redzētājs

Pravietojumi perspektīvā

publicēts by

Saskaroties ar pravietojumu tēmu šodien
drīzāk ir tāds pats kā skatīties uz drupām pēc kuģa avārijas.
- arhibīskaps Rino Fisikella,
“Pareģojumi” Fundamentālās teoloģijas vārdnīca, p. 788

AS pasaule tuvojas arvien tuvāk šī laikmeta beigām, pravietojumi kļūst arvien biežāki, tiešāki un pat konkrētāki. Bet kā mēs reaģējam uz sensacionālākiem Debesu vēstījumiem? Ko mēs darām, kad redzētāji jūtas izslēgti vai viņu vēstījumi vienkārši nereaģē?

Šis ir ceļvedis jauniem un pastāvīgiem lasītājiem, cerot panākt līdzsvaru šajā delikātajā jautājumā, lai varētu tuvoties pravietojumiem bez satraukuma un bailēm, ka cilvēks kaut kādā veidā tiek maldināts vai maldināts. turpināt lasīt →

Harizmātisks! VII daļa

publicēts by

 

THE visas šīs sērijas par harizmātiskajām dāvanām un kustību jēga ir mudināt lasītāju nebaidīties no neparasts Dievā! Nebaidieties “plaši atvērt savas sirdis” Svētā Gara dāvanai, kuru Tas Kungs vēlas mūsdienās izliet īpašā un spēcīgā veidā. Lasot man nosūtītās vēstules, ir skaidrs, ka Harizmātiskā atjaunošana nav notikusi bez bēdām un neveiksmēm, cilvēciskām nepilnībām un vājībām. Un tomēr tieši tas notika agrīnā Baznīcā pēc Vasarsvētkiem. Svētie Pēteris un Pāvils veltīja daudz vietas dažādu baznīcu labošanai, harizmu moderēšanai un topošo kopienu atkal un atkal fokusēšanai uz mutisko un rakstisko tradīciju, kas viņiem tika nodota. Tas, ko apustuļi nedarīja, ir noliegt ticīgo bieži dramatisko pieredzi, mēģināt apslāpēt harizmu vai apklusināt plaukstošu kopienu dedzību. Drīzāk viņi teica:

Neapslāpējiet Garu ... meklējiet mīlestību, bet ļoti centieties pēc garīgajām dāvanām, it īpaši, lai jūs varētu pravietot ... galvenokārt, ļaujiet mīlestībai vienam pret otru būt intensīvam ... (1. Tes. 5:19; 1. Kor. 14: 1; 1. Mājdzīvnieks 4: 8)

Šīs sērijas pēdējo daļu es vēlos veltīt savas pieredzes un pārdomu apmaiņai, kopš es pirmo reizi piedzīvoju harizmātisko kustību 1975. gadā. Tā vietā, lai šeit sniegtu visu savu liecību, es to ierobežošu tikai tām pieredzēm, kuras varētu saukt par “harizmātiskām”.

 

turpināt lasīt →

Harizmātisks? VI daļa

publicēts by

pentecost3_FotorVasarsvētki, Mākslinieks nav zināms

  

PENTEKOST ir ne tikai viens notikums, bet arī žēlastība, ko Baznīca var piedzīvot atkal un atkal. Tomēr pagājušajā gadsimtā pāvesti lūdza ne tikai Svētā Gara atjaunošanos, bet arījauns Vasarsvētki ”. Apsverot visas laikmeta pazīmes, kas ir pavadījušas šo lūgšanu, starp tām ir galvenā Svētās Mātes pastāvīgā klātbūtne, kas notiekošo parādību laikā sanāk kopā ar saviem bērniem uz zemes, it kā viņa atkal būtu “augšējā telpā” kopā ar apustuļiem … Katehisma vārdi iegūst jaunu tūlītējības izjūtu:

… “Beigu laikā” Tā Kunga Gars atjaunos cilvēku sirdis, iegravējot tajās jaunu likumu. Viņš pulcēs un samierinās izkaisītās un sašķeltās tautas; viņš pārveidos pirmo radību, un Dievs tur dzīvos mierā ar cilvēkiem. Sākot noKatoļu baznīcas katehisms, n. 715. lpp

Šis laiks, kad Gars nāk “atjaunot zemes vaigu”, ir periods pēc Antikrista nāves, kad Baznīcas tēvs Svētā Jāņa apokalipsē norādīja uz “Tūkstoš gadu”Laikmets, kad sātans ir saķēdēts bezdibenī.turpināt lasīt →

Harizmātisks? V daļa

publicēts by

 

 

AS mēs šodien skatāmies uz Harizmātisko atjaunošanu, redzam lielu skaita samazināšanos, un tie, kas palikuši, pārsvarā ir sirmi un baltmataini. Kas tad bija Harizmātiskais atjaunojums, ja uz virsmas šķiet, ka tas ir gāzēts? Kā viens lasītājs rakstīja, atbildot uz šo sēriju:

Kādā brīdī harizmātiskā kustība pazuda kā uguņošana, kas izgaismo nakts debesis un pēc tam atkal iekrīt tumsā. Es biju mazliet neizpratnē, ka Visvarenā Dieva gājiens mazināsies un beidzot izzudīs.

Atbilde uz šo jautājumu, iespējams, ir vissvarīgākais šīs sērijas aspekts, jo tas palīdz mums saprast ne tikai to, no kurienes mēs esam nākuši, bet arī to, kāda būs Baznīcas nākotne…

 

turpināt lasīt →

Harizmātisks? IV daļa

publicēts by
 

 

I jau iepriekš tika jautāts, vai es esmu “harizmātisks”. Un mana atbilde ir: “Es esmu Katoļu! ” Tas ir, es gribu būt pilnīgi Katolis, dzīvot ticības depozīta centrā, mūsu mātes sirdī, Baznīcā. Tāpēc es cenšos būt „harizmātisks”, „mariānisks”, „apcerīgs”, „aktīvs”, „sakramentāls” un „apustulisks”. Tas ir tāpēc, ka visi iepriekš minētie pieder nevis šai vai šai grupai, vai šai vai šai kustībai, bet gan Visa Kristus miesa. Kaut arī apustulāti var atšķirties savā īpašajā harizmā, lai būtu pilnīgi dzīvs, pilnīgi “vesels”, cilvēka sirdij, apustulātam jābūt atvērtam Visa žēlastības kase, kuru Tēvs ir piešķīris Baznīcai.

Lai svētīts ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kurš mūs svētījis Kristū ar katru garīgo svētību debesīs ... (Efez. 1: 3)

turpināt lasīt →

Spriedums

publicēts by

 

AS mana nesenā kalpošanas tūre turpinājās, es jutu jaunu svaru dvēselē, sirds smagumu atšķirībā no iepriekšējām misijām, uz kurām Kungs mani sūtīja. Pēc sludināšanas par Viņa mīlestību un žēlastību es vienu nakti Tēvam jautāju, kāpēc pasaule ... kāpēc kāds vai negribētu atvērt savas sirdis Jēzum, kurš ir devis tik daudz, kurš nekad nav ievainojis dvēseli un kurš ir pārplēsis Debesu vārtus un guvis mums katru garīgo svētību ar savu nāvi pie Krusta?

Atbilde nāca ātri, vārds no pašiem Rakstiem:

Un tas ir spriedums, ka gaisma nāca pasaulē, bet cilvēki deva priekšroku tumsai, nevis gaismai, jo viņu darbi bija ļauni. (Jāņa 3:19)

Pieaugošā jēga, kad esmu meditējis par šo vārdu, ir tā, ka tas ir galīgs vārds mūsu laikiem, patiešām a verdikts pasaulei, kas tagad atrodas ārkārtēju pārmaiņu sliekšņa….

 

turpināt lasīt →