TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par trešdienu, 19. gada 2015. augustu
Izvēlēties. Jāņa Ejēda memoriāls
Liturģiskie teksti šeit
IT ir taustāms: Kristus miesa ir noguris. Ir tik daudz kravu, ka daudzi nes šajā stundā. Piemēram, mūsu pašu grēki un neskaitāmie kārdinājumi, ar kuriem mēs sastopamies ļoti patērnieciskā, jutekliskā un kompulsīvā sabiedrībā. Pastāv arī bažas un satraukums par to, kas ir Liela vētra vēl jānes. Un tad ir visi personīgie pārbaudījumi, jo īpaši ģimenes šķelšanās, finansiālā spriedze, slimības un ikdienas noguruma nogurums. Tas viss var sākt krāties, sasmalcinot, apslāpējot un mazinot Dieva mīlestības liesmu, kas caur Svēto Garu ir ielejta mūsu sirdīs.
… mēs pat lepojamies ar savām ciešanām, zinot, ka ciešanas rada izturību, un izturība, pārbaudīts raksturs un pārbaudīts raksturs, cerība un cerība nepieviļ, jo Dieva mīlestība ir izlieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu, kas ir mums ir dots. (Romiešiem 5:3-5)
Bet redziet, svētais Pāvils spēja tikai izturēt, pierādīt savu raksturu, degt cerībā precīzi jo viņš uzturēja dzīvu mīlestības liesmu. Kad šī liesma nomirst, mirst arī izturība, raksturs un ar to saistītā cerība. Atslēga uz prieku, kas šodien trūkst daudzu kristiešu sirdīs, ir tas, ka esam zaudējuši savu pirmo mīlestību. Ne tā, ka mēs būtu pametuši Dievu pavisam; nē, tas ir daudz smalkāk. Tas ir tas, ka mēs esam ļāvuši novērst uzmanību, iesūkties sevī, nemiers, nebeidzama tiekšanās pēc baudas — vārdu sakot, pasaulīgums -ienākt mūsu sirdīs. Ironija ir tāda, ka mēs šīs lietas nēsājam uz saviem pleciem kā krustu, taču tas ir nepareizs krusts. Kristieša krusts ir domāts kā krusts pašaizliedzība, nav pašmērķīgs. Tas ir krusts mīlēt bez maksas, nemīlēt sevi par katru cenu.
Nu ko tagad? Lūk, kā sākt no jauna. Paņemiet “viltus” krustu, kuru esat nēsājis, un izmantojiet to iedegšanai, lai iedegtu jaunu mīlestību pret To Kungu. Kā?
Pirmā lieta, kas jums jādara, mīļotā, ir izliet savu sirdi Tā Kunga priekšā. Skaties, Viņš jau zina tavus grēkus, pat tos, par kuriem tu nezini, un tomēr Viņš tevi mīl. Paskatieties uz krucifiksu šodien un atgādiniet sev, cik tālu Viņš ir gājis jūsu labā. Vai jūs domājat, ka pēc visa tā Viņš tagad atņems savu mīlestību? Neiedomājami! Pirmkārt, jūs esat iztērējuši tikai vienu pilienu Viņa žēlastības. Sātans vēlas, lai jūs domātu, ka beidzot esat iztukšojis Viņa mīlestības okeānu! Kādi muļķīgi meli!
Ak, Jēzu, neslēpies no manis, jo es nevaru dzīvot bez Tevis. Klausieties manas dvēseles saucienu. Tava žēlastība nav izsmelta, Kungs, tāpēc apžēlojies par manu postu. Tava žēlastība pārspēj visu Eņģeļu un cilvēku izpratni kopā; un tāpēc, lai gan man šķiet, ka Tu mani nedzirdi, es uzticos Tavas žēlsirdības okeānam un zinu, ka mana cerība netiks pievilta. Sākot noDievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, Svētā Faustīne Jēzum, n. 69
Jā, atklāj Viņam katru grēku, pieder tiem un tad lūdz par tiem piedošanu. Jūs vēlaties būt ideāls, un tāpēc jums ir skumji — jūs neesat svētais, par kuru vēlaties, lai visi citi par jums domātu. Labi. Tu būtu pārāk lepna un nepanesama, ja tā būtu. Tagad sāciet kļūt par svēto Labi vēlas, lai tu būtu. Svētais nav dvēsele, kas nekad nekrīt, bet gan tā, kas pastāvīgi ceļas augšā. Atdzīviniet mīlestību pret Dievu, izmantojot savus grēkus dziļā un godīgā pazemībā kā iedegšanos. Lūgties psalms 51 no sirds, ne mirkli nešaubīdamies par nākamo Dievišķās Žēlsirdības pilienu, kas gaida, kad tiks izliets pār tevi.
