Kristus Ģetzemanē, autors Maikls D. O'Braiens
Izraēlieši darīja to, kas Kungam nepatika; Tas Kungs viņus septiņus gadus nodeva Midiana rokās. (Tiesneši 6: 1)
ŠIS rakstīšana pārbauda pāreju starp Septiņu gadu izmēģinājuma pirmo un otro pusi.
Mēs esam sekojuši Jēzum Viņa ciešanās, kas ir Baznīcas pašreizējā un gaidāmā Lielā izmēģinājuma paraugs. Turklāt šī sērija pielīdzina Viņa aizraušanos ar Atklāsmes grāmatu, kas vienā no tās daudzajiem simbolikas līmeņiem ir Augstā Mise tiek piedāvāts Debesīs: Kristus ciešanu atainojums kā abi upurēt un uzvaru.
Jēzus ienāk Jeruzalemē, drosmīgi sludinot, attīrot templi un šķietami uzvarot daudzās dvēselēs. Bet tajā pašā laikā viņu vidū ir viltus pravieši, kuri daudzu prātā sajauc Viņa identitāti, apgalvojot, ka Jēzus ir tikai pravietis, un plāno Viņa iznīcību. No tā, ko es varu pateikt, tā ir trīs ar pusi dienas no Kristus uzvaras stāšanās Jeruzalemē līdz Pasā svētkiem.
Tad Jēzus ieiet Augšējā telpā.
PĒDĒJĀS VAKARIŅAS
Es uzskatu, ka viena no lielajām žēlastībām, kas dzims no Apgaismojuma un Lielās Zīmes, patiesi ar Sauli tērpta Sieviete, ir vienotība ticīgo vidū - katoļi, protestanti un pareizticīgie (sk Nākamās kāzas). Šis atlikums apvienosies ap Svēto Euharistiju, iedvesmojoties un apgaismojot to no Lielās zīmes un ar to saistītajiem euharistiskajiem brīnumiem. No šiem kristiešiem plosīsies dedzība, dedzība un spēks tāpat kā Vasarsvētku dienās. Tieši šī vienotā Jēzus pielūgšana un liecība izsauc Pūķa dusmas.
Tad pūķis sadusmojās uz sievieti un devās karā pret pārējiem viņas pēcnācējiem, tiem, kas pilda Dieva baušļus un liecināja par Jēzu. (Atkl.12: 17)
Uzticīgie atlikumi apvienojas paši savās “pēdējās vakariņās” pirms šīs lielās vajāšanas. Kad Septītais zīmogs ir salauzts, Svētais Jānis debesīs pieraksta daļu no šīs liturģijas:
Vēl viens eņģelis atnāca un stāvēja pie altāra, turēdams zelta kvēpināmo trauku. Viņam tika dots liels daudzums vīraka, ko upurēt kopā ar visu svēto lūgšanām uz zelta altāra, kas atradās troņa priekšā. Vīraka dūmi kopā ar svēto lūgšanām gāja Dieva priekšā no eņģeļa rokas. (Atkl. 8: 3–4)
Tas izklausās pēc oferta - dāvanu piedāvāšana. Tas ir atlikums, svētie, kas sevi pilnībā piedāvā Dievam līdz nāvei. Eņģelis piedāvā “Euharistijas lūgšanas” svētajiem, kuri uzlika sevi uz Debesu altāra, lai “pabeidziet to, kas trūkst Kristus ciešanām viņa ķermeņa labad”(Kol 1:24). Šis upuris, kaut arī tas nepievērsīs Antikristu, var pārvērst dažus no tiem, kas veic vajāšanas.
Ja vārds nav pārveidots, tad pārvērš asinis. —POPEJS JĀNS PĀLS II, no dzejas, Staņislavs
Baznīca atkārtos Jēzus vārdus, kas teica Viņa pēdējā Vakarēdienā,
Es vairs nedzeršu vīnogulāju augļus līdz tai dienai, kad tos dzeru jaunus Dieva valstībā. (Marka 14:25)
Un, iespējams, uzticīgais atlikums dzers šo jauno vīnu laicīgs karaļvalsts miera laikmetā.
