Kontrrevolūcija

Sv. Maksimiljans Kolbe

 

Es secināju Trajektorija sakot, ka mēs esam gatavi jaunai evaņģelizācijai. Tas ir tas, kas mums iepriekš jāieņem - nevis jābūvē bunkuri un jāuzglabā pārtika. Nāk “atjaunošana”. Dievmāte par to runā, kā arī pāvesti (skat Pāvesti un Rītausmas laikmets). Tāpēc neuzkavējieties dzemdību sāpēs, bet gan gaidāmajās dzemdībās. Pasaules attīrīšana ir tikai neliela daļa no galvenā plāna, pat ja tam jāiznāk no mocekļu asinīm ...

 

IT ir kontrrevolūcijas stunda sākt. Stunda, kad katrs no mums, saskaņā ar Svētā Gara piešķirtajām žēlastībām, ticību un dāvanām, tiek aicināts šajā pašreizējā tumsā kā mīlestības liesmas un gaisma. Jo, kā reiz teica pāvests Benedikts:

Mēs nevaram mierīgi pieņemt pārējās cilvēces atgriešanos pagānībā. —Kardināls Ratzingers (POPE BENEDICT XVI), Jaunā evaņģelizācija, mīlestības civilizācijas veidošana; Uzruna katehistiem un reliģijas skolotājiem, 12. gada 2000. decembris

... jūs nedrīkstat palikt dīkā, kad ir apdraudēta jūsu kaimiņa dzīve. (sal. Lev 19:16)

Šī ir stunda, kad mums jāsaņem drosme un jādara viss, lai viss tiktu atjaunots Kristū.

Baznīca vienmēr tiek aicināta darīt to, ko Dievs lūdza Ābrahāmam, proti, gādāt, lai būtu pietiekami daudz taisnīgu cilvēku, lai apspiestu ļaunumu un iznīcību… mani vārdi [ir] lūgšana, lai labās enerģijas atgūtu savu spēku. Tātad, varētu teikt, ka Dieva triumfs, Marijas triumfs ir kluss, tas tomēr ir reāls. —POPE BENEDICTS XVI, Light of the World, lpp. 166, Saruna ar Pīteru Seevaldu

Tā ir stunda, kad vairāk nekā jebkas cits skaistums mūsu ticībai atkal jāspīd…

 

TUMŠAIS APMETIS

Šo pašreizējo tumsu var trāpīgi raksturot kā neglītums. Tā ir neglītība, kas kā aptraipīts melns apmetnis ir pārklājis visu, sākot ar mākslu un literatūru, beidzot ar mūziku un teātri un beidzot ar to, kā mēs viens ar otru runājam forumos, debatēs, televīzijā un sociālajos medijos. Māksla ir kļuvusi abstrakts un dīvains; vislabāk pārdotās grāmatas ir apsēstas ar noziedzību un okultismu; filmas ir pārņemtas par iekāri, vardarbību un apokaliptisku drūmumu; televīzija bezjēdzīgos, seklos “realitātes” šovos; mūsu komunikācija ir kļuvusi nekaunīga un pazemojoša; un populārā mūzika bieži vien ir skarba un smaga, elektroniska un nervoza, kas dievina miesu. Šis neglītums ir tik caurstrāvots, ka pat liturģija ir notraipīta ar brīnuma un pārpasaulības sajūtas zudumu, kas reiz bija ietverta zīmēs, simbolos un mūzikā, kas daudzviet ir pilnībā iznīcināta. Visbeidzot, tas ir neglīts cenšas pat deformēt pašu dabu — dārzeņu un augļu dabisko krāsu, dzīvnieku formu un īpatnības, augu un augsnes funkcijas, un jā — pat sabojāt Dieva tēlu, kurā esam radīti, vīrietis un sieviete.[1]sal. Cilvēka seksualitāte un brīvība

 

SKAISTUMS UN CERĪBA

Tas ir šis visaptverošais neglītums, kurā mēs esam aicināti atjaunoties skaistums un tādējādi atjaunot cerēt. Pāvests Benedikts runāja par "dziļo saikni starp skaistumu un cerību". [2]PĀVES BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org Pravietiskā runā māksliniekiem Pāvils VI teica:

Šai pasaulei, kurā dzīvojam, ir vajadzīgs skaistums, lai negrimtu izmisumā. Skaistums, tāpat kā patiesība, iepriecina cilvēka sirdi, un tas ir dārgais auglis, kas pretojas laika erozijai, kas vieno paaudzes un ļauj tām būt vienam apbrīnā. —8. Gada 1965. decembris; ZENIT.org

Krievu filozofs Fjodors Dostojevskis reiz teica: "skaistums izglābs pasauli."[3]no romāna Idiots Kā? Atkal iekustinot cilvēcē ilgas un tieksmi pēc Tā, kas ir pats Skaistums. Iespējams, mēs uzskatām, ka tā būs rafinēta apoloģētika, ortodoksālas runas un drosmīgi diskursi, kas apturēs morālo vērtību un miera eroziju mūsu laikos. Lai arī cik tie ir nepieciešami, mums jāuzdod jautājums: kurš ir vairs klausies? Tas, kas atkal ir vajadzīgs, ir atspīdums skaistums kas runā bez vārdiem.[4]redzēt Klusā atbilde

Kāds mans draugs stāstīja, kā pēc viņa tēva nāves neviens vārds nevarēja viņu mierināt visā emociju satricinājumā, kas viņu pārņēma. Bet kādu dienu viņš nopirka ziedu pušķi, nolika to sev priekšā un ieraudzīja tā skaistumu. Šis skaistums, viņš teica, sāka viņu dziedināt.

Mans draugs, kurš īsti nebija katolis, pirms dažiem gadiem iegāja Parīzes Dievmātes katedrālē, Francijā. Viņš teica, ka, vērojot šīs katedrāles skaistumu, viņš domāja tikai:Kaut kas Tas notika šeit…” Viņš sastapa Dievu vai vismaz Dieva gaismas lūšanu caur skaistuma stariem… cerības staru, ka ir kaut kas, pareizāk sakot, Kāds lielāks par mums pašiem.

 

SKAISTULE UN BRIESMONIS

Tas, ko pasaule mums šodien piedāvā, bieži vien ir viltus skaistums. Mums tiek jautāts mūsu kristību solījumu, "Vai jūs noraidāt ļaunuma glamūru?" Ļaunums šodien ir krāšņi, bet reti tas ir skaists.

Tomēr pārāk bieži skaistums, kas mums tiek uzmests, ir iluzors un mānīgs, virspusējs un apžilbinošs, liekot skatītājam apdullināt; tā vietā, lai izvestu viņu no sevis un atvērtu patiesas brīvības apvāršņiem, jo ​​tas viņu paceļ augstu, tas ieslodz viņu sevī un vēl vairāk paverdzina, atņemot cerību un prieku. Tomēr autentiskais skaistums atraisa cilvēka sirds ilgas, dziļu vēlmi zināt, mīlēt, iet pretī Citam, sasniegt Viņpus. Ja mēs atzīstam, ka skaistums mūs cieši aizkustina, ka tas mūs ievaino, ka tas atver mūsu acis, tad mēs no jauna atklājam prieku redzēt, spēju aptvert savas eksistences dziļo jēgu. — Pāvests BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org

Skaistuma brūces. Ko tas nozīmē? Kad mēs sastopam patiesu skaistumu, tas vienmēr ir kaut kas no Dieva. Un tā kā mēs esam radīti Viņam, tas mūs skar mūsu būtības kodolā, kas laikam būtne, ir atdalīta ar laika plīvuru no Viņa-Kas-Mani Radīja. Tādējādi skaistums ir sava valoda, kas pārsniedz visas kultūras, tautas un pat reliģijas. Būtībā tāpēc cilvēce kopš seniem laikiem vienmēr ir tendēta uz reliģiju: radības skaistumā viņš ir saskatījis Radītāju, kas ir izraisījis vēlmi pielūgt Viņu, ja ne pašu radību.[5]Panteisms ir ķecerība par Dieva pielīdzināšanu radīšanai, kas noved pie radības pielūgsmes. Un tas savukārt ir iedvesmojis cilvēku piedalīties Dieva jaunradē.