Mans bērns, zini, ka lielākie šķēršļi svētumam ir drosme un pārspīlēta trauksme. Tas atņems jums iespēju praktizēt tikumu. Visiem kopā apvienotajiem kārdinājumiem nevajadzētu pat īslaicīgi traucēt jūsu iekšējo mieru. Jutīgums un drosme ir pašmīlības augļi. Jums nevajadzētu kļūt drosmīgam, bet censties likt Manai mīlestībai valdīt jūsu pašmīlības vietā. Uzticies, mans bērns. Neaizmirstiet, atnākot uz apžēlošanu, jo es vienmēr esmu gatavs jums piedot. Cik bieži jūs to lūdzat, jūs slavējat Manu žēlastību. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1488. gads
Paskatieties, ja jūs esat nebeidzamā ciklā, kas sita sevi par savām kļūdām, tā patiešām ir jūsu vaina. Jo Svētie Raksti ir skaidri:
Ja mēs atzīstam savus grēkus, viņš ir uzticīgs un taisnīgs un piedos mūsu grēkus un attīrīs mūs no visām nepareizajām darbībām. (1. Jāņa 1: 9.)
Jums ir darīšana ar žēlsirdības Dievu, kuru jūsu posts nevar izsmelt. Atcerieties, ka es nepiešķīru tikai noteiktu skaitu apžēlošanas. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1485. gads
Jā, ātrākais veids, kā apdzēst mīlestības liesmu savā sirdī, ir noslīcināt to žēlumā pret sevi — tieši tajā, ko vēlas Sātans. Ja viņam nevar būt tava dvēsele, viņš paņems tavu prieku. Vismaz šādā veidā viņš var neļaut jums būt par gaismu un ceļu citiem, kas meklē Jēzu. Kā teica pāvests Francisks,
…evaņģēlists nekad nedrīkst izskatīties kā kāds, kurš tikko atgriezies no bērēm! Atgūsim un padziļināsim savu entuziasmu, šo “apburošo un mierinošo evaņģelizācijas prieku, pat tad, kad jāsēj asarās...” Un lai ir mūsu laika pasaule, kas meklē, reizēm ar mokām, reizēm ar cerību. spēja saņemt labo vēsti nevis no nomāktiem, mazdūšīgiem, nepacietīgiem vai noraizējušiem sludinātājiem, bet gan no evaņģēlija sludinātājiem, kuru dzīve deg degsmē un kuri vispirms ir saņēmuši Kristus prieku. Sākot noEvangelii Gaudium, n. 10. lpp
Tik pazemojieties zem Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Uzliec viņam visas savas rūpes, jo viņš par tevi rūpējas. (1. Pet 5:7)
Pirmā lieta, saka svētais Pēteris, ir uzkāpt atpakaļ uz draudzības platformas ar Dievu cauri pazemība un samierināšanās. Ja vēlaties izdzīvot šajos laikos, dariet regulāra grēksūdze absolūti nepieciešams jūsu garīgajā ceļā. Es eju katru nedēļu, kā ieteica svētais Jānis Pāvils II. Tā ir viena no lielākajām žēlastībām manā dzīvē. Dodieties un uzziniet pats par žēlastības dārgumu, kas jūs gaida.
Otra lieta ir "uzmest visas savas rūpes uz viņu, jo viņš par jums rūpējas". Kāpēc jūs nesat nastas, kuras nevarat nest? Tas ir, ir daudzas lietas, kuras jūs nevarat kontrolēt, un jā, dažas lietas, kuras jūs nekontrolējāt, un tagad jūs to dēļ ciešat.
Jo es nedaru to labo, ko gribu, bet daru ļauno, ko negribu. (Romiešiem 7:19)
Bet pat šīs neveiksmes jums ir jāatdod Tam Kungam. Viņš zina, cik tu esi mazs un ka nespēj vienatnē šīs lietas nest.
Nepieslieties savās ciešanās - jūs joprojām esat pārāk vājš, lai par to runātu, bet drīzāk skatieties uz Manu sirdi, kas piepildīta ar labestību, un piesūcieties ar Manām noskaņām. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1486. gads
Vilšanās, skumju, satraukuma vai dusmu brīdī, kas tevi pārņem, ir grūti lūgt. Arī tas ir vājums, kas jums klusā rezignācijā jānodod Dievam. Bet, kad mazā iekšējā vētra ir pārgājusi, nododiet apstākļus Jēzum. Uzaiciniet Viņu, lai viņš tos nes sev līdzi. Ne rīt. Kurš teica, ka rīt dzīvosi? Vai jūs nezināt, ka tieši šonakt Skolotājs var jūs aicināt mājās? Nē, saki: "Jēzu, palīdzi man šajā nākamajā minūtē, šajā nākamajā stundā nest šo nepanesamo krustu." Un Viņš saka: labi, ir pienācis laiks pajautāt.
