Jauns svētums ... vai jauna ķecerība?

sarkana roze

 

NO lasītājs, atbildot uz manu rakstu Nāk jaunā un dievišķā Svētība:

Jēzus Kristus ir vislielākā dāvana no visiem, un labā ziņa ir tā, ka Viņš šobrīd ir ar mums visā pilnībā un spēkā caur Svēto Garu. Dieva valstība tagad ir to cilvēku sirdīs, kuri ir dzimuši no jauna ... tagad ir pestīšanas diena. Šobrīd mēs, atpestītie, esam Dieva dēli un tiksim parādīti noteiktajā laikā ... mums nav jāgaida, kad tiks izpildīti tā sauktie noslēpumi par kādu it kā parādīšanos vai Luisa Piccarreta izpratne par dzīvi dievišķajā. Gribēs, lai mūs padarītu nevainojamus ...

turpināt lasīt

Ko tas nozīmē uzņemt grēciniekus

 

THE Svētā tēva aicinājums Baznīcai kļūt vairāk par “lauka slimnīcu”, lai “dziedinātu ievainotos”, ir ļoti skaista, savlaicīga un uztveroša pastorālā vīzija. Bet kas tieši ir jādziedina? Kādas ir brūces? Ko nozīmē grēcinieku „uzņemšana” uz Pētera boka?

Būtībā kam domāta “baznīca”?

turpināt lasīt

Vai pāvests var mūs nodot?

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par 8. gada 2014. oktobri

Liturģiskie teksti šeit

 

Šīs meditācijas priekšmets ir tik svarīgs, ka es to sūtu gan saviem ikdienas Tagad Vārda lasītājiem, gan tiem, kuri ir adresātu sarakstā “Garīgā pārtika domai”. Ja saņemat dublikātus, tāpēc. Šodienas tēmas dēļ šī rakstīšana ir nedaudz garāka nekā parasti maniem ikdienas lasītājiem ... bet es uzskatu, ka tas ir nepieciešams.

 

I vakar vakarā nevarēju gulēt. Es pamodos, ko romieši dēvētu par “ceturto sardzi”, tajā laika posmā pirms rītausmas. Es sāku domāt par visiem saņemtajiem e-pastiem, par dzirdētajām baumām, šaubām un apjukumu, kas iezogas ... kā vilki meža malā. Jā, es īsi pēc pāvesta Benedikta atkāpšanās no sirds skaidri dzirdēju brīdinājumus, ka mēs iesāksim liels apjukums. Un tagad es jūtos mazliet kā gans, spriedze mugurā un rokās, kad mani darbinieki pacēlās, ēnām virzoties ap šo dārgo ganāmpulku, kuru Dievs man uzticēja barot ar “garīgo ēdienu”. Šodien jūtos aizsargājoša.

Vilki ir šeit.

turpināt lasīt

Pareizi saprotams pareģojums

 

WE dzīvo laikā, kad pravietojumi, iespējams, nekad nav bijuši tik svarīgi un tomēr lielākajā daļā katoļu tik pārprasti. Mūsdienās ir trīs kaitīgas nostājas attiecībā uz pravietiskām vai “privātām” atklāsmēm, kuras, manuprāt, dažkārt rada lielu kaitējumu daudzās Baznīcas daļās. Viens ir tas, ka “privātās atklāsmes” nekad ir jāņem vērā, jo viss, kas mums ir pienākums ticēt, ir galīgā Kristus Atklāsme “ticības nogulsnē”. Vēl viens kaitējums, ko nodara tie, kuri mēdz ne tikai likt pareģojumus augstāk par Magisteriju, bet arī piešķirt tam tādas pašas pilnvaras kā Svētajiem Rakstiem. Un visbeidzot, ir nostāja, ka lielākajai daļai pravietojumu vajadzētu vairīties, ja vien svētie tos neizrunā vai nekļūdās. Atkal visām šīm pozīcijām iepriekš ir neveiksmīgas un pat bīstamas kļūmes.

 

turpināt lasīt