JĒZUS teica: "Vējš pūš, kur grib... tā tas ir ar katru, kas dzimis no Gara." Šķita, ka tas tā bija Viņa paša kalpošanā, kad Viņš plānoja darīt vienu lietu, bet pūļi izvēlējās citu ceļu. Tāpat arī svētais Pāvils bieži devās ceļā uz galamērķi, taču viņu traucēja slikti laikapstākļi, vajāšanas vai Gars.
Esmu atklājis, ka šī kalpošana gadu gaitā nav atšķirīga. Bieži, kad es saku: "Tas ir tas, ko es darīšu...", Tam Kungam ir citi plāni. Atkal tāds gadījums. Es jūtu, ka Tas Kungs vēlas, lai es šobrīd koncentrētos uz dažiem ļoti svarīgiem rakstiem — dažiem “vārdiem”, kas tiek gatavoti vairāk nekā divus gadus. Bez iegarena un nevajadzīga skaidrojuma, domāju, ka daudzi to nesaprot šis nav mans emuārs. Man ir tik daudz lietu, ko es gribētu tāpat teikt, bet ir skaidra darba kārtība, kas nav mana, organiska “vārda” izvēršana. Garīgā vadība šajā ziņā ir bijusi nenovērtējama, palīdzot man paiet malā (cik vien iespējams!), lai ļautu Tam Kungam rīkoties. Es ceru, ka tas notiek Viņa un jūsu dēļ.
Tagad Vārds ir bijis efektīvs instruments no daudzajiem komentāriem, ko esmu saņēmis, īpaši no priesteriem. Patiesībā lasītājus varētu pārsteigt, zinot, ka daži no lielākajiem šīs ministrijas finansiālajiem atbalstītājiem ir priesteri! (Bet viņu naudas dāvanas nobāl viņu uzmundrinājuma un lūgšanu priekšā. Es par viņiem lūdzu katru dienu un lūdzu to darīt arī jūs.) Tomēr šobrīd, lai izpildītu šo citu svarīgo vārdu prasības, kā arī rūpēties par saviem ģimenes pienākumiem, es turpināšu lūgt un meditēt par ikdienas Mises lasījumiem, bet tikai nedēļas lasījumu kopsavilkumu “Tagad Vārds” sniegšu plkst. nedēļas beigas. Lauksaimniecības darbi šajā gadalaikā man uzkrājas (mēs ar sievu Leu dzīvojam mazā fermā, kur paši audzējam pārtiku, slaucam govi, audzējam vistas un bērnus). Tāpēc man ir jāizdara dažas izvēles. Tas atbrīvos man nepieciešamo laiku, vienlaikus ļaujot man komentēt rādījumus, kuriem, manuprāt, jūs piekritīsit, kas šobrīd pasaulē spēcīgi uzrunā mūs. Tātad pagaidām tas būs “iknedēļas Tagad vārds”.
Es zinu, ka daži no jums patiešām ir smēlušies iedvesmu no manām tīmekļa pārraidēm un vēlas, lai tās turpinātu. Nepaiet ne nedēļa, kad es nelūgtos par viņiem un to, ko Dievs varētu vēlēties. Patiesībā šobrīd var tikt atvērtas durvis starptautiskai televīzijas klātbūtnei. Es neteikšu daudz vairāk, bet aicinu jūs lūgt, lai Dievs atver tikai tās durvis, kurām Viņš vēlas, lai es izietu, un aizver pārējo. Atkal es gribu doties tur, kur pūš Vējš. Un tas nozīmē un ir nozīmējis, ka šīs kalpošanas būtība ir mainīga.
Vai drīkstu runāt no sirds? Patiesībā šis ir viens no tiem brīžiem, kad es jūtu, ka man ir Tā Kunga atļauja izmantot Viņa telpu…
Es nevienu dienu nepamodos un neteicu: "Hm, šodien būtu lieliska diena, lai sagrautu savu reputāciju." Es zinu, ka mani raksti gadu gaitā ir ienesuši skaidrību, cerību un spēku daudzām jo daudzām dvēselēm. Esmu saņēmis tūkstošiem vēstuļu šajā sakarā. Taču šie raksti ir saniknojuši, samulsinājuši un atgrūduši arī citus, īpaši draugus un radus. Šie raksti mani ir izolējuši no Kristus miesas daļām, izpostījuši manu “mūzikas karjeru” un uzlikuši man stigmu. Šiem rakstiem ir a izmaksāt. Mums visiem ir savi krusti. Bet tas, ko es šeit daru, nav tas, ko es sauktu tik daudz par izvēli, cik par interjera aicinājumu.
Patiesībā es esmu vēlējies skriet neskaitāmas reizes. Es bieži esmu teicis: "Kungs, kāpēc jums nav neviena vīra, priesteris, kas to saka?" Bet tad nāk… Viņa vārds… un tas sēž manā dvēselē un aug, un deg, un rosās, un kā Jeremijam, man tas ir jāraksta, jārunā, jāsludina, lai Viņa vārds mani neapnīstu. Es nevaru pateikt “nē” Tam, kurš man teica “jā” pie Krusta. Bez Dieva es esmu putekļi. Pie kā man iet? Viņam ir mūžīgās dzīvības vārdi. Šī dzīve ir īsa, šī pasaule iet garām. Šīs zemes plaknes prieki izgaist kā vakara gaisma. Manas acis ir vērstas uz Debesīm, un ja tas nebūtu mana sieva un bērni un tu, šis mazais ganāmpulks, kuru Jēzus man lūdz pabarot ar “garīgo barību”, es lūgtu, lai Viņš aizved mani Mājās.
