TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par 13. gada 2014. janvāri
Liturģiskie teksti šeit
TUR nav evaņģelizācija bez Svētā Gara. Pēc trīs gadu pavadīšanas klausoties, staigājot, runājot, makšķerējot, ēdot kopā, guļot blakus un pat uzliekot mūsu Kunga krūtis ... Apustuļi šķita nespējīgi iekļūt tautu sirdīs bez Vasarsvētki. Baznīcas misija bija jāsāk tikai tad, kad Svētais Gars uz tām nokāpa uguns valodās.
Tāpat arī Jēzus misija — klusi inkubēja trīsdesmit gadus — nebija jāsāk līdz brīdim, kad Viņš tika kristīts, kad Svētais Gars nolaidās pār Viņu kā balodis. Bet, ja pamanīsit, Jēzus nesāka sludināt uzreiz. Drīzāk Lūkas evaņģēlijs mums saka, ka "piepildīts ar Svēto Garu"Jēzus bija"Gara vadīts tuksnesī”. Pēc četrdesmit gavēņa un kārdinājumu dienām un naktīm Jēzus iznāca ”Svētā Gara spēkā. " [1]sal. Lūkas 4:1, 14 Tieši tad mēs dzirdam Mūsu Pestītāja vārdus šodienas evaņģēlijā:
Šis ir piepildījuma laiks. Dieva Valstība ir tuvu klāt. Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam.
Ja esat katolis, jūs esat apzīmogots ar Svēto Garu caur jūsu kristību un iestiprināšanu. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks noteikti ir Led ar Garu daudz mazāk jauda no Svētā Gara. Kā Jēzus, šis neskaidrais galdnieks no Nācaretes, tik ātri un spēcīgi piesaistīja Sīmani, Jēkabu un Andreju? Vai tā bija intriga? Vai tā bija vēlme pēc pārmaiņām? Garlaicība? Nē, tas bija “caur Viņu, un ar Viņu, un Viņā… vienotībā” [2]no Komūnijas rituāls un Svētā Gara spēku, ka viņu sirdis tika atvērtas.
Svētais Gars ir galvenais evaņģelizācijas līdzeklis: tas ir Viņš, kurš mudina katru cilvēku sludināt Evaņģēliju, un tas ir Viņš, kas sirdsapziņas dziļumos liek pieņemt un saprast pestīšanas vārdu. — PĀVLS VI, Evangelii Nuntiandi, n. 75. lpp
Jēzus veido ceļu katram evaņģēlija sludinātājam pēc Viņa, un tas ir šāds: lai mēs virzītos Svētā Gara spēkā, mums vispirms ir jābūt gataviem būt Gara vadītiem. Un tas nozīmē būt vestam ne tikai uz zaļām ganībām, bet arī cauri nāves ēnas ielejai: tuksnesim. Tuksnesis simbolizē pārbaudījumus, kārdinājumus un ikdienas cīņas, kas, ja mēs tajās esam paklausīgi Dieva gribai, attīra mūsu ticību un iztukšo mūs no sevis, lai mēs varētu arvien vairāk piepildīties ar Gara spēks.
Vai Hanna pirmajā lasījumā nav skaists tuksneša piemērs, kam mēs visi vienā vai otrā veidā izejam cauri? Viņa ir dārga dvēsele, kuru tik ļoti mīlēja viņas vīrs. Bet viņa nevar ieņemt bērnu, kaut arī ir uzticīga Tam Kungam. Rezultātā viņu iecienījuši citi. Vai šķiet, ka dažreiz Dievs tevi ir aizmirsis? Ka Viņš tevi ņem? Vai Viņš svētī ļaunos, kamēr jūs saskaraties ar vienu pārbaudījumu pēc otra? Brāli, šis ir Gars, kas ved tevi tuksnesī; māsa, tā ir tavas ticības attīrīšana un pārbaude, kas tevi iztukšo no sevis, lai saņemtu Gara spēku,jo spēks ir pilnīgs vājumā."
Šodienas psalmā teikts:
Tā Kunga acīs dārga ir viņa uzticīgo nāve.
Dievs nav sadists. Viņam nav patīkamāk redzēt, kā mēs ciešam, nekā tētim patīk disciplinēt savus bērnus. Bet Kungam ir vērtīgi redzēt, kā Viņa bērni mirst sev: savtīgumam, lepnumam, naidam, skaudībai, rijībai utt. Tas ir vērtīgi Kungam, jo Viņš redz, kā mēs kļūstam par tādiem, kādus Viņš mūs radījis; tas ir vērtīgs, jo Viņš nekad neatstāj mūs tukšus un kalus, bet ietērp mūs ar pazemību, pacietību, maigumu, lēnprātību, prieku, mīlestību... Svētā Gara augli.
Beidzot Hannai vēlā vecumā piedzima dēls. Kāpēc viņai nevarētu būt tāda liela ģimene kā visiem? Tas paliek noslēpums, tāpat kā daudzas mūsu ciešanas paliks noslēpums. Bet viņas dēls Samuēls kļuva par tiltu, kas veda uz Dāvida ķēniņu, kas bija Kristus mūžīgās valdīšanas priekštecis. Tāpat Jēzus nedarīja par mācekļiem visu pasauli. Taču Viņa pārbaudījumi tuksnesī lika pamatu tam, lai izvēlētos divpadsmit vīrus, kuri galu galā satricināja visu pasauli. Un tas, protams, sākās tikai tad, kad paši apustuļi bija izgājuši cauri augšistabas tuksnesim.
Lai arī viņš bija dēls, viņš mācījās paklausību no tā, ko cieta... viņš iztukšojās... kļūstot paklausīgs līdz nāvei... Tāpēc Dievs viņu ļoti paaugstināja. (Ebr. 5:8; Fil 2:7-9)
Tāpēc netiesājiet par tuksnesi. Ļaujiet Garam jūs vadīt. Atbilde nav “Kāpēc Kungs?” bet "Jā, Kungs." Un tad, līdzīgi kā Jēzus un Hanna savos tuksnešos, lūdzieties, pārmetiet sātana kārdinājumus, palieciet uzticīgi un gaidiet, kad Svētais Gars nomainīs vājumu pret spēku, neauglību pret garīgo auglību, tuksnesi par oāzi.
Mēs mudinām visus evaņģelizētājus, lai arī kas viņi būtu, ar ticību un degsmi nemitīgi lūgt Svēto Garu un ļauties Viņam kā viņu plānu, iniciatīvu un evaņģelizācijas darbības izšķirošajam iedvesmotājam. — PĀVLS VI, Evangelii Nuntiandi, n. 75. lpp
Lielais un stingrs garīgās dzīves pamats ir sevis ziedošana Dievam un visa pakļautība Viņa gribai. Dievs mums patiešām palīdz, lai arī cik mums šķiet, ka esam zaudējuši Viņa atbalstu. —Fr. Žans Pjērs de Kaussade, Atteikšanās no dievišķās Providence
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
- Sērija par Svēto Garu, harizmātisko atjaunošanos un nākamajiem “jaunajiem Vasarsvētkiem”: Harizmātisks?
Saņemt Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Garīgais ēdiens domām ir pilna laika apustulāts.
Paldies par atbalstu!
Pievienojieties Markam Facebook un Twitter!
