THE Šķirsts, ko Dievs ir parūpējies, lai izdzītu ne tikai pagājušo gadsimtu vētras, bet jo īpaši Vētra šī laikmeta beigās, nav pašsaglabāšanās barka, bet gan pasaulei domāts glābšanas kuģis. Tas nozīmē, ka mūsu mentalitāte nedrīkst “glābt savu aizmuguri”, kamēr pārējā pasaule aizplūst iznīcināšanas jūrā.
Mēs nevaram mierīgi pieņemt pārējās cilvēces atgriešanos pagānībā. —Kardināls Ratzingers (POPE BENEDICT XVI), Jaunā evaņģelizācija, mīlestības civilizācijas veidošana; Uzruna katehistiem un reliģijas skolotājiem, 12. gada 2000. decembris
Runa nav par “es un Jēzu”, bet Jēzu, mani, un mans kaimiņš.
Kā varēja attīstīties ideja, ka Jēzus vēstījums ir šauri individuāls un vērsts tikai uz katru cilvēku atsevišķi? Kā mēs nonācām pie šīs “dvēseles pestīšanas” interpretācijas kā bēgšanas no atbildības par visu un kā mēs kristīgo projektu uztvērām kā savtīgus pestīšanas meklējumus, kas noraida ideju kalpot citiem? —POPE BENEDICTS XVI, Spe Salvi (Saglabāts cerībā), n. 16. lpp
Tāpat arī mums ir jāizvairās no kārdinājuma skriet un slēpties kaut kur tuksnesī, līdz Vētra pāries (ja vien Tas Kungs neliek tā darīt). Tas ir "žēlsirdības laiks”, un dvēselēm tas ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk “izgaršo un redzi” mūsos Jēzus dzīvi un klātbūtni. Mums jākļūst par pazīmēm cerēt citiem. Vārdu sakot, katra mūsu sirdij jākļūst par “šķirstu” tuvākajam.
TAS NAV “MĒS” UN “VIŅI”
Neatkarīgi no tā, vai tas ir aiz bailēm vai mūsu pašu nedrošības, mēs bieži pieķeramies citiem, kas domā tāpat, un pagriežam muguru citiem, kas atšķiras. Bet mīlestība ir akla. Tā neņem vērā kļūdas un atšķirības un redz otru veidu, kā Dievs tos radījis: "Pēc dievišķā tēla..." [1]Gen 1: 127 Tas nenozīmē, ka mīlestība aizmirst Grēks Ja mēs patiesi mīlam savu tuvāko, mēs nenovērsīsimies, ja viņš grasītos iekrist bedrē, un neignorētu viņu, kad viņš jau ir tās dibenā, tādā kā “tolerantā” izlikšanās pasaulē, kur debesis un elle neeksistē. Bet, kā saka svētais Pāvils, mīlestība…
… panes visu, tic visam, cer uz visu, pacieš visu. (1. Kor. 13:7)
Šī ir neticamā vēsts pestīšanas vēstures centrā: Dievs nes mūsu grēkus; Viņš tic mums un mūsu vērtībai; Viņš ir devis mums jaunu cerību un ir gatavs paciest visu — tas ir, visas mūsu kļūdas un nepilnības, lai mēs sasniegtu mūsu cerības mērķi, kas ir vienotība ar Viņu. Tas nav nekāds cēls sapnis vai pasaka. Jēzus parādīja šo mīlestību līdz pašām beigām, atdodot visu savu būtni, katru pēdējo asins pilienu un pēc tam dažas. Viņš sūtīja mums Savu Garu; Viņš mums iedeva Šķirstu; un Viņš paliek mums tik tuvu kā mūsu elpa. Bet, ja mēs domājam, ka šī mīlestība ir paredzēta tikai dažiem īpašiem, par "palieku", tad mēs esam samazinājuši Dieva sirdi, lai iekļautos ļoti šaurā pasaules skatījumā. Patiesībā Viņš…
… vai ikviens vēlas tikt izglābts un iegūt patiesības atziņu. (1. Tim. 2:4)
Bet, ja mūsu domāšana ir kristieši pret pagāniem, amerikāņi pret musulmaņiem, 
Eiropietis pret ebreju, melnais pret balto... tad mēs vēl neesam iemācījušies mīlēt ar Dieva mīlestību. Un mums tas ir jādara! Tā sauktais Sirdsapziņas apgaismojums vai nu vēl vairāk sašaurinās sirdis, vai arī atvērs durvis. Jo, kad tas nāks, tas būs vidū haoss un satricinājumi, bads un mēris, karš un katastrofas. Vai jūs sasniegsiet tikai dvēseles, kas apelēt tev vai katrai dvēselei Dievs nes vai viņi ir veseli vai salauzti, mierīgi vai satraukti, hinduisti, musulmaņi vai ateisti?
