Šonedēļ dodos uz Romu, lai piedalītos ekumeniskajā konferencē kopā ar kardinālu Francisku Arinzi. Lūdzu, lūdzieties par mums visiem, lai mēs varētu virzīties uz to autentiska vienotība Kristus vēlamo un pasaulei vajadzīgo Baznīcas daļu. Patiesība mūs atbrīvos ...
ĪPAŠA nekad nav mazsvarīgs. Tas nekad nevar būt pēc izvēles. Un tāpēc tas nekad nevar būt subjektīvs. Kad tas ir, rezultāts gandrīz vienmēr ir traģisks.
Hitlers, Staļins, Ļeņins, Mao, Polpots un neskaitāmi citi diktatori ne vienmēr pamodās vienu dienu un nolēma likvidēt miljoniem iedzīvotāju. Drīzāk viņi pieņēma to, kas, viņuprāt, bija “patiesība” attiecībā uz labāko pieeju kopējam labumam viņu tautām, ja ne pasaulei. Kad viņu ideoloģijas veidojās un viņi pārņēma varu, viņi redzēja, ka tie, kas stāvēja ceļā, ir atbrīvojami - neveiksmīgi “papildu zaudējumi” savas jaunās paradigmas veidošanā. Kā viņi varēja būt tik nepareizi? Vai arī viņi bija? Un vai viņu politiskie pretstati - kapitālistiskās valstis - ir atbilde?
POLITISKO KAUJU AIZ
Cīņa starp “labējiem” un “kreisajiem” šodien vairs nav tikai domstarpības par politiku. Tagad tas ir kļuvis par dzīvības un nāves jautājumu - a 
“Dzīves kultūra” pret “nāves kultūru”. Mēs tikai sākam redzēt pamatā esošā saspīlējuma “aisberga virsotni” starp šīm divām nākotnes vīzijām.
... mēs esam liecinieki ikdienas notikumiem, kuros cilvēki, šķiet, kļūst agresīvāki un kareivīgāki ... —POPE BENEDICT XVI, Vasarsvētku homīlija, 27. gada 2012. maijs
Ekonomiski politiskā līmenī var samazināt šķelšanos galu galā starp kapitālistu pret komunistisks pasaules uzskats. Kapitālisms uzskata, ka tirgiem un brīvam uzņēmumam ir jāstiprina nācijas ekonomiskā labklājība, izaugsme un dzīves kvalitāte. Komunistu viedoklis uzskata, ka valdībai vajadzētu vienlīdzīgi sadalīt bagātību, preces un pakalpojumus taisnīgākai sabiedrībai.
Kreisie aizvien vairāk uzskata, ka labie ir nepareizi un pretēji. Bet vai abās pusēs varētu būt taisnība un līdz ar to iemesls tik asam dalījumam šajā stundā?
Komunisma
Komunisms, pareizāk sakot, kopienas-isms ir agrīnās Baznīcas sociālpolitiskā forma. Apsveriet to:
Visi, kas ticēja, bija kopā un viņiem bija kopīgas lietas; viņi pārdotu savus īpašumus un mantu un sadalītu tos visiem atbilstoši katra vajadzībām. (Apustuļu darbi 2: 44–45)
Vai tieši to šodien ierosina sociālistu / komunistu ideologi, izmantojot lielākus nodokļus un pārdali? Atšķirība ir šāda: agrīnās Baznīcas paveiktais balstījās uz brīvību un žēlsirdību - nevis spēku un kontroli. Kristus bija sabiedrības sirds, nevis “dārgais 
Vadītājs ”, kā diktatorus mēdz dēvēt. Agrīnā Baznīca tika dibināta uz mīlestības un kalpošanas valstību; Komunisma pamatā ir piespiešanas valstība un galu galā režīma verdzība. Kristietība svin daudzveidību; Komunisms uzliek vienveidību. Kristīgā kopiena uzskatīja, ka viņu materiālās mantas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai - kopība ar Dievu; Komunisms uzskata, ka materiāls ir pašmērķis - “utopija”, kurā visi cilvēki ir materiāli vienlīdzīgi. Tas ir mēģinājums “debesīm uz zemes”, tāpēc komunisms vienmēr ir roku rokā ar ateismu.
Principā un faktiski materiālisms radikāli izslēdz Dieva, kas ir gars, klātbūtni un darbību pasaulē un galvenokārt cilvēkā. Būtībā tas ir tāpēc, ka tā nepieņem Dieva esamību, būdama sistēma, kas būtībā un sistemātiski ir ateistiska. Šī ir mūsu laika pārsteidzošā parādība: ateisms... —POPE ST. JĀNS PAULS II, Dominum et Vivificantem, “Par Svēto Garu Baznīcas un pasaules dzīvē”, n. 56; vatican.va
Lai arī “ideja” ir “kopējā labuma” uzlabošana, komunista redzējumā tiek atstāta novārtā cilvēka un paša Dieva patiesība. No otras puses, kristietība liek persona ekonomikas centrā, kamēr komunismā par centru kļūst autoritārais līderis; visi pārējie ir tikai ekonomiskajā mašīnā esošie zobrati.
Vārdu sakot, komunistu līderis dievina pats
No kapitālisma
Vai tad kapitālisms ir pretlīdzeklis komunismam? Tas atkarigs. Cilvēka brīvību nekad nevar izmantot savtīga mērķa sasniegšanai, citiem vārdiem sakot, tā nevar novest pie indivīda dievinošs pats. Drīzāk “brīvajai ekonomikai” vienmēr ir jābūt mūsu solidaritātes izpausmei ar citiem, kas ekonomiskās izaugsmes centrā liek kopēja labuma labumu un labumu.
Cilvēkam ir visas ekonomiskās un sociālās dzīves avots, centrs un mērķis. —Vatikāna otrā ekumeniskā padome, Gaudijs un Spes, n. 63: AAS 58, (1966), 1084
Tādējādi,
Ja ar “kapitālismu” saprot ekonomisko sistēmu, kas atzīst uzņēmējdarbības, tirgus, privātīpašuma būtisko un pozitīvo lomu un no tā izrietošo atbildību par ražošanas līdzekļiem, kā arī cilvēka brīvo radošumu ekonomikas sektorā, tad atbilde ir noteikti apstiprinoši ... Bet, ja ar “kapitālismu” tiek domāta sistēma, kurā brīvība ekonomikas nozarē nav ierobežota stingrā juridiskā satvarā, kas to kalpo cilvēka brīvībai kopumā un kas to uzskata par īpašu šīs ētikas un reliģijas pamats, tad atbilde noteikti ir negatīva. —ST. JĀNS PAULS II, Centesiumus Annus, n. 42; Baznīcas sociālās doktrīnas apkopojums, n. 335. lpp
Tad kāpēc mēs šodien redzam burtisku revolūciju pret kapitālismu? Jo indivīdu, korporāciju un banku ģimeņu “brīvība” ir bijusi 
rupji ļaunprātīgi izmanto, lai radītu bagātību sev, saviem akcionāriem vai nedaudziem varenajiem, vienlaikus radot strauji pieaugošu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem.
Jo mīlestība pret naudu ir visu ļaunumu sakne, un daži cilvēki pēc savas vēlmes ir nomaldījušies no ticības un caurdurti sevi ar daudzām sāpēm. (1. Timotejam 6:10)
Mūsdienās pat attīstītajās valstīs dzīves dārdzība, izglītība un pamatvajadzības ir tik augstas, ka mūsu jauniešu nākotne patiešām ir drūma. Turklāt “militārā kompleksa” izmantošana, akciju tirgu ļaunprātīga izmantošana un manipulēšana ar tiem, tehnokrātu nekontrolēta privātās dzīves neaizskaramība un netraucēta peļņas gūšana ir radījusi grotesku nevienlīdzību Pirmās pasaules tautu iekšienē, saglabājot attīstības valstis ciklā. nabadzību un pārvērta cilvēkus par preci.
