Mēļu dāvana

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par 25. gada 2016. aprīli
Svētā Marka svētki
Liturģiskie teksti šeit

 

AT pirms vairākiem gadiem Steubenville konferencē, pāvesta mājsaimniecības sludinātājs, Fr. Raneiro Cantalamessa stāstīja stāstu par to, kā svētais Jānis Pāvils II kādu dienu iznāca no savas kapličas Vatikānā, satraukti izsaucoties, ka ir saņēmis “valodu dāvanu”. ^[1]Labojums: Sākotnēji biju domājis, ka šo stāstu pastāstīja ārsts Ralfs Martins. Fr. Bobs Bedards, vēlais Krusta pavadoņu dibinātājs, bija viens no klātesošajiem priesteriem, kurš dzirdēja šo liecību no Fr. Raneiro. Šeit mums ir pāvests, viens no mūsu laiku izcilākajiem teologiem, liecinieks realitātei, kad mūsdienās Baznīcā reti redzēta vai dzirdēta harizma, par kuru runāja Jēzus un Svētais Pāvils.

Ir dažādas garīgas dāvanas, bet viens un tas pats Gars… citām valodu šķirnēm; citai valodu interpretācijai. (1. Kor. 12: 4,10)

Runājot par valodu dāvanu, pret to izturas tāpat kā pret pravietojumiem. Kā teica arhibīskaps Rino Fisikella,

Mūsdienās konfrontācija ar pravietojumu tēmu ir tāda pati kā skatīšanās uz drupām pēc kuģa avārijas. - “pareģojumi” Fundamentālās teoloģijas vārdnīca, P. 788

Kas ir “runāšana valodās”? Vai tas ir katoļu? Vai tas ir dēmoniski?

Šodienas Evaņģēlijā Jēzus izsaka šādu apgalvojumu:

Šīs zīmes pavadīs tos, kas tic: manā vārdā viņi padzīs dēmonus, runās jaunās valodās ...

Vai nu tā ir taisnība, vai arī tā nav. Baznīcas vēsture - sākot ar Vasarsvētkiem - noteikti parāda, ka tā ir patiesība. Tomēr mūsu laikos teologi ir centušies sniegt valodu dāvanai interpretāciju, kas ir novirze ne tikai no realitātes, bet arī no Baznīcas tradīcijas. Nesen noklausījos 15 minūšu sprediķi no pazīstama eksorcista, kurš, kaut arī zinošs savā garīgās apspiešanas jomā, bija šausmīgi katehēts par Gara harizmām un “Harizmātiskās atjaunošanas” kustību, kas bija atbilde 60. gadu beigās Svētā Gara iniciatīvai atjaunot šīs dāvanas šajā izšķirošajā Baznīcas dzīves stundā.^[2]redzēt Racionālisms un noslēpuma nāve Turklāt tā bija kustība, par kuru lūdza un kuru atbalstīja daudzi pagājušā gadsimta pāvesti, jo īpaši katrs pāvests kopš Svētā Jāņa XXIII (skat. Manu sēriju, kurā skaidrota Svētā Gara vieta un harizmas Baznīcas dzīvē: Harizmātisks?).

Protams, man šajā brīdī ir jāpārtrauc, jo daži lasītāji jau var būt daļēji atbaidīti nepatiesa iespaida vai sliktas pieredzes dēļ, kas viņiem vai kādam no ģimenes locekļiem ir bijis ar “harizmātisku” kristieti. Fr. Kilians Makdonels un Fr. Džordžs T. Montāgs, viņu orientieru dokumentā ^[3]Liesmas vēdināšana, Liturģiskā prese, 1991. gads tas parāda, kā Baznīcas tēvi uztvēra Gara dzīvi un dāvanas kā “normatīvu” katolicismu, atzīst problēmas, ar kurām ir saskārusies harizmātiskā atjaunošana:

Mēs atzīstam, ka harizmātiskā atjaunošana, tāpat kā visa pārējā Baznīca, ir piedzīvojusi pastorālas problēmas un grūtības. Tāpat kā pārējā Baznīcā, mums ir nācies risināt jautājumus par fundamentālismu, autoritārismu, kļūdainu izpratni, cilvēkiem, kas pamet Baznīcu, un nepareizu ekumenismu. Šīs novirzes izriet no cilvēku ierobežotības un grēcīguma, nevis no Gara patiesas darbības. Sākot noLiesmas vēdināšana, Liturģiskā prese, 1991. lpp. 14

Bet tāpat kā slikta pieredze konfesijā ar slikti apmācītu grēksūdzi neatceļ Samierināšanas sakramentu, tāpat dažu cilvēku novirzes nedrīkst atturēt mūs no citiem žēlastības avotiem, kas paredzēti Miesas Miesas izveidošanai. Kristus. Ievērojiet labi, ko katehisms saka par šīm žēlastībām, ieskaitot “mēles”:

Žēlastība pirmām kārtām ir Gara dāvana, kas mūs attaisno un svēta. Bet žēlastība ietver arī dāvanas, kuras Gars mums piešķir, lai saistītu mūs ar savu darbu, lai dotu mums iespēju sadarboties citu pestīšanā un Kristus Miesas, Baznīcas, izaugsmē. Tur ir sakramentālās žēlastības, dāvanas, kas piemērotas dažādiem sakramentiem. Ir arī īpašas žēlastības, Ko sauc arī par harizmas pēc grieķu valodas vārda, ko Svētais Pāvils lietoja un kas nozīmē “labvēlība”, “bezatlīdzības dāvana”, “labums”. Lai kāds būtu viņu raksturs - dažreiz tas ir ārkārtējs, piemēram, brīnumu vai valodu dāvana -, harizmas ir vērstas uz svētdarošo žēlastību un ir paredzētas Baznīcas kopējam labumam. Viņi kalpo labdarībai, kas veido Baznīcu. Sākot noKatoļu baznīcas katehisms, n. 2003. lpp

Tātad, ja es būtu sātans, es mēģinātu stigmatizēt šīs mistiskās dāvanas, likt tām izskatīties “dauzītām” un bārkstīm. Turklāt es radītu viltojumi no šīm dāvanām, lai tās sajauktu un diskreditētu un motivētu mācītājus tās ignorēt un pat apslāpēt ... jā, labākajā gadījumā turiet tās baznīcas pagrabā. Tā tas ir bijis. Es regulāri dzirdu tuvredzīgus mācītājus un slikti informētus teologus, kas apgalvo, ka “mēles” ir dēmonisks sagrozījums. Bet skaidrs, ka mūsu Kungs pats teica, ka ticīgie runās jaunās valodās. Kaut arī daži ir mēģinājuši apgalvot, ka šī ir tikai alegorija Baznīcai, kas sāk “universāli” runāt ar tautām, paši Raksti, kā arī agrīnās un mūsdienu Baznīcas liecība liecina par pretējo.

Pēc Vasarsvētkiem apustuļi, kuri, iespējams, zināja tikai aramiešu, grieķu un, iespējams, arī latīņu valodu, pēkšņi runāja valodās, kuras viņi paši nebūtu sapratuši. Ārzemnieki, kuri dzirdēja apustuļus, iznāk no augšējās istabas, runājot valodās, iesaucās:

Vai visi šie cilvēki, kas runā, nav galilejieši? Tad kā mēs katrs dzirdam viņus savā dzimtajā valodā? (Apustuļu darbi 2: 7–8)

Tas man atgādina Kanādas franču priesteri Fr. Deniss Faneufs, brīnišķīgs sludinātājs un ilggadējs harizmātiskās kustības vadītājs. Viņš stāstīja, kā vienā reizē, kad viņš lūdza “mēlēs” pār sievieti, viņa paskatījās uz viņu un iesaucās: “Mana, tu runā perfekti ukraiņu valodā!” Viņš nebija sapratis nevienu vārdu, ko viņš teica - bet viņa saprata.

Protams, kad pāvests Jānis Pāvils II sāka runāt valodās - cilvēks, kurš jau pārvalda vairākas valodas, - viņu pārņēma nevis vēl viens cilvēku dialekts, bet mistiska dāvana, kuru viņš nekad agrāk nebija saņēmis.

