WE dzīvo laikā, kad pravietojumi, iespējams, nekad nav bijuši tik svarīgi un tomēr lielākajā daļā katoļu tik pārprasti. Mūsdienās ir trīs kaitīgas nostājas attiecībā uz pravietiskām vai “privātām” atklāsmēm, kuras, manuprāt, dažkārt rada lielu kaitējumu daudzās Baznīcas daļās. Viens ir tas, ka “privātās atklāsmes” nekad ir jāņem vērā, jo viss, kas mums ir pienākums ticēt, ir galīgā Kristus Atklāsme “ticības nogulsnē”. Vēl viens kaitējums, ko nodara tie, kuri mēdz ne tikai likt pareģojumus augstāk par Magisteriju, bet arī piešķirt tam tādas pašas pilnvaras kā Svētajiem Rakstiem. Un visbeidzot, ir nostāja, ka lielākajai daļai pravietojumu vajadzētu vairīties, ja vien svētie tos neizrunā vai nekļūdās. Atkal visām šīm pozīcijām iepriekš ir neveiksmīgas un pat bīstamas kļūmes.