Vienā no vakariem, kad es runāju Kalifornijā pagājušajā mēnesī, es vadīju ļaudis lūgšanā un nodošanās Jēzum Vissvētākajā Sakramentā. Pēkšņi Tas Kungs mani apturēja. Es jutu, ka Viņš saka:
Pirms jūs varat saņemt Manas svētības un žēlastību okeānu, kas Man jums jādod, jums ir jāpiedod savam tuvākajam. Jo, ja jūs nepiedosiet, tad arī jūsu Debesu Tēvs jums nepiedos.
MĪLĒT IR ARĪ PIEDOT
Kad es vadāju cilvēkus piedot saviem ienaidniekiem, es dalījos ar viņiem stāstā par sievieti, ar kuru kopā lūdzos misijā Britu Kolumbijā, Kanādā. Viņa raudāja, stāstot, kā tēvs viņu bērnībā izmantoja vardarbīgi un kā viņa nevarēja viņam piedot. Tieši tad man ienāca prātā attēls, ar kuru es dalījos ar viņu:
Iedomājieties savu tēvu tādu, kāds viņš bija, kad viņš bija mazs bērns. Iedomājieties viņu guļam savā gultiņā un guļam ar savām mazajām rociņām
saritināts stingrās dūrēs, viņa mīkstie, pūkainie mati pāri mazajai galvai. Redziet, ka mazais bērniņš mierīgi guļ, klusi elpo, nevainīgu un tīru. Tagad kādā brīdī kāds to mazuli sāpināja. Kāds ir sagādājis sāpes šim bērnam, kurš savukārt tevi ir nodarījis pāri. Vai jūs varat piedot tam mazajam bērnam?
Tajā brīdī sieviete sāka nevaldāmi šņukstēt, un mēs brīdi stāvējām un kopā raudājām.
Kad es pabeidzu stāstīt šo stāstu, es dzirdēju, kā citi draudzē sāka raudāt, jo viņi saprata nepieciešamību mīlēt un piedot tā, kā Kristus ir viņus mīlējis un piedevis. Jo Jēzus teica pie krusta:
Tēvs, piedod viņiem, viņi nezina, ko dara. (Lūkas 23:34)
Proti, Tēvs, ja viņi tiešām pazina un pieņēma Mani, ja viņi zinātu un redzētu savas dvēseles patieso stāvokli, viņi nedarītu to, ko dara. Vai tas neattiecas uz jebkuru no mums un mūsu grēkiem? Ja mēs patiesi redzētu tos žēlastības gaismā, mēs būtu satriekti un nekavējoties nožēlotu grēkus. Iemesls, kāpēc mēs bieži to nedarām, ir tas, ka mēs pastāvīgi aizveram savas sirdis Viņa gaismai…
KRISTUS GAISMA
Šāda apgaismojums sirdsapziņa ir iespējama katru brīdi. Jo vairāk mēs mīlam Dievu ar savu sirdi, dvēseli un spēku, meklējot Viņu lūgšanā, paklausot Viņa gribai un atsakoties iet uz kompromisu ar grēku, jo vairāk dievišķā gaisma pārpludina mūsu būtni. Tad tās lietas, ko mēs iepriekš darījām, skatījāmies, teicām vai domājām, ka ir grēcīgas, kļūst aizvainojošas un pat atbaidošas. Tā ir žēlastības, Svētā Gara darbība tādā mērā, kādā mēs sadarbojamies ar dievišķajiem impulsiem:
Jo, ja tu dzīvosi pēc miesas, tu mirsi, bet, ja ar garu nonāvēsi miesas darbus, tu dzīvosi. (Romiešiem 8:13)
Šāda dvēsele ir piepildīta ar gaismu un pēc tam spēj piesaistīt citus tai pašai brīvībai. Un šī brīvība plūst iekšā un no tās Lielais šķirsts, Šķirsts no mīlestība un patiesība no kuriem mums ir jāsniedz roku citiem.
Tieši no Dieva mīlestības pret visiem cilvēkiem Baznīca visos laikmetos saņem gan pienākumu, gan savu misionāru dinamismu, “jo Kristus mīlestība mūs mudina”.