Tas, kā Kristus Miesai tiek dota mēļu dāvana, ir noslēpums. Dažiem tas notiek spontāni, piedzīvojot Svētā Gara “piepildīšanu” vai to, ko parasti sauc par “kristību Svētajā Garā”. Manai māsai un vecākajai meitai šī dāvana tika pasniegta tūlīt pēc tam, kad bīskaps viņus apstiprināja. Un tam ir jēga, jo tas attiecās arī uz nesen iesākto agrīnā Baznīcā. Tas ir, viņiem jau iepriekš mācīja, ka, iespējams, sagaidīs harizmas kā daļu no Svētā Gara atnākšanas. Tomēr, izsmalcināti ieviešot mūsdienīgumu un nodalot ticību un saprātu, kas sāka de-mistizēt Baznīcu, katehēze par Svētā Gara harizmām faktiski bija izzudusi.^[4]redzēt Racionālisms un noslēpuma nāve

Turklāt, noraidot II Vatikānu un no tā izrietošo ļaunprātīgo izmantošanu, daudzi “tradicionālisti” tāpat izmeta zīdaini kopā ar vannas ūdeni, bieži vien “harizmātiskas izpausmes” dēļ noraidījuši Gara dāvanas un žēlastības. Un tā ir traģēdija, jo, kā māca katehisms, harizmas ir domātas viss Baznīcu un viņas celtniecību. Tādējādi ir taisnīgi teikt, ka daudzviet Baznīcai ir atrofējies tā kā viņa vairs neizmanto šīs svarīgās dāvanas. Kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt pravietojumu solos? Vārds zināšanām no kanceles? Dziedināšana pie altāra? Vai arī valodu dāvana? Un tomēr tas bija izplatīts ne tikai agrīno kristiešu sapulcēs, ^[5]sal. 1. Kor. 14:26 bet Svētais Pāvils tos visus raksturo kā nepieciešams par Kristus Miesu.

Katram cilvēkam Gara izpausme tiek dota kāda labuma gūšanai. Vienam caur Garu tiek dota gudrības izpausme; citam zināšanu izpausme saskaņā ar to pašu Garu; citai ticībai ar to pašu Garu; citam viena Gara dziedināšanas dāvanas; citam vareniem darbiem; uz citu pareģojumu; citam garu atšķirtībai; uz citu valodu šķirnēm; citai valodu interpretācijai. (1. Kor. 12: 7—10.)

Es iesaku, ka šajā stundā, kad Baznīca sāk ienākt pati savā Passionā, mums būtu labi lūgties, lai Svētais Gars atkal mums pārlej šīs dāvanas. Ja tie bija nepieciešami apustuļiem un agrīnai Baznīcai, saskaroties ar romiešu vajāšanām, es varu tikai pieņemt, ka tie ir nepieciešami mums, iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk. Vai arī mēs jau esam noraidījuši to, ko bija paredzēts dot harizmātiskajai kustībai?

Vēlreiz pieņemot kristības Garā nav pievienošanās kustībai, jebkurai kustībai. Drīzāk tas aptver kristīgās iniciācijas pilnību, kas pieder Baznīcai. —Fr. Kilians Makdonels un Fr. Džordžs T. Montāge, Liesmas vēdināšana, Liturģiskā prese, 1991. lpp. 21

Un tas ietver dāvanu mēles.

Tagad man gribētos, lai jūs visi runātu valodās, bet vēl vairāk - pravietotu ... Ja es runāju cilvēku un eņģeļu valodās, bet man nav mīlestības, es esmu skanīgs gongs vai sitošs šķīvis. (1. Kor. 14: 5; 1. Kor. 13: 1.)

Svētīgi cilvēki, kas zina priecīgo saucienu ... (Šodienas psalms)

 

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

Jūsu jautājumi par mēles dāvanu ... Vairāk par valodu dāvanu

Vairāk par valodu atjaunošanu un dāvināšanu: Harizmātisks? - II daļa

Racionālisms un noslēpuma nāve

 

Marks, viņa ģimene un kalpošana pilnībā paļaujas
uz Dievišķo Providence.
Paldies par atbalstu un lūgšanām!