

Jā, ja mūsu mājas kļūtu par mājas baznīcām, šī sāpošā vientulība, kas virmo zem Ziemeļamerikas tehnoloģiskajām ērtībām, tiktu izjusta. Jo mēs atklātu Viņu, pēc kura ilgojamies, tur, sēžot man blakus, manā brālī, manā māsā, manā mātē un manā tēvā.

Kā tas ir, mūsu televizori ir kļuvuši par jauno tabernakuli, un mūsu datoru telpas, par jaunajām kapelām. Mēs par to esam vientuļāki.

Trīs no mūsu septiņiem bērniem vakariņās: "ģimenes sakraments"