Patiešām, Dievs „vēlas, lai visi cilvēki tiktu izglābti un nonāktu pie patiesības atziņas”; tas ir, Dievs grib ikvienu pestīšanu caur patiesības atziņu. Pestīšana ir atrodama patiesībā. Tie, kas paklausa Patiesības Gara pamudinājumam, jau ir ceļā uz pestīšanu. Bet Baznīcai, kurai šī patiesība ir uzticēta, ir jāiziet, lai apmierinātu viņu vēlmes, lai sniegtu viņiem patiesību. - Katoļu baznīcas katehisms, 851
Bet mēs to varam izdarīt tikai tad, ja mēs otram priekšā atpazīstam to pašu mantojumu, kas mums ir kopīgs, un tādējādi to pašu likteni:
Visas tautas veido tikai vienu kopienu. Tas tā ir tāpēc, ka viss izriet no viena krājuma, ko Dievs radīja cilvēkiem visā pasaulē, kā arī tāpēc, ka visiem ir kopīgs liktenis, proti, Dievs. Viņa gādība, acīmredzamā labestība un glābjošie plāni attiecas uz visiem tajā dienā, kad izredzētie tiek sapulcināti svētajā pilsētā… - Katoļu baznīcas katehisms, 842
PATIESAIS EKUMENISMS
Patiesa vienotība, patiesa ekumenisms, sākas ar mīlestību, bet jābeidzas ar patiesību. Šodien notiekošais solis, lai visas reliģijas apvienotu viendabīgā ticībā, kas būtībā ir bez dogmas vai būtības, ir ne no Dieva. Bet galu galā visu tautu vienotība zem Kristus karoga ir.
[..] [Tēvs] ir darījis mums zināmu savas gribas noslēpumu saskaņā ar savu labvēlību, ko Viņš Viņā izvirzīja kā plānu laiku pilnībai, lai apkopotu visu Kristū, debesīs un virs zemes. (Ef 1:9-10)
Tādējādi sātana plāns ir atdarināt šo “visu apkopojumu”, nevis pēc Kristus, bet pēc paša pūķa tēla: viltus baznīcas.
Es redzēju apgaismotus protestantus, veidotus plānus reliģisko ticības apliecinājumu sajaukšanai, pāvesta varas apspiešanai ... Es neredzēju nevienu pāvestu, bet bīskaps noliecās pie Lielā altāra. Šajā redzējumā es redzēju baznīcu, kuru bombardēja citi kuģi ... Tā bija apdraudēta no visām pusēm ... Viņi uzcēla lielu, ekstravagantu baznīcu, kurai bija jāpieņem visas ticības apliecības ar vienādām tiesībām ... bet altāra vietā bija tikai riebums un pamestība. Tāda bija jaunā draudze, kas bija… —Nopludinātā Anne Katrīna Emmeriha (1774.-1824. G. P.), Annas Ketrīnas Emmerihas dzīve un atklāsmes, 12. gada 1820. aprīlis
Tāpēc, nolaižot Šķirsta rampu uz visām tautām, mēs šeit nerunājam par mums nodotās ticības sagraušanu, bet gan par tās tālāku paplašināšanu, ja nepieciešams, atdodot savu dzīvību citu labā.
MARIJA, MODELIS UN ŠĶIRS
Mūsu Vissvētākā Māte, kas ir daļa no tā Lielais šķirsts ir priekšstats, zīme un 
modelis no Dieva plāna "Savienot visas lietas Viņā, lietas, kas ir debesīs un lietas, kas ir uz zemes." Šī vēlamā visu tautu vienotība ir uzsvērta viņas parādībās ar to, ka viņa ir parādījusies visā pasaulē, sākot no Amerikas līdz Ēģiptei un beidzot ar Franciju līdz Ukrainai un tā tālāk. Viņa ir parādījusies pagānu, musulmaņu un protestantu vidū. Marija ir Baznīcas spogulis, kas sniedz rokas pret katru kopienu katrā valstī. Viņa ir zīme un paraugs tam, kas ir un būs Baznīca un kā tur nokļūt: caur mīlestību, kas nepazīst robežas vai robežas, bet nekad neapdraud patiesību.