GETSEMĀNES DĀRZS
Ģetzemanes dārzs ir brīdis, kad Baznīca pilnībā sapratīs, ka, neraugoties uz viņas lielākajiem centieniem, ceļš, kas ved uz Debesīm, ir šaurs un pa ceļam to ir maz:
Tā kā jūs nepiederat pasaulei, un es tevi esmu izvēlējies no pasaules, pasaule jūs ienīst. Atcerieties vārdu, ko es jums runāju: "Neviens vergs nav lielāks par viņa kungu." Ja viņi mani vajāja, viņi vajā arī jūs. (Jāņa 15: 19–20)
Viņai būs skaidrs, ka pasaule gatavojas vērsties pret viņu masveidā. Bet Kristus neatstās savu Līgavu! Mums tiks sniegts mierinājums vienam otra klātbūtnei un lūgšanām, iedrošinājums redzēt citu upurēšanas liecību, svēto aizlūgšanu, Eņģeļu, Svētās Mātes un svētā Rožukrona palīdzību; arī Lielās zīmes, kas paliek un kuru nevar iznīcināt, iedvesma, Gara izliešana un, protams, Svētā Euharistija, kur vien var teikt mises. Šo dienu apustuļi būs vareni, pareizāk sakot, brīnišķīgi pilnvarota. Es ticu, ka mums sagādās iekšēju prieku tāpat kā mocekļiem no Svētā Stefana līdz Ignatijam no Antiohijas, līdz mūsdienu dvēselēm, kas pastāvīgi piedāvā savu dzīvi Kristus labā. Šīs visas žēlastības ir simbolizētas eņģelī kas nāca pie Jēzus dārzā:
Un, lai viņu stiprinātu, viņam parādījās eņģelis no debesīm. (Lūkas 22:43)
Tieši tad “Jūda” nodos Baznīcu.
JUDASA PACELŠANĀS
Jūda ir Antikrista prefigurācija. Papildus tam, ka Jēzu sauc par “velnu”, Jēzus vēršas pie sava nodevēja ar tādu pašu nosaukumu, kādu Svētais Pāvils izmantoja, aprakstot Antikristu:
Es viņus apsargāju, un neviens no viņiem nav pazudis, bet pazušanas dēls, lai Svētie Raksti varētu piepildīties. (Jāņa 17:12; sal. 2. Tes. 2: 3)
Kā es rakstīja I daļa, Septiņu gadu izmēģinājums jeb “Daniēla nedēļa” sākas ar miera līgumu starp Antikristu un “daudzajiem”, kas kādā brīdī atrodas Apgaismojuma tuvumā. Daži zinātnieki apgalvo, ka tas ir miera līgums ar Izraēlu, kaut arī Jaunās Derības laikos teksts var ieteikt vienkārši daudzas tautas.
Pirmajos trīs ar pusi tiesas gados Antikrista plāni vispirms izrādīsies draudzīgi visām reliģijām un tautām, lai maldinātu vislielāko dvēseļu skaitu, sevišķi Kristieši. Tā ir maldu straume, ko Sātans izplata Sieviešu baznīcā:
Čūska tomēr izspieda no mutes ūdens straumi pēc tam, kad sieviete viņu noslaucīja ar straumi. (Atkl. 12:15)
Šī tagadējā un gaidāmā maldināšana ir bijis atkārtots brīdinājums visos manos rakstos.
