Tas Kungs uzrunāja Ījabu no vētras un sacīja:
"Vai esat kādreiz savas dzīves laikā pavēlējis rītu
un parādīja rītausmai tās vietu
lai satvertu zemes galus,
līdz ļaunie tiks nokratīti no tās virsmas?”
(Job 38: 1, 12-13)
Mēs pateicamies jums, jo jūsu Dēlam atkal ir jānāk varenībā
tiesājiet tos, kuri ir atteikušies nožēlot grēkus, un atzīstiet jūs;
bet visiem, kas jūs atzinuši,
Viņš pielūdza jūs un kalpoja jums grēku nožēlošanā, Viņš to darīs
teikt: Nāc, mana Tēva svētītais, iegūsti īpašumu
no valstības, kas jums ir sagatavota no sākuma
pasaules.
— Sv. Francisks no Asīzes,Svētā Franciska lūgšanas,
Alans Vārds, Tr. © 1988, New City Press
TUR nevar būt šaubu, ka pagājušā gadsimta pontifiksi ir pildījuši savu pravietisko amatu, lai pamodinātu ticīgos drāmai, kas risinās mūsdienās (sk. Kāpēc pāvesti nekliedz?). Tā ir izšķiroša cīņa starp dzīves kultūru un nāves kultūru ... ar sauli tērptu sievieti, kura strādā dzemdēt jaunu laikmetu -pret pūķis, kurš cenšas iznīcināt tas, ja ne mēģinājums nodibināt savu valstību un “jauno laiku” (skat. Atkl. 12: 1–4; 13: 2). Bet, lai arī mēs zinām, ka sātanam neizdosies, Kristum - ne. Lielais mariāņu svētais Luijs de Montforts to labi ierāmē: