Melnais kuģis

 

IT bija sapnis par antikrista garu. Tas man ienāca savas kalpošanas sākumā 1994. gadā.

Es biju atkāpšanās stāvoklī kopā ar citiem kristiešiem, kad pēkšņi ienāca grupa jauniešu. Viņi bija divdesmit gadus veci, gan vīrieši, gan sievietes, visi viņi bija ļoti pievilcīgi. Man bija skaidrs, ka viņi klusībā pārņem šo atkāpšanās māju. Es atceros, ka man bija jāiesniedz viņiem garām virtuvē. Viņi smaidīja, bet acis bija aukstas. Zem viņu skaistajām sejām bija apslēpts ļaunums, vairāk taustāms nekā redzams.

Nākamā lieta, ko atceros (šķiet, ka sapņa vidusdaļa ir vai nu izdzēsta, vai arī Dieva žēlastības dēļ to nevaru atcerēties), es atklāju, ka esmu iznākusi no izolatora. Mani aizveda uz ļoti klīnisku laboratorijai līdzīgu baltu telpu, kas apgaismota ar dienasgaismas apgaismojumu. Tur es atklāju, ka mana sieva un bērni ir apreibināti, novājēti un vardarbīgi.

ES pamodos. Un, kad es to izdarīju, es nojautu - un es nezinu, kā es zinu - es jutu savā istabā “Antikrista” garu. Ļaunums bija tik milzīgs, tik šausminošs, tik “iemiesojies”, ka es sāku šņukstēt: “Kungs, tas nevar būt. Tā nevar būt! Neviens Kungs ... ” Nekad agrāk vai kopš tā laika es neesmu piedzīvojis tik tīru ļaunumu. Tā bija neapšaubāma jēga, ka šis ļaunums ir vai nu klāt, vai arī nāk uz zemes ...

Mana sieva pamodās un, dzirdot manu ciešanu, pārmeta garu, un miers sāka atgriezties.

Tikai pēc prāta šī pravietiskā sapņa dažādo aspektu nozīme ar katru dienu kļūst arvien skaidrāka. 

Pievilcīgās sejas ir simboli morālais relatīvisms, piemēram, “tolerance”, “dzimumu līdztiesība” un “tiesības”. Virspusēji šīs sejas šķiet saprātīgas, taisnīgas un pievilcīgas... bet patiesībā tie grauj morālo un dabisko likumu. Virspusē tie šķiet līdzjūtīgi un neieinteresēti, bet zemāk ir neiecietīgi un narcistiski. Virspusēji viņi runā par vienotību un mieru, bet patiesībā viņu vārdi un rīcība veicina nevienlīdzību un sašķeltību. Tās ir, vārdu sakot, sejas nelikumība. Fakts, ka viņi pārņem “atkāpšanās centru”, simbolizē pieaugošo jauno “reliģiju”, kas izspiež patieso ticību un apklusina tos, kuri iebilst pret viņu darba kārtību (ko simbolizē izolācija). 

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana New Age kas ir rītausmā, tajā dzīvos pilnīgas, androgīnas būtnes, kuras pilnībā pārvalda dabas kosmiskos likumus. Šajā scenārijā kristietība ir jānovērš un jādod vieta globālai reliģijai un jaunai pasaules kārtībai.  - ‚Jēzus Kristus, Dzīvības ūdens nesējs, n. 4. lpp, Pontifikālās kultūras un starpreliģiju dialoga padomes

Par to liecina fakts, ka mums bija jāapmeklē šie jaunieši garām “virtuvē” viņi bija ieguvis kontrolēt dzīves pamatvajadzības. "Narkotiku" un mākslīgā gaisma varbūt liecina laiks šī totalitārā laikmeta pieaugums. Patiešām, mēs esam liecinieki Lielā saindēšanās planētas bezprecedenta un eksponenciālā ātrumā - un tas notiek vienlaikus ar to, ka kvēlspuldzes tiek pakāpeniski pārtrauktas gaismas diožu apgaismojumam (kas paši ir apšaubāmi pēc to ietekmes uz veselību). 

