Genocīda upuri
PĀRBAUDES visredzamākais mūsu mūsdienu kultūras aspekts ir priekšstats, ka mēs ejam uz lineāra virzības ceļa. To, ka cilvēku sasniegumu iespaidā mēs atstājam pagātnes paaudžu un kultūru barbarismu un šaurprātīgu domāšanu. Ka mēs atbrīvojamies no aizspriedumu un neiecietības važām un virzāmies uz demokrātiskāku, brīvāku un civilizētāku pasauli.
Šis pieņēmums ir ne tikai melīgs, bet arī bīstams.
Mākslinieks nav zināms
AR notiekošie skandāli, kas parādās katoļu baznīcā, daudzi -ieskaitot pat garīdzniekus- aicina Baznīcu pārveidot likumus, ja ne viņas ticību un morāli, kas pieder pie ticības depozīta.
Problēma ir tā, ka mūsu modernajā referendumu un vēlēšanu pasaulē daudzi neapzinās, ka Kristus izveidoja a dinastija, ne a demokrātija.
TUR ir neskaidrība pat katoļu vidū par Kristus iedibinātās Baznīcas būtību. Daži uzskata, ka Baznīca ir jāreformē, lai ļautu demokrātiskāk pieiet viņas doktrīnām un izlemt, kā rīkoties mūsdienu morāles jautājumos.
Tomēr viņi nespēj saprast, ka Jēzus nav nodibinājis demokrātiju, bet a dinastija.