Jo pat Antikrists, kad viņš sāks nākt, neieies Baznīcā, jo viņš draud. - Sv. Cipriāns no Kartāgas, baznīcas tēvs (miris 258 AD), Pret ķeceriem, 54. vēstule, n. 19
Viņa runa bija vienmērīgāka par sviestu, tomēr karš bija viņa sirdī; viņa vārdi bija maigāki par eļļu, tomēr tie tika piesaistīti uz leju ... viņš pārkāpa savu derību. (Psalms 55:21, 20)
Cik zināms Antikrists būs pirmajos trīs ar pusi gados, mēs nezinām. Varbūt viņa klātbūtne būs zināma, taču nedaudz otrajā plānā, tāpat kā Jūda palika otrajā plānā -līdz viņš nodeva Kristu. Patiešām, pēc Daniēla teiktā, Antikrists pēkšņi iet uz priekšu un pusnedēļas “nedēļas” laikā pārtrauc derību.
Jūda nāca un tūlīt piegāja pie Jēzus un sacīja: “Rabbi.” Un viņš viņu noskūpstīja. Tad viņi uzlika viņu rokās un arestēja ... un [mācekļi] atstāja viņu un aizbēga. (Marka 14:41)
Daniels glezno šo Jūdasu, kurš lēnām paplašina savu varu visā pasaulē, līdz viņš apgalvo, ka dominē pasaulē. Viņš pieceļas no “desmit ragiem” jeb “ķēniņiem”, kas parādījās uz Pūķa - Jaunās pasaules kārtības.
No viena no tiem iznāca neliels rags, kas arvien auga uz dienvidiem, austrumiem un krāšņo valsti. Tās spēks attiecās uz debesu karaspēku, tā ka daļa no karaspēka un dažām zvaigznēm nogrima uz zemes un uz tām mīdīja (sal. Atkl. 12: 4). Tas lepojās pat ar karaspēka kņazu, no kura atņēma ikdienas upuri un kura svētvietu tas nometa, kā arī karaspēku, savukārt grēks aizstāja ikdienas upuri. Tas nolaida patiesību uz zemes un guva panākumus. (Dana 8: 9–12)
Patiešām, mēs redzēsim kulmināciju tam, ko mēs tagad piedzīvojam: to, kas ir patiess, sauks par nepatiesu, un tas, kas ir nepatiesa griba, tiek teikts par patiesību. Līdz ar Euharistijas atcelšanu tieši šī Patiesības aptumšošana ir arī daļa no Dēla aptumsums.
Pilāts viņam sacīja: "Kas ir patiesība?" (Jāņa 18:38)
LIELISKĀS SPĒLES
Šis Jūdass pēkšņi mainīs savu platumu no miera veidošanas uz vajāšana.
Zvēram tika dota mute, kas izteica lepnus lepnumus un zaimus, un viņam tika dota pilnvaras rīkoties četrdesmit divus mēnešus. (Atkl. 13: 5)
Varbūt tieši tad Baznīcai pienāks vissāpīgākais brīdis. Daudzi mistiķi un Baznīcas tēvi runā par laiku, kad, tāpat kā Jēzu Ģetzemanes dārzā, tiks notriekts Baznīcas gans Svētais tēvs. Varbūt tas ir galvenais “pēdējā pārbaudījumā, kas satricinās daudzu ticīgo ticību” (sal. Katoļu baznīca 675), kad uz laiku tiek apklusināta Baznīcas vadošā balss uz zemes, pāvests.
Jēzus viņiem sacīja: "Šajā naktī jūs visi sakratīsit ticību man, jo ir rakstīts:" Es sitīšu ganu, un ganāmpulka aitas tiks izkliedētas. "" (Mat. 26:31.)