 

Trīs pāvesti: viens trauksmes signāls

Dažus gadus pirms aiziešanas pensijā Benedikts XVI brīdināja, ka…

... abstrakta, negatīva reliģija tiek pārveidota par tirānisku standartu, kas jāievēro visiem. Sākot noLight of the World, Saruna ar Pīteru Zēvaldu, lpp. 52

Būtībā tas ir…

... relatīvisma diktatūra, kas neko neatzīst kā noteiktu un par galveno mēru atstāj tikai savu ego un vēlmes. Saskaņā ar Baznīcas kredo skaidru ticību bieži apzīmē kā fundamentālismu. Tomēr relatīvisms, tas ir, ļaut sevi mētāt un “pārņemt ar katru mācību vēju”, šķiet vienīgā attieksme, kas pieņemama mūsdienu standartiem. —Kardināls Ratzingers (POPE BENEDICT XVI), pirmsklāvā Homīlija, 18. gada 2005. aprīlis

Vārds “diktatūra” šeit ir precīzs, jo, lai arī šķietam atvērtāka un iecietīgāka sabiedrība, mēs faktiski kļūstam tirāniski. Svētais Jānis Pāvils II vispirms izsauca trauksmi tiem ideologiem, kuri sāk uzspiest savu viedokli tautu dvēselei.

Tas ir ļaunprātīgs rezultāts relatīvismam, kas valda bez iebildumiem: “labie” vairs nav tādi, jo tie vairs nav stingri balstīti uz cilvēka neaizskaramo cieņu, bet tiek pakļauti spēcīgākās puses gribai. Tādā veidā demokrātija, pretrunā ar saviem principiem, faktiski virzās uz totalitārisma formu. —POPEJS JOHN PAUL II, Evangelium Vitae, “Dzīves evaņģēlijs”, n. 18., 20. lpp

It kā norādot uz mūsu laiku tuvumu tiem dramatiskajiem notikumiem Svētajos Rakstos, kas nosaka laikmeta beigas un sātana ilgo valdīšanu, Jānis Pāvils II salīdzināja mūsu laikus tieši ar Jāņa apokalipse:

Šī cīņa ir paralēla apokaliptiskajai cīņai, kas aprakstīta (Atkl. 11:19 - 12: 1–6). Nāves cīņas pret dzīvi: “nāves kultūra” cenšas sevi uzspiest mūsu vēlmei dzīvot un dzīvot pilnā mērā ... Plašie sabiedrības slāņi ir neizpratnē par to, kas ir pareizi un kas nepareizi, un ir to cilvēku žēlastībā, spēks “radīt” viedokli un uzspiest to citiem ... “Pūķis” (Atkl. 12: 3), “šīs pasaules valdnieks” (Jņ 12:31) aun “melu tēvs” (Jņ 8:44), nemitīgi cenšas izskaust no cilvēku sirdīm pateicības un cieņas izjūtu par sākotnējo ārkārtējo un fundamentālo Dieva dāvanu: pašu cilvēka dzīvi. Mūsdienās šī cīņa ir kļuvusi arvien tiešāka. —POPE JOHN PAUL II, Cherry Creek State Park Homily, Denvera, Kolorādo, 1993. gads

Pāvests Benedikts arī novilka taisnu līniju no Atklāsmes 12. nodaļas līdz mūsu laikiem:

Par šo cīņu, kurā mēs atrodamies [pret] ... pasauli iznīcinošām varām, runā Atklāsmes 12. nodaļā ... Ir teikts, ka pūķis vērš lielu ūdens straumi pret bēgošo sievieti, lai viņu aizslaucītu ... es domāju ka ir viegli interpretēt, ko nozīmē upe: tieši šīs straumes valda pār visiem un vēlas likvidēt Baznīcas ticību, kurai, šķiet, nav kur stāvēt šo straumju varas priekšā, kas sevi uzspiež kā vienīgo ceļu domāšanas veids, vienīgais dzīvesveids. —POPE BENEDICT XVI, īpašās sinodes pirmā sesija Tuvajos Austrumos, 10. gada 2010. oktobris

Būdams vēl kardināls, Benedikts novēroja, kā tehnoloģija ir pavēris ceļu totalitārismam un to, ko pamatoti var raksturot kā Lielais korrektīvais cilvēces.

Tādējādi ir tā, ka mūsu laikmetā ir parādījušās totalitāras sistēmas un tirānijas formas, kas nebūtu bijuši iespējami laikā pirms tehnoloģiskā lēciena uz priekšu ... Mūsdienās kontrole var iekļūt cilvēku iekšējā dzīvē ... Sākot no Instrukcija par kristiešu brīvību un atbrīvošanās, n. 14; vatican.va

Patiesi, nopietnas rūpes joprojām ir ne tikai Baznīcas likvidēšana, bet “uz spēles ir pati pasaules nākotne”. ^[1]sal. Priekšvakarā viņš teica. Pāvests Francisks paskaidro, kāpēc:

Francisks no Asīzija saka, ka mums jāstrādā, lai izveidotu mieru, bet bez patiesības nav miera! Nevar būt īsts miers, ja katrs cilvēks ir savs kritērijs, ja ikviens vienmēr var pieprasīt tikai savas tiesības, vienlaikus nerūpējoties par citu, visu labumu, pamatojoties uz dabu, kas šajā jautājumā vieno katru cilvēku. zeme. —POPE FRANCIS, uzruna Vatikāna diplomātiskajam korpusam, 22. gada 2013. marts; CNS

Mūsu pasaule ir kļuvusi kā astronauts, kas nav piesaistīts no satelīta un virzās tumsā bez virziena. Tik tikko vairs nav morālu absolūtu atzīšana. Cilvēka dzīve ir kļuvusi, kā saka Francisks, “vienreizēja”. Tas
kas ir pareizi, ir kļuvis nepareizs, un pretēji-un visi tiek spiesti pieņemt šīs jaunās laulības definīcijas, seksualitāti, to, kurš ir vērts dzīvot un kurš nē, un kultūru homogenizāciju. 

Tā nav skaista visu Nāciju vienotības globalizācija, katrai no tām ir savas paražas, tā ir hegemoniskas vienveidības globalizācija, tā ir viena doma. Un šī vienīgā doma ir pasaulīguma auglis. —POPE FRANCIS, Homīlija, 18. gada 2013. novembris; Zenīts

Tādējādi mūsu pasaulē ir maz miera, jo mēs esam masveidā noraidījuši patiesību. Patiešām, pāvests Francisks nāca klajā ar pārsteidzošu paziņojumu, ka mēs jau esam uzsākuši Trešo pasaules karu.

Cilvēcei ir jāraud ... Pat šodien, pēc otrā pasaules kara otrās neveiksmes, iespējams, var runāt par trešo karu, kurš karoja pa daļām, ar noziegumiem, slaktiņiem, iznīcināšanu. —POPE FRANCIS, Pirmā pasaules kara simtgades piemiņa; Slovēnija, Itālija; 13. gada 2014. septembris, bbc.com

Tāpēc es saku, ka Atklāsmes zīmogi patiesībā nav Dieva sodīšana, bet gan cilvēks, kas savāc visu savu dumpja ražu. ^[2]sal. Zobena stunda Tāpēc nacionālisms pieaug ekstrēmās un vardarbīgās formās, jo indivīdos izpaužas visas narcisisma, uz sevi vērstas un sevis saglabāšanas formas. Ir gandrīz neiespējami iedomāties, ka kāda cita paaudze vairāk derētu Sv. Pāvila aprakstam par cilvēkiem “beigu laikos” nekā mūsu pašu:

... pēdējās dienās pienāks stresa laiks. Vīrieši būs sevis mīļi, naudas cienītāji, lepni, augstprātīgi, aizskaroši, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, nesvēti, necilvēcīgi, nepielūdzami, apmelotāji, aplaupīti, sīvi, laba nīdēji, nodevīgi, neapdomīgi, iedomības pietūkuši, mīlētāji drīzāk prieks, nevis Dieva mīlētāji. (2. Timotejam 3: 1–4)

Tas viss sagatavo pasauli vai nu masveida atdzimšanai un atgriešanās pie Dieva ... vai arī masveida maldināšanai, lai aptvertu sātanisku “risinājumu” cilvēces problēmām. Tā kā mēs šobrīd neredzam, ka pasaule vēršas pie Kristus, lai dziedinātu mūsu bēdas, un patiesībā tā Viņu noraida Viņa baznīcā, šķiet, ka tā ir pēdējā.

Brāļu naids atbrīvo vietu blakus Antikristam; jo velns iepriekš sagatavo sašķeltību cilvēku starpā, lai tas, kas nāks, viņiem būtu pieņemams. - Sv. Kirils no Jeruzalemes, baznīcas ārsts (ap 315-386), Katehētiskās lekcijas, XV lekcija, n.9

Un “pazušanas dēls” nāks atnest ...

... a reliģisks maldināšana, piedāvājot vīriešiem acīmredzamu viņu problēmu risinājumu par atteikšanos no patiesības. Augstākā reliģiskā maldināšana ir Antikristam ... Sākot noKatoļu baznīca, n. 675. lpp

Jā, tā ir šī krava Melnais kuģis tas līdz šim gandrīz bez trokšņa, zaglīgi kuģoja līdzās Pētera barkai.
Tās lielais ticības apliecinājums, kas dzimis uz tā melnā karoga, ir vārds “Tolerance”. Turpretī Pētera barks rada lielu troksni, prieka pilnu troksni, jo tas ietriecas cauri rupjiem viļņiem, kas viņu pastāvīgi uzbrūk. Uz viņas baltā un noplukušā karoga ir izrotāts vārds “Patiesība”. Viņas buru piepildīšana ir Gara vējš, kas aiznes viņu pāri neiespējamajiem apvāršņiem ... bet Melno kuģi dzen sātana karstā elpa - sātaniski meli, kas nāk kā maiga vēsma (visu laiku no apgaismības laikiem), bet nes spēku gada a viesulis ...

Tādējādi šeit ir “beigu spēles” stratēģija starp šiem diviem kuģiem, kuri kuģo paralēli viens otram:

• Tas Kungs domā vienu ganāmpulku, vienu ganu; Sātans plāno vienu viendabīgu, androgēnu cilvēku.

• Tas Kungs radīs vienotību tautu daudzveidībā; Sātans vēlas iznīcināt dažādību, lai radītu viendabīgumu.

• Kungs plāno “miera laikmetu”; Sātans plāno “Ūdensvīra laikmetu”.

• Tas Kungs to paveiks, attīrot savas tautas sirdsapziņu; Sātans sola cilvēkus novest līdz “augstākam vai mainītam apziņas stāvoklim”.

• Kungu jaunā laikmetā pielūgs no piekrastes līdz piekrastei; Sātans piespiedīs tautas pielūgt zvēru jaunā pasaules kārtībā.

Protams, es saku, ka sātans “plāno”, bet tikai tiktāl, cik Dievs Viņam atļauj.

Pat dēmonus pārbauda labi eņģeļi, lai tie nekaitētu tik daudz, cik gribētu. Tādā pašā veidā Antikrists nedarīs tik daudz ļauna, kā viņš vēlētos. —St. Tomass Akvīnas, Teoloģijas summa, I daļa, Q.113, Art. 4

 

LIELĀ VEIKŠANĀS

Brāļi un māsas, Sātanam ir tūkstošiem gadu laika pētīt cilvēku uzvedību. Tāpēc Kristus viegli paredzēja un pareģoja, kā izskatīsies šie laiki, tagad kādi 2000 gadus vēlāk. Tā ir Liela mānīšana, kas ir notikusi kopš Ēdenes dārza. Būtībā tas ir daudzgadīgs kārdinājums, lai cilvēks kļūtu par savu dievu.

Es uzskatu, ka Roberts Hjū Bensons to uzrakstīja tieši pirms vairāk nekā gadsimta Pasaules valdnieks. Viņš redzēja maldināšanu, kas bija tik gluds, tik pievilcīgs, ka pat daži no izredzētajiem tiktu maldināti. Vai pasauli, atrašanos no kodolkara, dabas katastrofām, ekonomikas sabrukumu un atklātu haosu atsakās tas, kurš, šķiet, to visu veiksmīgi izbeidz? Tā var būt, kā apgalvo Bensons ...