31. gada 2002. maijā plkst. oficiālu atzīšanu piešķīra vietējais ordinars Vissvētākās Mātes parādībām Amsterdamā, Holandē ar nosaukumu “Visu tautu Dievmāte”. [2]sal. www.ewtn.com No viņas vēstījumiem 1951. gadā viņa saka:
Visām tautām jāgodā Tas Kungs...visiem cilvēkiem jālūdz patiesais un Svētais Gars... Pasaule netiek glābta ar varu, pasaule tiks glābta ar Svēto Garu... Tagad Tēvs un Dēls vēlas lūgt, lai tie sūta Garu. ...Patiesības Gars, kurš vienīgais var nest mieru!...Visas tautas vaid sātana jūgā...Laiks ir nopietns un spiedošs... Tagad Garam ir jānolaižas pār pasauli, un tāpēc es vēlos, lai cilvēki lūgtu par Viņa atnākšanu. Es stāvu uz zemeslodes, jo šis vēstījums attiecas uz visu pasauli... Klausieties, cilvēce! Tu saglabāsi mieru, ja ticēsi Viņam!… Lai visi cilvēki atgriežas pie Krusta… Ieņemiet savu vietu Krusta pakājē un smelieties spēku no Upura; pagāni tevi nepārvarēs... Ja jūs savā starpā praktizēsiet Mīlestību visā tās izsmalcinātībā, šīs pasaules 'lielajiem' vairs nebūs iespējas jums nodarīt pāri... sakiet lūgšanu, ko esmu jums iemācījis, un Dēls izpildīs jūsu lūgumu. …Kad sniega paklājs kūst zemē, tā auglis [Miers], kas ir Svētais Gars, ienāks visu tautu sirdīs, kuras katru dienu saka šo lūgšanu!…Jūs nevarat novērtēt šīs lūgšanas vērtību… Izrunājiet lūgšanu …Tas ir dots visu tautu labā… pasaules atgriešanās dēļ… Dari savu darbu un rūpējies, lai tas visur tiktu darīts zināms… Dēls pieprasa paklausību!… Vissvētākā Trīsvienība atkal valdīs pār pasauli!” — No Visu tautu lēdijas 1951. gada vēstījumiem Idai Pērdmenai, www.ladyofallnations.org
Mēs varam izstiepties no Šķirsta ar mīlestību, kalpošanu, piedošanu un patiesības Vārda runāšanu, kas „atbrīvo mūs” un šī lūgšana par visu tautu atgriešanos:
Kungs Jēzus Krists,
TĒVA DĒLS,
NOSŪTI TAGAD SAVU GARU
VIRS ZEMES.
LAI DZĪVO SVĒTAIS GARS
VISU NAUTU SIRDĪS,
LAI TOS VARĒTU SAGLABĀT
NO DEĢENERĀCIJAS, KATASTOM UN KARA.
LAI VISU TAUTU DĀMA,
SVĒTĪTĀ JAUNAVA MARIJA,*
ESI MŪSU ADVOKĀTS.
Āmen.
— Visu tautu Dievmātes sniegtā lūgšana, ko apstiprinājis vietējais Amsterdamas bīskaps iepriekš minētajā formā (*Piezīme: rinda “kas reiz bija Marija” [3]"Mēs varētu izmantot vienkāršas analoģijas: "Pāvests Jānis Pāvils II, kurš reiz bija Karols" vai "Pāvests Benedikts XVI, kurš kādreiz bija Jāzeps", vai pat Svēto Rakstu piemērus: "Sv. Pēteris, kurš reiz bija Sīmanis” jeb „Sv. Pāvils, kurš kādreiz bija Sauls. Vēl viens analogs piemērs būtu šāds. Anna, jauna sieviete, apprecas ar Džonu Smitu un kļūst par sievu un daudzbērnu māti ar jauno titulu “Mrs. Smits." Šajā gadījumā jums būtu jauns tituls ar jaunu sievas un daudzu mātes lomu, bet tā pati sieviete. Tā tas ir ar “Visu tautu lēdiju, kas reiz bija Marija” — jauns tituls, jauna loma, tā pati sieviete. — izvilkums no motherofallpeoples.com Ticības doktrīnas kongregācija lūdza to mainīt. Līdz šim nav sniegts konkrēts, teoloģisks vai pastorāls pamatojums klauzulas aizliegumam. Oficiālajā formā tika ievietota “Svētākā Jaunava Marija”. Skatīt rakstus šeit un šeit.)
Atbalstiet Marka pilnas slodzes kalpošanu:
ar Nihils Obstats
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Tagad telegrammā. Klikšķis:
Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:
Sekojiet Marka rakstiem šeit:
Klausieties sekojošo:
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | Gen 1: 127 |
|---|---|
| ↑2 | sal. www.ewtn.com |
| ↑3 | "Mēs varētu izmantot vienkāršas analoģijas: "Pāvests Jānis Pāvils II, kurš reiz bija Karols" vai "Pāvests Benedikts XVI, kurš kādreiz bija Jāzeps", vai pat Svēto Rakstu piemērus: "Sv. Pēteris, kurš reiz bija Sīmanis” jeb „Sv. Pāvils, kurš kādreiz bija Sauls. Vēl viens analogs piemērs būtu šāds. Anna, jauna sieviete, apprecas ar Džonu Smitu un kļūst par sievu un daudzbērnu māti ar jauno titulu “Mrs. Smits." Šajā gadījumā jums būtu jauns tituls ar jaunu sievas un daudzu mātes lomu, bet tā pati sieviete. Tā tas ir ar “Visu tautu lēdiju, kas reiz bija Marija” — jauns tituls, jauna loma, tā pati sieviete. — izvilkums no motherofallpeoples.com |