Vatikāna muzeji ir pasaules kase, jo tajos ļoti bieži ir ietverta skaistuma izpausme, Dieva mirdzums, kas dejoja pār mākslinieka dvēseli no katra zemes stūra. Vatikāns nesargā šo mākslu tā, kā Hitlers uzkrāja un konfiscēja. Drīzāk viņa aizsargā šo cilvēku mantu kā cilvēka gara svētkus, tāpēc pāvests Francisks teica, ka to nekad nevarēs pārdot.

Šis ir viegls jautājums. Tie nav Baznīcas, (bet) cilvēces dārgumi. — PĀvests FRANCIS, Intervija, 6. gada 2015. novembris; Katoļu ziņu aģentūra

Autentisks skaistums spēj mums norādīt atpakaļ uz visu kultūru un tautu izcelsmi, jo vairāk tas krustojas ar patiesība un labestība. Kā teica pāvests Benedikts: "Skaistuma ceļš mūs ved uz to, lai satvertu Veselumu fragmentā, Bezgalīgo ierobežotajā, Dievu cilvēces vēsturē." [6]Uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org

Taču mūsdienās mākslas skaistums ir zudis abstraktā zvēram; skaistums arhitektūrā līdz zvēram budžetiem; ķermeņa skaistums iekāres zvēram; liturģijas skaistums modernitātes zvēram; mūzikas skaistums elkdievības zvēram; dabas skaistums alkatības zvēram; skatuves mākslas skaistums narcisma un veltīguma zvēram.

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, riskē tikt līdz nepazīšanai izmainīta cilvēku neprātīgas rīcības dēļ, kas tā vietā, lai koptu savu skaistumu, negodīgi izmanto savus resursus dažu labā un nereti izkropļo dabas brīnumus… Cilvēks var dzīvot. bez zinātnes viņš var dzīvot bez maizes, bet bez skaistuma viņš vairs nevarētu dzīvot... (citējot Dostojevski no romāna, Dēmoni). — Pāvests BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org

…baznīcai vajadzīgi nevis kritiķi, bet mākslinieki... Kad dzeja ir pilnīgā krīzē, svarīgi ir nevis rādīt ar pirkstu uz sliktajiem dzejniekiem, bet gan pašam rakstīt skaistus dzejoļus, tādējādi apturot svētavotus. — Džordžs Bernanoss, franču autors; Bernanos: Ecclesial esamība, Ignatius Press; citēts Magnificat, 2018. gada oktobris, 71. lpp. XNUMX

 

SKAISTUMA ATGŪŠANA

Dievs vēlas atjaunot ne tikai Savu Līgavu, Baznīcu, skaistuma un svētuma stāvokli, bet visu radību. Katram no mums šajos laikos ir sava loma “visu lietu atjaunošanā Kristū”, cik katrs gaismas spektrs veido varavīksni: jūsu loma ir unikāla un tāpēc neaizstājama.

Ir vajadzīga skaistuma atgūšana, ne tik daudz tajā, ko mēs sakām — lai gan patiesība ir cieši saistīta ar skaistumu, bet cik mēs to sakām. Tā ir skaistuma atgūšana ne tikai tajā, kā mēs ģērbjamies, bet arī tajā, kā mēs sevi nēsājam; ne tikai tajā, ko mēs pārdodam, bet arī tajā, kā mēs izliekam savus izstrādājumus; ne tikai tajā, ko mēs dziedam, bet arī kā mēs to dziedam. Tā ir skaistuma atdzimšana mākslā, mūzikā un literatūrā, kas pārsniedz pašu mediju. Tā ir skaistuma atjaunošana seksā, jā, mūsu seksualitātes brīnišķīgajā dāvanā, kas atkal ir pārklāta ar kauna, perversijas un iekāres vīģes lapām. Tikums būtībā ir tīras dvēseles ārējais skaistums.