Es redzēju, kā viens no maniem pēctečiem pārlidoja savu brāļu ķermeņus. Viņš kaut kur maskēsies patvērumā; un pēc neilgas pensionēšanās [trimdas] viņš mirs nežēlīgā nāvē. —POPE PIUS X (1835–1914), Antikrists un beigu laiki, Fr. Jāzeps Iannuzzi, 30. lpp
Vajāšana sāksies neglītākajā formā. Ganāmpulks būs izkaisīts kā degošas ogles, kas izmestas uz zemes:
Tad eņģelis paņēma kvēpu, piepildīja to ar altāra degošām oglēm un nometa to uz zemes. Bija pērkona dārdēšana, dārdēšana, zibens uzplaiksnījumi un zemestrīce. Septiņi eņģeļi, kas turēja septiņas taures, bija gatavi tos pūst. (Atkl. 8: 5)
Vētras acs būs pagājusi, un Lielā vētra atsāks savu pēdējo gaitu, visā visā kosmosā atskanot taisnības pērkona dārdam.
Tad viņi jūs nodos vajāšanai un jūs nogalinās. Manu vārdu dēļ jūs ienīdīs visas tautas. (Mat. 24: 9)
DRAUDZES SŪTĪŠANA
Dievs pieļaus lielu ļaunumu pret Baznīcu: pēkšņi un negaidīti nāks ķeceri un tirāni; viņi ielauzīsies Baznīcā, kamēr bīskapi, prelāti un priesteri guļ. Viņi iebrauks Itālijā un izmetīs Romas atkritumus; viņi sadedzinās baznīcas un visu iznīcinās. —Cienījamais Bartoloms Holzhauzers (1613. – 1658. G. M.), Apokalipsīns, 1850; Katoļu pravietojums
Tas ir nodots pagāniem, kuri četrdesmit divus mēnešus mīdīs svēto pilsētu. (Atkl. 11: 2)
Mise tiks atcelta ...
... pusi nedēļas viņš [Antikrists] nesīs upurus un ziedojumus pārtraukt. (Dan 9:27)
... un viņas svētvietās ienāks riebeklības ...
Es redzēju apgaismotus protestantus, veidotus plānus reliģisko ticības apliecinājumu sajaukšanai, pāvesta varas apspiešanai ... Es neredzēju nevienu pāvestu, bet bīskaps noliecās pie Lielā altāra. Šajā redzējumā es redzēju baznīcu, kuru bombardēja citi kuģi ... Tā bija apdraudēta no visām pusēm ... Viņi uzcēla lielu, ekstravagantu baznīcu, kurai bija jāpieņem visas ticības apliecības ar vienādām tiesībām ... bet altāra vietā bija tikai riebums un pamestība. Tāda bija jaunā draudze, kas bija… —Nopludinātā Anne Katrīna Emmeriha (1774.-1824. G. P.), Annas Ketrīnas Emmerihas dzīve un atklāsmes, 12. gada 1820. aprīlis
Tomēr Dievs būs tuvu savai tautai, kad sāksies pēdējie trīsarpus tiesas gadi:
Viņš sargās savu uzticīgo pēdas, bet ļaundari pazudīs tumsā. (1. Sam 2: 9)
Par galīgo uzvara jo ir ieradusies arī Baznīca, kā arī taisnīguma stunda pasaulei. Tādējādi brīdinājums:
... woe tam cilvēkam, kuru nodod Cilvēka Dēls. Tam vīrietim būtu labāk, ja viņš nekad nebūtu dzimis. (Mat. 26:24)
Runājiet ar pasauli par Manu žēlastību ... Tā ir zīme beigu laikiem. Pēc tam pienāks taisnīguma diena. Kamēr vēl ir laiks, ļaujiet viņiem izmantot Manas žēlastības avotu. Sākot noDievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Sv. Faustīnas dienasgrāmata, 848. gads
Antikrists nav pēdējais vārds. Jēzus Kristus ir galīgais Vārds. Un Viņš nāks, lai atjaunotu visas lietas ...
Dieva uzdevums ir panākt šo laimīgo stundu un darīt to zināmu visiem ... Kad tā pienāks, tā izrādīsies svinīga stunda, viena liela ar sekām ne tikai Kristus valstības atjaunošanai, bet arī pasaules nomierināšana. —Pāvests Pijs XI, Ubi Arcani dei Consilioi “Par Kristus mieru viņa valstībā”
