Tātad, ko es daru?

Slīcēju cerība, autors Maikls D. O'Braiens

PĒC saruna, ko es teicu universitātes studentu grupai par pāvestu teikto par “beigu laikiem”, jauns vīrietis mani pavilka malā ar jautājumu. "Tātad, ja mēs ir kas mums jādara beigu laikos, ko mums vajadzētu darīt? " Tas ir lielisks jautājums, uz kuru es turpināju atbildēt savā nākamajā sarunā ar viņiem.

Šīs tīmekļa vietnes pastāv kāda iemesla dēļ: lai mūs virzītu uz Dievu! Bet es zinu, ka tas izraisa citus jautājumus: "Ko man darīt?" "Kā tas maina manu pašreizējo situāciju?" "Vai man vajadzētu darīt vairāk, lai sagatavotos?"

Es ļaušu Pāvilam VI atbildēt uz jautājumu un pēc tam to izvērsīšu:

Šajā laikā pasaulē un Baznīcā valda liels nemiers, un tas, par ko ir runa, ir ticība. Tā notiek tagad, ka es atkārtoju sev neskaidro Jēzus frāzi Svētā Lūkas evaņģēlijā: “Kad Cilvēka Dēls atgriezīsies, vai Viņš joprojām atradīs ticību uz zemes?” ... Es dažreiz lasu Evaņģēlija beigu daļu. reizes, un es apliecinu, ka šobrīd parādās dažas pazīmes par šo galu. Vai esam tuvu beigām? To mēs nekad nezināsim. Mums vienmēr jāuztur sevi gatavībā, taču viss vēl varētu ilgt ļoti ilgi. —Pāvests Pāvils VI, Slepenais Pāvils VI, Jean Guitton, lpp. 152-153, atsauce (7), XNUMX. lpp. ix.

PAUZE PARABĒLĀS

Visos evaņģēlijos Jēzus bieži runāja līdzībās, uzrunājot savus sekotājus. Bet, kad apustuļi jautāja, kā viņi zinātu, kāda pazīme liecinātu par Viņa atnākšanu un par laikmeta beigām (Mat. 24: 3), Jēzus pēkšņi pārtrauc stāstīt līdzības un sāk runāt ļoti tieši un ļoti skaidri. Šķiet, ka Viņš gribēja, lai apustuļi pilnīgi droši zinātu, uz ko skatīties. Viņš turpina sniegt vispārīgu, bet detalizētu skaidrojumu par pazīmēm, kuras var sagaidīt dabā (zemestrīces, bads ... 7.p.), sabiedriskajā kārtībā (daudzu mīlestība saaukstēsies 12.p.) un Baznīcā (tur būs vajāšanas un viltus pravieši 9., 11. p.). 

Tad Jēzus atgriežas pie parastās stāstīšanas formas un Mateja grāmatā sniedz trīs līdzības, kas nodarbojas nevis ar laika zīmēm, bet ar kā apustuļiem jāreaģē uz tikko teikto. Kāpēc? Tā kā līdzības ļauj katrai paaudzei “iekļauties” Kristus simboliskajos vārdos atbilstoši savam laikmetam un neskaitāmajām sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām prasībām. Turpretī zīmes vienmēr ir objektīva realitāte, kaut arī Kristus tās ierāmē tā, lai ik paaudze tos uzraudzītu.

Tāpēc svētīgais kardināls Ņūmens bija spiests sprediķī teikt:

Es zinu, ka visi laiki ir bīstami, un ka nopietni un satraukti prāti, kas ir dzīvi Dieva godam un cilvēka vajadzībām, katru reizi ir piemēroti neuzskatīt tik bīstamus laikus kā savējos. Vienmēr dvēseļu ienaidnieks ar niknumu uzbrūk Baznīcai, kas ir viņu patiesā Māte, un vismaz draud un biedē, ja neizdodas darīt ļaunu. Un visos laikos ir savi īpašie pārbaudījumi, kuru citiem nav. Un līdz šim es atzīšu, ka citos laikos kristiešiem bija zināmas īpašas briesmas, kuru šajā laikā nav. Neapšaubāmi, bet tomēr to atzīstot, es tomēr domāju ... mūsu tumsa natūrā atšķiras no tās, kas bijusi pirms tās. Īpašais mūsu priekšā esošā laika apdraudējums ir tā neuzticības mēra izplatīšanās, ko apustuļi un pats mūsu Kungs ir paredzējuši kā vissliktāko postu Baznīcas pēdējos laikos. Un vismaz ēna, tipisks pēdējo laiku attēls nāk visā pasaulē. —Nopelnīts Džons Henrijs kardināls Ņūmens (1801. – 1890. G. AD), svētruna Sv. Bernarda semināra atklāšanā, 2. gada 1873. oktobrī, Nākotnes neuzticība