Nāciet pie manis visi, kas strādājat un esat apgrūtināti, un es jums došu atpūtu. Uzņemiet manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgs; un jūs atradīsit atpūtu sev. Jo mans jūgs ir viegls, un mana nasta ir viegla. (Mat. 11: 28-29)
Kas ir Viņa jūgs? Tas ir Viņa Dievišķās Gribas jūgs, un Viņa griba ir tāda mīli savu tuvāko. Jā, tagad, kad esat (atkal) sakārtojis sevi ar Dievu, tagad, kad esat uzmetis savas rūpes uz Viņu, jums ir "jāiziet" no sevis. Ja tu pievērs acis uz sevi, savu gribu, savām vēlmēm, problēmām, tu pļausi tieši to, ko sēsi: vairāk bēdu, vairāk sašutuma, vairāk tukšuma.
…jo kas sēj savai miesai, tas pļaus samaitāšanu no miesas, bet kas sēj Garam, tas pļaus mūžīgo dzīvību no Gara. Nepagursim darīt labu, jo savā laikā mēs pļausim savu ražu, ja nepadosimies. Tātad, kamēr mums ir iespēja, darīsim labu visiem… (Gal 6:8-10)
Tas, kurš sakārtojas ar Dievu, bet aizmirst savu tuvāko, ir kā līgavainis, kurš kāzās uzvelk uzvalku un pēc tam vienkārši sēž mašīnā un skatās uz savu kārtīgo izskatu spogulī. Viņš izskatās pēc vīrieša misijā, bet patiesībā ir aizmirsis savu misiju: satikt savu mīļoto. Un mīļais Kristus vēlas, lai jūs satiktos, ir jūsu tuvākais, lai jūs satiktos Kristus viņos. Brāļi un māsas, tik daudzas jūsu nepatikšanas pazustu otrajā plānā, ja aizmirstu sevi un liktu tuvāko pirmajā vietā — sievas vai vīra vajadzības liktu augstāk par savām; tavu brāļu un māsu, kolēģu, veco vecāku, pagasta vajadzības utt. Ļaujiet mīlestībai pret tuvākā brūcēm padarīt aklu pret savām brūcēm.
... lai jūsu mīlestība vienam pret otru ir intensīva, jo mīlestība pārklāj daudzus grēkus. (1. Pēt. 4: 8)
...šeit mēs atklājam dziļu realitātes likumu: dzīve tiek sasniegta un nobriest tādā mērā, kādā tā tiek piedāvāta, lai dotu dzīvību citiem. - pāvests francis, Evangelii Gaudium, n. 10. lpp
Tātad noslēgumā izkraujiet savas nastas un iededziet tās ugunī, iegremdējot tās degošajā Vissvētākajā Jēzus Sirdī. Godīgā pazemībā izsūdzi savus grēkus, liec savas rūpes Viņam un sāc no jauna mīlēt. Tieši no šīs atjaunotās vēlmes un jūsu mazajām pūlēm mīlēt Dievu Mīlestība var atkal dzīvot tevī.
Kāds tam visam sakars ar šodienas Mises lasījumiem?
Šodienas evaņģēlijā Jēzus stāsta līdzību par strādniekiem un to, kā pat tiem, kas darba dienu sāka pulksten 5, joprojām maksāja tādu pašu algu kā tiem, kas strādāja pilnu dienu. Lieta ir šāda: nekad nav par vēlu sākt no jauna. [1]sal. Atkal sākums un Sāc vēlreiz Dievs ir neaptverami dāsns un gaida, lai jums to pierādītu...
Tādējādi pēdējie būs pirmie, un pirmie būs pēdējie. (Šodienas evaņģēlijs)
Žēlastības liesmas mani dedzina - klaigāšana, kas jātērē; Es gribu turpināt tās izliet pār dvēselēm; dvēseles vienkārši nevēlas ticēt Manam labestībai. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 177. gads
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Duets ar Railēnu Scarrotu
Mīlestība dzīvo manī
autors Marks Mallets
Pērciet albumu šeit.
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | sal. Atkal sākums un Sāc vēlreiz |
|---|