Aina no plkst Apokalipses gobelēns Anžē, Francijā. Tas ir garākais sienas pakaramais Eiropā. Reiz tas bija 140 metrus garš, līdz to izdemolēja
“apgaismības” periodā
Kad es 1990. gados biju ziņu reportieris, tāda klaja neobjektivitāte un redakcionāls raksturs, kādu šodien redzam no galvenajiem “ziņu” reportieriem un enkuriem, bija tabu. Tā joprojām ir - ziņu telpām ar integritāti. Diemžēl daudzi plašsaziņas līdzekļi ir kļuvuši par propagandas ruporiem par velnišķīgu darba kārtību, kas aizsākta gadu desmitiem, ja ne pirms gadsimtiem. Vēl bēdīgāk ir tas, cik cilvēki ir kļuvuši lētticīgi. Ātra sociālo mediju izpēte atklāj, cik viegli miljoniem cilvēku nopērk melus un sagrozījumus, kas viņiem tiek parādīti kā “ziņas” un “fakti”. Prātā nāk trīs Raksti:
Zvēram tika dota mute, kas izteica lepnus lepnumus un zaimus ... (Atklāsmes 13: 5)
Pienāks laiks, kad cilvēki necietīs pamatotu doktrīnu, bet, sekojot savām vēlmēm un negausīgajai ziņkārībai, uzkrās skolotājus un pārstās klausīties patiesību un tiks novirzīti mītiem. (2. Timotejam 4: 3–4)
Tāpēc Dievs sūta viņiem spēcīgu maldu, lai liktu viņiem noticēt nepatiesajam, lai tiktu notiesāti visi, kas neticēja patiesībai, bet kuriem bija prieks par netaisnību. (2. Tesaloniķiešiem 2: 11–12)
Pirmo reizi publicēts 27. gada 2017. janvārī:
IF jūs stāvat pietiekami tuvu gobelēnam, viss, ko redzēsiet, ir daļa no “stāsta”, un jūs varat zaudēt kontekstu. Nostājieties, un visa aina nonāk skatā. Tā tas ir ar notikumiem, kas norisinās Amerikā, Vatikānā un visā pasaulē, kuri, šķiet, no pirmā acu uzmetiena var nebūt saistīti. Bet viņi ir. Ja jūs nospiežat seju pret pašreizējiem notikumiem, nesaprotot tos plašākā kontekstā, kas patiešām ir pēdējie divi tūkstoši gadu, jūs zaudējat “stāstu”. Par laimi Svētais Jānis Pāvils II atgādināja mums spert soli atpakaļ ...
turpināt lasīt →