Vairāki nākamā gadsimta pāvesti turpinātu teikt to pašu, patiesi norādot, ka pasaule iestājas it kā konkrētos laikos, “beigu laikos”, par kuriem Jēzus runāja (skat. Kāpēc pāvesti nekliedz?)

Tātad trīs līdzības un kā mums jāsagatavojas ...

MIRKĻA PIENĀKUMS

Kurš tad ir uzticīgais un apdomīgais kalps, kuru saimnieks ir nodevis savā saimniecībā, lai viņiem izdalītu viņu ēdienu īstajā laikā? Svētīgs ir tas kalps, kuru viņa kungs, ierodoties, atrod to darot ... (Mat. 24: 45–46)

GRĒNAS STĀVOKLIS

Pastāv briesmas, ka mēs varam rīkoties, pildot šī brīža pienākumus, bet nespējam iesakņoties pašā mīlestībā, bez kuras mēs “neko nevaram darīt” (Jāņa 15: 5). Svētais Pāvils brīdina, ka mēs varam būt aizņemti ar savu ticību pārvietoties kalnos, runāt valodās, pravietot, izklāstīt lielus noslēpumus, pat atteikties no savas mantas un paša ķermeņa ... bet, ja tas tiek darīts uz sevi vērstā garā - ” miesa ”, kā saka svētais Pāvils, - tas nav nekas; ja tas tiek veikts grēcīgi, bez pacietības, laipnības, maiguma utt., tas apdraud mūsu dvēseli un ievaino otru (1. Kor. 13: 1–7):

Tad debesu valstība būs kā desmit jaunavas, kuras paņēma savas lampas un izgāja satikt līgavaini. Pieci no viņiem bija dumji un pieci gudri. Dumjie, paņemdami lampas, neveda līdzi eļļu, bet gudrie ar savām lampām nesa eļļas kolbas. (Mat. 25: 1–4)

Šī ir līdzība par garīgs sagatavošanas puse. Ka mūs atrod Viņā; tas ir, mūsu lampām jābūt piepildītām ar mīlestību un darbiem, kas izriet no mīlestības. Tas izriet un atrod savu avotu personīgās attiecībās ar Dievu,  ^[1]sal. Personīgās attiecības ar Jēzu kas ir lūgšana ^[2]sal. Uz lūgšanu. Svētais Krusta Jānis teica, ka galu galā par mums spriedīs mīlestība. Dvēseles, kuras mīlēja tā, kā mīlēja Kristus, būs tās, kuras dosies satikties ar Līgavaini ... satikt pašu Mīlestību.

GODA Dvēsele

Skolotāj, es zināju, ka tu esi prasīga persona, ražas novākšana, kur tu neuzstādīji, un vākšana, kur tu neizkaisīji; tāpēc aiz bailēm aizgāju un apglabāju tavu talantu zemē. Lūk, tas ir atgriezies. ' (Mat. 24:25)

“Talantu laiks” ir laiks mūsu dzīvē, kad mēs esam aicināti ražot ražu atbilstoši savam aicinājumam un Dieva aicinājumam. Tas var būt tik vienkārši, kā ievest savu laulāto valstībā, izmantojot slēptas ciešanas un upurus viņu labā ... vai arī tā var sludināt desmitiem tūkstošu dvēseļu. Katrā ziņā tas viss ir relatīvs: mūs vērtēs pēc tā, cik mums ir dots un ko mēs ar to esam paveikuši.