Es saprotu, ka šie raksti ir grūti un izaicinoši. Es to saprotu, es saprotu. Es esmu tētis. Man ir astoņi skaisti bērni un mana mīļā Lea. Es vēlos viņus audzināt pasaulē, kur viņiem ir brīvība ticēt Jēzum, lūgt, augt nevainībā, drošībā un cerībā. Esmu pārliecināts, ka vecāki Francijā vai Polijā jutās līdzīgi, kad uzzināja, ka Hitlers soļo uz viņiem. Viņi bija spiesti vai nu noliegt realitāti, vai ar to saskarties. Tev, dārgais lasītāj — vienalga, vai esi ateists, protestants vai katolis, — tev ir jāsastopas ar to, kas šeit rakstīts. Kāpēc? Jo tas, ko esmu pavadījis astoņus gadus, rakstot, ir tagad sprāgstoša virsrakstos ar eksponenciālu ātrumu. Tātad jūs veicat savu izvēli; Esmu izveidojis savējo. Kā mans draugs priesteris mēdza teikt savai draudzei: “Es esmu atbildīgs par to, ko esmu teicis. Jūs esat atbildīgs par to, ko esat dzirdējis."
Kas attiecas uz šo rakstu ortodoksiju, es esmu darījis visu iespējamo, lai katru pravietisku vārdu, parādīšanos, prognozi utt. nostiprinātu ar Maģistērija, Svēto Rakstu un Svētās Tradīcijas balsi. Tas ir, var iebilst pret to, ko es rakstu; bet, kad autoritatīvā Baznīcas balss saka to pašu, jums rūpīgi jāpārdomā, kam un pret ko jūs iebilstat. Man ir vēl kas sakāms šajā sakarā, īpaši attiecībā uz Mūsu Vissvētāko Māti, caur kuru Jēzus Kristus nāca pasaulē pirms 2000 gadiem un caur kuru Viņš nāk atkal.
Un viņš is atnākšana. Ne pēdējā atnākšana godībā; nav pasaules gals; bet Viņš nāk, lai izbeigtu šī pagājušā gadsimta bēdas, grēku un šķelšanos. Dievmāte mūs sagatavo Jēzus valdīšanai mūsu sirdīs jaunā veidā. Un, šīm lietām risinot (un tas var aizņemt gadus, pat gadu desmitus), es jūtu viņas tuvumu un vēlmi man sadarboties jaunā veidā. Kā es varu atteikt viņai, kura arī mums neatteica?
Paldies par sapratni, lūgšanām, ļoti nepieciešamo finansiālo atbalstu un, galvenais, par jūsu uzticību Jēzum... pasaulē, kas turpina ievainot, noraidīt un zaimot To, kurš viņus mīlēja līdz nāvei. Tāpat paldies par jūsu lūgšanām par manu veselību, proti, par līdzsvara problēmu. MRI rezultāti atgriezās, neuzrādot smadzeņu audzēja vai multiplās sklerozes pazīmes utt.
Noslēgumā es vēlos dalīties ar jums a pravietisks vārds no Vissvētākās Mātes, ko saņēmu lūgšanā pirms septiņiem gadiem, ilgi pirms nebiju dzirdējis par “Mīlestības liesmu”, par kuru pēdējā laikā rakstu. Biju par to aizmirsusi, līdz kāds lasītājs man šonedēļ pievērsa tam uzmanību. Vēlreiz es dalos tajā izšķirtspējas garā, kam ir jāpavada visi vārdi, kad mēs cenšamies labāk dzīvot un mīlēt mūsu Kungu pašreizējā brīdī. No manas puses, tas šodien ir Tagad Vārds…
Vai tu neredzi? Vai tu nedzirdi? Vai jūs nevarat pateikt laika zīmes? Kāpēc tad jūs pavadāt savas dienas izklīdinot, dzenoties pēc fantoma un spodrinot savus elkus? Vai jūs nevarat uztvert, ka šis pašreizējais laikmets iet un viss laicīgais tiks pārbaudīts ugunī? Ak, kaut jūs patiešām aizdedzinātu Manas Bezvainīgās Sirds uguns, ko aprij dzīvā mīlestības liesma, kas bezgalīgi un bezgalīgi deg mana Dēla krūtīs. Tuvinies
šī liesma, kamēr vēl ir laiks. Es nesaku, ka jums ir atlicis daudz laika. Bet es saku, ka jums jābūt gudram ar to, kas jums ir dots. Pēdējie gaišie patiesības mākoņi drīz pazudīs, un zeme, kā jūs to zināt, tiks iegremdēta lielā tumsā, sava grēka tumsā. Tad sacīkstes. Skrējiens uz manu Bezvainīgo sirdi. Jo, kamēr vēl ir laiks, es tevi uzņemšu kā vistu māte, kas savāc savus cāļus zem spārniem. Es esmu raudājis, lūdzies un aizbildinājis par šiem pēdējiem brīžiem par jums! Ak, manas bēdas... manas bēdas par tiem, kuri nav izmantojuši šo debesu dāvanu!Lūdziet par dvēselēm. Lūdziet par pazudušo aitu. Lūdziet par tiem, kuriem draud dvēseles zaudēšana, jo viņu ir daudz. Nekad nenovērtējiet mana Dēla noslēpumaino un neizsakāmo Žēlsirdību. Bet netērējiet vairāk laika, jo laiks tagad ir tikai ilūzija. Sākot no pirmo reizi publicēts “Laiks ir ļoti mazs”, 1. gada 2007. septembris
Jūsu atbalsts ir nepieciešams šai pilna laika kalpošanai.
Svētī tevi un paldies.
Saņemt Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Pievienojieties Markam Facebook un Twitter!
