MEKLĒ Dievišķu apmaiņu sērija, man šovakar bija jāspēlē koncerts kara bēgļu nometnē netālu no Mostaras, Bosnijā-Hercegovinā. Tās ir ģimenes, kurām etniskās tīrīšanas dēļ no ciemiem nav bijis, kur dzīvot, kā vien mazās skārda būdiņās ar aizkariem durvīm (par to drīzumā).
Žozefīne Volša — nevaldāma īru mūķene, kas palīdzējusi bēgļiem — bija mana kontaktpersona. Man vajadzēja viņu satikt pulksten 3:30 ārpus viņas dzīvesvietas. Bet viņa neparādījās. Es sēdēju tur uz ietves blakus savai ģitārai līdz pulksten 4:00. Viņa nenāca.
Tāpēc es teicu: "Kungs, šis ir tavs pasākums. Es zinu, ka man ir kāds vārds uz sirds, īpaši attiecībā uz jauniešiem. Bet tev mani būs jānogādā." Es biju nometnē iepriekšējā dienā. Tas atrodas 25 minūšu attālumā no mana moteļa, līkumots cauri kalniem, un tāpēc to nav iespējams izskaidrot vai aprakstīt horvātu taksometru vadītājiem, kuriem arī nav ne jausmas, kur atrodas šī nometne.
Es izņēmu savu Rožukroni un teicu: "Māt, tev būs mani tur nogādāt." Es nebiju pabeidzis lūgt vienu lodziņu, kad aiz stūra pienāk šis universāla taksometrs. Tas ir tas pats šoferis, kurš vakar vakarā dažus no mums izveda! Es piecēlos, pamāju viņam klāt un sacīju: "Vai jūs esat redzējuši Džozefīni?"
"Nē."
— Vai atceries, kā nokļūt nometnē?
"Jā."
Mēs devāmies prom.
Es ierados baznīcā, un sagadījās, ka kopā ar kungu Jospehine parādījās izcils tulks. Nodziedājis dažas dziesmas, es paskatījos uz bēgļiem un teicu (savā labākajā poļu akcentā): "Nebaidieties!" Tulkotājs iztulkoja: "NEBAIDIES!"
Un līdz ar to pūlis uzliesmoja aplausos. Tad es vēlreiz citēju nelaiķa Svēto tēvu: "Atveriet plaši savas sirdis Jēzum Kristum!"
Un tad jautāja viņiem: "Vai jūs atceraties, ka pāvests Jānis Pāvils II mums to teica? Vai jūs atceraties?"
Viņi visi pamāja.
Un tad es viņiem jautāju: "Tātad... vai jūs to jau esat izdarījuši? Vai esat atvēruši savu sirdi plats Jēzum?" Es to teicu, jo, kad pagājušajā nedēļā sēdēju pāvesta Benedikta priekšā privātā audiencē, es dzirdēju to savā sirdī: Mums visiem patīk citēt šo rindiņu no JPII, bet vai mēs to izdarījām?
Tas, ko Jēzus no jums šodien prasa, ir radikāls. Tā ir pilnīga atdošanās Viņam. Bet jums nav no kā baidīties! Jēzus nenāca, lai atņemtu tavu personību; Viņš nāca, lai atņemtu tavus grēkus.
Šī ir žēlastības stunda. Atveriet plaši savu sirdi Jēzum, kas ir dzīvība!
