Māksla atkal sākt - II daļa

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par 21. gada 2017. novembri
Trīsdesmit trešās nedēļas otrdiena parastā laikā
Vissvētākās Jaunavas Marijas prezentācija

Liturģiskie teksti šeit

ATZĪSTIES

 

THE sākuma māksla vienmēr sastāv no atcerēšanās, ticēšanas un paļaušanās uz to, ka tieši Dievs ir tas, kurš iniciē jaunu sākumu. Tas, ja jūs esat pat sajūta bēdas par saviem grēkiem vai domāšana nožēlu, ka tā jau ir Viņa žēlastības un mīlestības zīme jūsu dzīvē. 

Mēs mīlam, jo ​​viņš mūs vispirms mīlēja. (1. Jāņa 4:19)

Bet tas ir arī sātana uzbrukuma punkts, kuru Svētais Jānis sauc “Brāļu apsūdzētājs”.[1]12 red.: 10 Jo velns labi zina, ka jūsu izjustais savienojums pats par sevi ir gaisma jūsu dvēselē, un tāpēc viņš to nofiksē, lai liktu jums aizmirst, šaubīties un pilnīgi noraidīt domu, ka Dievs atkal sāktu ar jums. Un tāpēc būtiska šīs mākslas sastāvdaļa ir zināt, ka, ja jūs grēkojat, vienmēr sekos cīņa ar tiem kritušajiem eņģeļiem, kuri tūkstošiem gadu ir pētījuši cilvēka dabu. Šādos gadījumos jums ir…

... turiet ticību kā vairogu, lai dzēstu visas ļaunā liesmojošās bultiņas. (Efeziešiem 6:16)

Kā teikts I daļa, pirmā lieta, kas mums jādara, ir kliegt "Jēzus, Dāvida dēls, apžēlojies par mani, grēcinieku." Tas ir kā Zahejs, kurš mūsdienu evaņģēlijā kāpj kokā, lai redzētu Jēzu. Lai atkal un atkal uzkāptu šajā kokā, ir jāpieliek pūles, it īpaši ar ierasto grēku, kas ir iesakņojies. Bet sākuma māksla atkal galvenokārt sastāv no a pazemība ka, neskatoties uz to, cik mēs esam mazi, cik mazi, cik nožēlojami, mēs vienmēr kāpsim kokā, lai atrastu Jēzu.

Tas Kungs nepieviļ tos, kuri uzņemas šo risku; ikreiz, kad speram soli pretī Jēzum, mēs saprotam, ka viņš jau ir tur, un mūs gaida ar atplestām rokām. Tagad ir laiks Jēzum teikt: “Kungs, es esmu ļāvies sevi pievilt; tūkstošos veidos esmu izvairījies no jūsu mīlestības, tomēr šeit es atkal esmu, lai atjaunotu savu derību ar jums. Man tevi vajag. Vēlreiz izglāb mani, Kungs, vēlreiz ņem mani savā izpirkuma apskāvienā ”. - pāvests francis, Evangelii Gaudiumn. 3. lpp

Patiešām, Jēzus lūdz vakariņot ar Začeks pirms viņš atzīst grēkus! Arī līdzībā par pazudušo dēlu tēvs pieskrien pie sava dēla un skūpstās viņu apskāvienā pirms zēns atzīst savu vainu. Vienkārši, tu esi mīlēts.

Nebaidies no sava Pestītāja, grēcīgā dvēsele. Es veicu pirmo soli, kas nāk pie jums, jo zinu, ka pats nespēj sevi pacelt pie manis. Bērniņ, nebēg no sava Tēva; esiet gatavs atklāti sarunāties ar savu žēlsirdības Dievu, kurš vēlas pateikt apžēlošanas vārdus un izrotāt jums savas žēlastības. Cik dārga man ir tava dvēsele! Es esmu uzrakstījis tavu vārdu uz savas rokas; jūs esat iegravēts kā dziļa brūce Manā sirdī.  —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1485. gads

Bet tagad jānotiek divām lietām. Pirmkārt, tāpat kā Zahejs un pazudušais dēls, mums patiešām ir jāatzīst savi grēki. Tik daudz katoļu ir tikpat ļoti nobijies par konfesiju, kā no zobārsta kabineta. Bet mums jāpārtrauc uztraukties par to, ko mācītājs domā par mums (kas ir tikai lepnums), un jāuztraucas par to, ka mēs tiekam atjaunoti Dievam. Jo tieši tur, konfesijā, tiek darīti lielākie brīnumi.

Vai dvēsele būtu kā sabrukusi līķis, lai no cilvēciskā viedokļa nebūtu [cerības] uz atjaunošanu un viss jau būtu zaudēts, ar Dievu tā nav. Dievišķās žēlsirdības brīnums pilnībā atjauno šo dvēseli. Ak, cik nožēlojami ir tie, kas neizmanto Dieva žēlsirdības brīnuma priekšrocības! Sākot noDievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1448

“... tie, kas bieži apmeklē grēksūdzi un dara to ar vēlmi gūt panākumus”, pamanīs soļus, ko viņi veic savā garīgajā dzīvē. "Būtu ilūzija meklēt svētumu saskaņā ar aicinājumu, ko cilvēks ir saņēmis no Dieva, bieži nepiedaloties šajā pievēršanās un samierināšanas sakramentā." —POPEJS JĀNS PAULS II, Apustuliskā ieslodzījuma vietu konference, 27. gada 2004. marts; catholicculture.org

Svētais Pio ieteica atzīšanos ik pēc astoņām dienām! Jā, māksla atkal sākt jābūt iekļaujiet šī Sakramenta biežu pieņemšanu vismaz reizi mēnesī. Lielākā daļa cilvēku mazgā savas automašīnas biežāk, kamēr viņu dvēseles paliek notraipītas un ievainotas!  

Otra lieta ir tā, ka jums ir jāpiedod arī tiem, kas jūs ir ievainojuši, un, ja nepieciešams, jāveic kompensācija. Zakeja stāstā tieši šī atlīdzības apņemšanās atbrīvo Dievišķās žēlsirdības straumes ne tikai uz viņu pašu, bet arī visu viņa mājsaimniecību. 

“Lūk, pusi no savas mantas, Kungs, es došu nabadzīgajiem, un, ja es no kāda esmu kaut ko izspiedis Es to atmaksāšu četras reizes vairāk. ” Un Jēzus sacīja viņam: "Šodien šajā namā ir notikusi pestīšana ... Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas pazudis." (Šodienas Evaņģēlijs)


Tajā Dievs pierāda savu mīlestību pret mums
kamēr mēs vēl bijām grēcinieki
Kristus nomira par mums.
(Romiešiem 5: 8)

Turpinājums sekos…

 

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

Izlasiet pārējās daļas

 

Ja vēlaties atbalstīt mūsu ģimeni,
vienkārši noklikšķiniet uz pogas zemāk un iekļaujiet vārdus
“Ģimenei” komentāru sadaļā. 
Svētī un paldies!

 

Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 12 red.: 10
Posted in SĀKUMS, ATKAL SĀKUMS, MASAS LASĪJUMI.