Tas viss runā par a patiesība to pašu rosina skaistums. Jo “no radīto lietu diženuma un skaistuma izriet atbilstoša to Radītāja uztvere”. [7]sal. Katoļu baznīcas katehisms, n. 41. lpp

Pat pirms atklājies cilvēkam patiesības vārdos, Dievs viņam atklāj sevi caur universālo radīšanas valodu, sava Vārda darbu, savas gudrības: kosmosa kārtību un harmoniju, ko atklāj gan bērns, gan zinātnieks. "no radīto lietu diženuma un skaistuma izriet atbilstoša to Radītāja uztvere", "jo skaistuma autors tās radīja." Sākot noKatoļu baznīca, n. 2500. lpp

Skaistums nav konfesionāls. Tas nozīmē, ka visa radītā būtība ir “laba”.[8]sal. 1.Mozus 31:XNUMX Taču mūsu kritusī būtība un grēka sekas to ir aizēnojušas un izkropļojušas labestība. Kļūt par kristieti nozīmē vairāk nekā vienkārši “tikt izglābtam”. Tas nozīmē kļūt par pilnību tam, par ko esat radīts; tas nozīmē kļūt par patiesības, skaistuma un labestības spoguli. Jo Dievs radīja pasauli, lai parādītu un nodotu savu godību. Lai viņa radījumi piedalītos viņa patiesībā, labestībā un skaistumā — tā ir godība, kurai Dievs tās radīja.[9]Katoļu baznīca, n. 319. lpp

Labestības praksi pavada spontāns garīgs prieks un morāls skaistums. Tāpat patiesība nes sevī garīgā skaistuma prieku un krāšņumu... Taču patiesība var atrast arī citus papildinošus cilvēka izpausmes veidus, galvenokārt tad, ja runa ir par to, kas ir vārdos neaptverams: cilvēka sirds dziļumus, cilvēka pacilātību. dvēsele, Dieva noslēpums. —Turpat.

 

iemiesojošs SKAISTUMS

Simone Veila rakstīja: "Pasaulē ir sava veida Dieva iemiesojums, kura zīme ir skaistums."[10]sk. PĀvests BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org Katrs no mums ir aicināts iemiesot Dievu mūsu dzīves līkločos, ļaujot Dieva labestības “spontānajam garīgajam priekam un morālajam skaistumam” izplūst no mūsu būtības, no ietvaros. Tādējādi visīstākais skaistums rodas saskarsmē ar To, kurš ir pats Skaistums. Jēzus teica:

Ikviens, kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer. Ikviens, kas tic Man, kā Raksti saka: "Dzīvā ūdens upes plūdīs no viņa iekšienes." (Jāņa 7:38)

Mēs kļūstam līdzīgāki Viņam, jo ​​vairāk mēs Viņu kontemplējam, skaistāki, jo vairāk domājam par Skaistumu. Lūgšana, tad konkrēti apcerīga lūgšana, kļūst par līdzekli, ar kuru mēs pieskaramies Avotam Dzīvā ūdens. Un tāpēc šajā Adventa laikā es vēlos vairāk rakstīt par iedziļināšanos lūgšanā, lai jūs un es varētu arvien vairāk un vairāk pārveidoties Viņa līdzībā, kad mēs “ar neatklātu vaigu skatāmies uz Tā Kunga godību”. [11]2 Cor 3: 18

Jūs esat aicināts šajā kontrrevolūcijā pret Globālā revolūcija kas cenšas sabojāt skaistumu — patiesās reliģijas, kultūras daudzveidības, mūsu patieso un unikālo atšķirību skaistumu. Bet kā? Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu jums personīgi. Jums jāvēršas pie Kristus un jālūdz Viņam cik un ko. Jo "ja Tas Kungs neceļ māju, veltīgi strādā tie, kas ceļ." [12]Psalms 127: 1

Ministriju laikmets beidzas.

2011. gadā es skaidri dzirdēju šos vārdus savā sirdī, un es aicinu jūs izlasīt šo rakstu vēlreiz šeit. Tas, kas beidzas, nav kalpošana, per se, bet daudzi no līdzekļiem, metodēm un struktūrām, ko cilvēki ir uzcēluši, savukārt ir kļuvuši par elkiem un balstiem, kas vairs nekalpo Valstībai. Dievam ir jāattīra Sava Baznīca no pasaulīguma, lai atjaunotu tās skaistumu. Ir nepieciešams izmest veco vīna mizu, lai sagatavotos Jaunajam vīnam, kas atjaunos zemes seju.