Šī līdzība par talantiem ir brīdinājums tiem, kuri no bailēm pieņem “bunkura mentalitāti”; kas domā droši zināt, ka Jēzus atnākšana ir tepat aiz stūra ... un pēc tam atveras - garīgi vai fiziski - un gaida Viņa atgriešanos, kamēr apkārtējā pasaule rokas grozā nonāk ellē.

'Tu ļaunais, slinks kalps! Tātad jūs zinājāt, ka es novācu ražu tur, kur neesmu stādījis, un vācu tur, kur neizkaisīju? Vai tad jums nevajadzēja manu naudu ielikt bankā, lai es pēc atgriešanās ar procentiem to varētu atgūt? ... izmest šo bezjēdzīgo kalpu tumsā ārā, kur notiks vaimanāšana un zobu griešana. (Mat. 25: 26–30.)

Nē, mēs esam pavēlēja iet ārā un padarīt tautu mācekļus, “laikā un laikā”. Jo tumšāka pasaule kļūst, jo spožāk uzticīgajiem jāspīd un jāspīd. Padomājiet par šo! Jo vairāk maldās pasaule, jo vairāk mums jākļūst par spīdošām gaismas bākām, redzamām pretrunu pazīmēm. Mēs ieejam Baznīcas krāšņākajā stundā Ķermenis Kristus!

Tēvs, ir pienākusi stunda. Dodiet godu savam Dēlam, lai jūsu Dēls jūs pagodinātu ... (Jāņa 17: 1)

Bēdas tiem, kas slēpjas zem groza, jo tagad ir stunda, lai no jumtiem kliegtu Dieva žēlastību! ^[3]sal. Living Wells

MĪLESTĪBAS SEJA

Pēc tam, kad Jēzus mudina apustuļus ar šīm trim līdzībām, aicinot viņus ar mīlestību pildīt šī brīža pienākumu, un tādā veidā, kā katram no viņiem izklāsta dievišķā rūpība, Jēzus norāda uz daba misijas uzdevums:

Jo es biju izsalcis un jūs man devāt ēdienu, es biju izslāpis un jūs man devāt dzērienu, svešinieks, un jūs mani sagaidījāt, kailu un jūs apģērbāt mani, sliktu un jūs aprūpējāt mani, cietumā un jūs mani apciemojāt…. Āmen, es jums saku, ko jūs darījāt vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs darījāt manis labā. (Mat. 25: 35–40)

Tas ir, mūsu misija ir sasniegt garīgajā un fiziskajā ziņā nabadzīgākos no nabadzīgākajiem. Tas ir gan. Bez garīgā mēs kļūstam tikai par sociālajiem darbiniekiem, ignorējot cilvēka pārpasaulīgo un vissvarīgāko daļu. Tomēr bez fiziskā mēs ignorējam cilvēka cieņu un dabu, kas veidots pēc Dieva tēla, un iztukšojam Evaņģēlija vēsti par tās ticamību un spēku. Mums jābūt abu mīlestības traukiem un patiesība. ^[4]sal. Mīlestība un Patiesība

Mana kalpošanas misija ir sagatavot Baznīcu tiem laikiem, kas šeit ir un nāk: aicināt mūs atkal uz dzīvi Jēzū; dzīvot pēc Evaņģēlija bez kompromisiem; kļūt kā mazi bērni, paklausīgi, gatavi pieņemt Dieva gribu, kas dažkārt nāk visnepatīkamākajās maskās. Un vienmēr turēt sevi gatavībā satikt savu Kungu.

Dvēsele, kas staigā ar šādu ticību darbībā, netiks satricināta, jo…

... uzvara, kas uzvar pasauli, ir mūsu ticība. (1. Jāņa 5: 4.)

Jums ir izturība un esat cietis par manu vārdu, un jūs neesat noguris. Tomēr es to turu pret jums: jūs esat zaudējis mīlestību, kāda jums bija sākumā. Apzinies, cik tālu esi kritis. Nožēlojiet grēkus un dariet darbus, ko jūs darījāt sākumā. Pretējā gadījumā es nākšu pie jums un noņemšu jūsu lampu no tā vietas, ja vien jūs nenožēlosiet nožēlu. (Atkl. 2: 3–5)

Pirmo reizi publicēts 9. gada 2010. martā.