... pasaules samierināšana uz cita pamata, nevis Dievišķās Patiesības ... pastāvēja vienotība, atšķirībā no visa vēsturē zināmā. Tas bija vēl nāvējošākais no fakta, ka tajā ir tik daudz neapstrīdama labuma elementu. Karš, acīmredzot, tagad bija izmiris, un to nebija izdarījusi kristietība; tagad tika uzskatīts, ka savienība ir labāka par nesaskaņu, un mācība ir gūta neatkarīgi no Baznīcas ... Draudzība ieņēma labdarības vietu, apmierinātība - cerību, bet zināšanas - ticību. Sākot noPasaules kungs, Roberts Hjū Bensons, 1907. gads, lpp. 120

Kā tas nevarētu būt “labs”? Atbildi sniedza pāvests Francisks: bez patiesības nav miera! Tas ir, tas būs viltus miers, kas nevar ilgt, balstoties uz mainīgajām morālā relatīvisma smiltīm. Jo vienmēr viltus sēklās slēpjas nāves kodols.

Kad cilvēki saka: “Miers un drošība”, tad pēkšņa katastrofa pārņem viņus kā dzemdību sāpes grūtniecei, un viņi neizbēgs. (1. Tesaloniķiešiem 5: 3)

Kāds franču lasītājs Parīzē komentēja ainu, kurā pasaules līderi solidarizējas ar terorismu ieročos.

Tas, ka šeit notiek kaut kas ārkārtīgi nozīmīgs, izriet tikai no tā, ka tik daudz valstu vadītāju sapulcējas Parīzē, lai dotos gājienos, aizstāvot… labi, tikai ko? Nepārdomāts un nepamatots laicīgais humānisms, cik es redzu (kurš ir tīši akls attiecībā uz purvu, kurā sekulārisms ir ievedis rietumu sabiedrību), kas balstīts uz nepārdomātām runām par “republikas svētajām vērtībām” - apgaismības šifru. - lasītājs Parīzē

Jā, neaizmirsīsim, ka daudzi no šiem līderiem saka Nē pret islāma vardarbību ir tie paši cilvēki, kas saka jā abortu, eitanāziju, pašnāvību, skaidru dzimumaudzināšanu, alternatīvas laulības formas, atvērtas robežas (ironiski) un “taisnīgu karu” “nacionālo interešu” (ti, naftas) labā. Ne tas, ka šis publiskais drosmes akts nav bez nopelniem. Bet, kad mēs stāvam viens par otru nestāvot par jebko, mēs skaidri esam sākuši iekāpt Melnais kuģis.

[The] New Age akcijas ar vairākiem starptautiski ietekmīgas grupas mērķis aizstāt vai pārsniegt noteiktas reliģijas, lai radītu vietu a universālā reliģija kas varētu apvienot cilvēci. Ar to cieši saistīts daudzu iestāžu ļoti saskaņots centiens izgudrot Globālā ētika. Sākot noJēzus Kristus, Dzīvības ūdens nesējs, n. 2.5. lpp , Pontifikālās kultūras un starpreliģiju dialoga padomes

Vienmēr viltus sēklā slēpjas nāves kodols.

Kāpēc jūs nesaprotat, ko es saku? Jo jūs nevarat paciest dzirdēt manu vārdu. Jūs piederat savam tēvam velnam un labprāt izpildāt sava tēva vēlmes. Viņš jau no paša sākuma bija slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības viņā nav. (Jāņa 8: 43–44)

Tikai samierināšanās un saskaņa ar Dievu ļaus izbeigt ilgo kara un ciešanu sāgu, ko cilvēks tagad sev nodara, un turpmākajos gados radīs eksponenciāli lielākas pakāpes, līdz Dievs būs spiests iejaukties izšķirošā veidā, kas salauzt sātanu un galu galā visus, kas neatlaidīgi kalpo viņam. Un mēs nevaram - mēs nedrīkst aizmirst - ka Debesis ir pilnībā iesaistītas šajā Galīgajā konfrontācijā. Mums nav jābaidās, bet tajā pašā laikā pilnībā jābrīdina par spēcīgajiem maldiem, kas šajā laikā pārņem pasauli. Dievišķajai žēlsirdībai ir daudz pārsteigumu. Cerēt ir mazā atlikuma domēns.

Cilvēcei nebūs miera, kamēr tā ar uzticību nepievērsīsies Manai žēlastībai.
Sākot noDievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Jēzus Sv. Faustīnai, dienasgrāmata, n. 300

 

Pirmo reizi publicēts 14. gada 2015. janvārī. 

 

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

Melnais kuģis - II daļa

Garīgais cunami

 

Tagad vārds ir pilna laika kalpošana, kas
turpinās ar jūsu atbalstu.
Svētī tevi un paldies. 

 

Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.