Un tāpēc lūdziet, lai Jēzus un Dievmāte izmanto jūs, lai padarītu pasauli atkal skaistu. Kara laikā bieži vien spontāna mūzika, teātris, humors un māksla ir uzturējusi un devusi cerību nomāktajiem. Šīs dāvanas būs vajadzīgas turpmākajos laikos. Tomēr ir skumji, ka tik daudzi izmanto savas dāvanas, lai sevi pagodinātu! Izmantojiet dāvanas un talantus, ko Tēvs jau ir devis lai jūs atkal ienestu skaistumu pasaulē. Jo, kad citus piesaista tavs skaistums, viņi redzēs arī tavu labestību, un durvis tiks atvērtas patiesība.

Autentisks skaistums... atraisa cilvēka sirds ilgas, dziļu vēlmi zināt, mīlēt, iet pretī Citam, sasniegt Viņpus. — Pāvests BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org 

 

MĪLESTĪBAS SKAISTUMS

Visbeidzot, ir paradoksāls skaistums, ko izdala tas, kurš nomirst pats sev. Krusts vienlaikus ir šausmīgs skats... un tomēr, kad cilvēks skatās uz tā nozīmi, parādās zināms skaistums — nesavtīgas mīlestības skaistums.— sāk iespiesties dvēselē. Šeit slēpjas vēl viens noslēpums, kurā tiek aicināta Baznīca: viņas moceklība un pašas ciešanas.

Baznīca nenodarbojas ar prozelītismu. Tā vietā viņa aug ar “pievilcību”: tāpat kā Kristus “pievelk visu pie sevis” ar savas mīlestības spēku, kas beidzas ar krusta upuri, tā Baznīca pilda savu misiju tiktāl, ciktāl viņa vienotībā ar Kristu paveic katru savu darbu, garīgi un praktiski atdarinot sava Kunga mīlestību. —BENEDIKTS XVI, Homīlija Latīņamerikas un Karību jūras reģiona bīskapu Piektās vispārējās konferences atklāšanai, 13. gada 2007. maijs; vatican.va

Dievs ir mīlestība. Un tāpēc, mīlestība ir skaistuma kronis. Tieši šāda mīlestība izgaismoja Aušvicas tumsu svētā Maksimiliāna Kolbes, šī patiesā Otrā pasaules kara revolucionāra, mocekļa nāvē.

Domu, jūtu un vārdu brutalizācijas vidū, kas nekad agrāk nebija zināmi, cilvēks attiecībās ar citiem cilvēkiem patiešām kļuva par plēsīgu vilku. Un šajā situācijā ienāca Kolbes tēva varonīgā pašatdeve. — izdzīvojušā Džozefa Štemlera konts; auschwitz.dk/Kolbe.htm

Tas bija kā spēcīgs gaismas vārpsts nometnes tumsā. — izdzīvojušā Džerija Bielecka konts; Turpat

Sv. Maksimiliāns Kolbe, Skaistuma atspulgs, lūdzieties par mums.

 

Šeit ir mana oda skaistumam… dziesma, kuru es uzrakstīju savas dzīves mīlestībai Lea. Izpildīts ar Nešvilas stīgu mašīnu.

Albums pieejams plkst markmallett.com 

 

Pirmo reizi publicēts 2. gada 2015. decembrī. 

 

Jūsu atbalsts ir nepieciešams šai pilna laika kalpošanai.
Svētī tevi un paldies.

 

Noklikšķiniet uz zemāk redzamā reklāmkaroga abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

NowWord reklāmkarogs

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 sal. Cilvēka seksualitāte un brīvība
2 PĀVES BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org
3 no romāna Idiots
4 redzēt Klusā atbilde
5 Panteisms ir ķecerība par Dieva pielīdzināšanu radīšanai, kas noved pie radības pielūgsmes.
6 Uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org
7 sal. Katoļu baznīcas katehisms, n. 41. lpp
8 sal. 1.Mozus 31:XNUMX
9 Katoļu baznīca, n. 319. lpp
10 sk. PĀvests BENEDIKTS XVI, uzruna māksliniekiem, 22. gada 2009. novembris; ZENIT.org
11 2 Cor 3: 18
12 Psalms 127: 1
Posted in SĀKUMS, TICĪBA UN MORĀLAS.