TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par 15. gada 2014. janvāri
Liturģiskie teksti šeit
Viss kas notiek mūsu pasaulē, iet caur Dieva visatļautības gribas pirkstiem. Tas nenozīmē, ka Dievs grib ļaunu - viņš to nedara. Bet viņš to atļauj (gan cilvēku, gan kritušo eņģeļu brīvai gribai izvēlēties ļaunu), lai strādātu lielāka labuma virzienā, kas ir cilvēces pestīšana un jaunas debess un jaunas zemes radīšana.
Padomājiet par to šādi. Planētas veidošanās laikā pa tās virsmu ar lielu vardarbību pārvietojās milzīgi ledāji, veidojot ielejas un bruģējot līdzenumus. Taču šāda iznīcināšana padevās skaistākajiem apvāršņiem, auglīgākajām prērijām un ielejām, un krāšņām upēm un ezeriem, nodrošinot mineralizētu augsni un dzeramo ūdeni dzīvniekiem un cilvēkiem tūkstošiem jūdžu attālumā no ledāja avota. Iznīcināšana padevās auglībai; vardarbība pret mieru; nāve uz dzīvību.
Svētie Raksti vairākkārt apliecina Dieva universālo spēku... Dievam, kurš izrīko savus darbus pēc savas gribas, nekas nav neiespējams. Viņš ir Visuma Kungs, kura kārtību viņš iedibināja un kas paliek viņam pilnībā pakļauts un viņa rīcībā. Viņš ir vēstures meistars, kurš pārvalda sirdis un notikumus saskaņā ar savu gribu. -Katoļu baznīcas katehisms, n. 269. lpp
Kad Dievs sauc Samuēlu šodienas pirmajā lasījumā, zēns neatpazīst Viņa balsi. Tāpat arī tad, kad Dievs pieļauj ciešanas jūsu un manējā dzīvē, mēs bieži neatpazīstam tajās Viņa roku. Tāpat kā Samuēls, mēs skrienam nepareizā virzienā, meklējot atbildes visās nepareizajās vietās, sakot: "Dievs mani ir pametis" vai "Velns mani apspiež" vai "Ko es izdarīju, lai to būtu pelnījis?" utt. Mums patiešām ir vajadzīga tāda pati atkāpšanās no Samuēla, sakot: "Runā, Kungs, tavs kalps klausās." Tas ir, "Runā ar mani, Kungs caur šo pārbaudījumu. Māci man, ko Tu dari, ko saki, un dod man žēlastību panest to, kad tas nav skaidrs. Atbilde uz ciešanām ir nevis vērsties pie savas izpratnes, saprāta un loģikas trīsvienības elkiem, bet gan izliet savu sirdi, sakot: “Kungs, es nesaprotu. Es negribu ciest. ES baidos. Bet tu esi Kungs. Un, ja zvirbulis nenokrīt zemē jums nemanot, tad es zinu, ka jūs neesat mani aizmirsuši šajā pārbaudījumā – mani, par kuru tavs Dēls Jēzus izlēja savas asinis. Tāpēc, Kungs, šajā gadījumā es tev pateicos, jo tā ir Tava noslēpumainā griba. Slava lai tev, ak Kungs, slava lai tev.”
Es gaidīju, gaidīju To Kungu, un viņš noliecās pret mani un dzirdēja manu saucienu. Svētīgs cilvēks, kas paļaujas uz To Kungu; kas nepievēršas elkdievībai vai tiem, kas maldās pēc meliem. (Šodienas psalms, 40)
Es atceros, kad mūsu ģimene kādā ziemā sāka mēnesi garu koncerttūri, un mūsu ceļojumu autobusa sildītājs sabojājās pāris stundu attālumā no mājām. Es biju tik dusmīgs uz Kungu. Puika, vai es izlēju savu sirdi! Tonakt es devos gulēt neapmierināts un apmulsis, jo tagad man bija jāpagriežas, jābrauc atpakaļ pie sava mehāniķa un jātērē vairāk naudas, kuras man nebija.
Nākamajā rītā kaut kur starp miegu un pamošanos es skaidri dzirdēju balsi savā sirdī: "Dodiet Bilam savu Atbrīvo mani no Manis CD.” Bils bija mans tūrisma autobusu mehāniķis, un es zināju, ka viņš ir slims. Es izšāvos no gultas, un pēc 30 sekundēm bērni joprojām guļ savās gultās, es biju uz šosejas.
Kad es tur ierados, es palūdzu vienam no citiem mehāniķiem paskatīties uz manu sildītāju un devos meklēt Bilu. Es satiku viņa sievu, kura man teica, ka viņš tagad atrodas slimnīcā un viņam nav palicis daudz laika. "Lūdzu, iedodiet to Bilam," es teicu un pasniedzu viņai savu albumu ar žēlastības un izlīguma dziesmām. Kad gāju ārā, es smaidīju. Bija iemesls, kāpēc mans sildītājs "salūza". Tieši tāpēc es nebiju pārsteigts, kad mehāniķis teica, ka tajā neko sliktu neatrast un ka tas darbojas labi, un tas arī notika visas ekskursijas laikā.
Pēc viņa nāves es uzzināju, ka Bils bija ļoti pateicīgs par kompaktdisku un patiešām to klausījās.
Mums jāpaļaujas, ka Tas Kungs mūs vada, jo īpaši ciešanās. Tas ir iekšā lūgšana kur mēs atradīsim žēlastību nest šos krustus, savienosim tos ar Kristus ciešanām, lai padarītu tos atpestošus, un iegūsim gudrību, lai no tiem augtu. Tāpat kā Jēzum, mums ir jāiet uz vientuļu vietu un jālūdzas, sakot: Runā Kungs, tavs kalps klausās. Un, kad Tas Kungs nes saprašanas gaismu, tāpat kā Jēzus, es varu teikt:Tāpēc es atnācu…”
Upuri vai ziedojumu jūs nevēlējāties, bet ausis, kas atvērtas paklausībai, ko jūs man devi... tad es sacīju: "Redzi, es nāku."
…Te nu es esmu.
Saņemt Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Garīgais ēdiens domām ir pilna laika apustulāts.
Paldies par atbalstu!
Pievienojieties Markam Facebook un Twitter!