Ar prieku nekad nepietiek, un pārmērīga maldinoša reibuma daļa kļūst par vardarbību, kas saplēš veselus reģionus - un tas viss vardarbīgas brīvības neizpratnes vārdā, kas faktiski grauj cilvēka brīvību un galu galā to iznīcina. —POPE BENEDICT XVI, par Ziemassvētku apsveikumiem, 20. gada 2010. decembrī; http://www.vatican.va/
Tādējādi piedzimst jauna, neredzama un bieži vien virtuāla tirānija, kas vienpusēji un nepielūdzami uzliek savus likumus un noteikumus. Parāds un procentu uzkrāšanās arī apgrūtina valstu ekonomiku potenciālu un attur pilsoņus no reālās pirktspējas baudīšanas ... Šajā sistēmā, kas mēdz rīt viss, kas ir ceļā uz pieaugošu peļņu, neatkarīgi no tā, kas ir trausls, tāpat kā vide, ir neaizsargāts dievbijīgs tirgū, kas kļūst par vienīgo noteikumu. - pāvests francis, Evangelii Gaudium, n. 56. lpp
Šeit atkal būtiska patiesība cilvēka cieņa un patiesā vērtība ir pazaudēts.
... bez labdarības vadīšanas patiesībā šis globālais spēks varētu radīt vēl nebijušu kaitējumu un radīt jaunas sašķeltības cilvēku ģimenē ... cilvēcei draud jauns verdzināšanas un manipulācijas risks. —POPE BENEDICTS XVI, Caritas Veritate, 33., 26. n
KĀPĒC MĒS ESAM TAGAD CENĀM
Cilvēce virzās uz iznīcības bezdibeni, kuru cilvēki ir sagatavojuši savām rokām. Nožēlojiet grēkus un atgriezieties pie Viņa, kurš ir jūsu Vienīgais un Patiesais Glābējs. Rūpējieties par savu garīgo dzīvi. Es nevēlos jūs piespiest, bet tas, ko es saku, būtu jāuztver nopietni. - Dievmātes Miera Karalienes ziņojums Pedro Regis, Unaí / Minas Gerais, 30. gada 2018. oktobris; Pedro bauda sava bīskapa atbalstu
Tātad, redzat, komunismā un kapitālismā patiešām ir noteiktas patiesības, kuras Baznīca var apstiprināt (zināmā mērā). Bet, kad šīs patiesības nav sakņojas visā cilvēka patiesībā, viņi abi savā veidā kļūst par “zvēru”, kas aprij veselas tautas. Kāda ir atbilde?
Pasaule vairs nevēlas to dzirdēt, kā arī Baznīca nespēj to ticami pasniegt. Atbilde slēpjas katoļu baznīcas sociālā doktrīna tas ir a 
attīstība no Sakrālās tradīcijas un paša Evaņģēlija. Baznīca neieņem citu ekonomisko / politisko nostāju kā tikai patiesība—patiesība par to, kas mēs esam, kas ir Dievs, un mūsu attiecības ar Viņu un viens otru un visu, kas no tā izriet. No tā izriet gaisma tautu vadīšanai uz autentisku cilvēka brīvību visiem.
Tomēr cilvēce tagad stāv uz bīstamas kraujas ar skatu uz bezdibeni. Apgaismības periods ar visiem tā “ismiem” - racionālismu, scientismu, evolucionismu, marksismu, komunismu, radikālo feminismu, modernismu, individuālismu utt. Turklāt pašas Baznīcas milzīgās daļas, ko savaldzinājis pasaules gars, modernisma apskāviens un garīdznieku atklātie seksuālās vardarbības veidi, vairs nav uzticams morāls spēks pasaulē.[1]sal. Katoļu neveiksme
It ir sevišķi nopietns grēks, ja kāds, kuram faktiski vajadzētu palīdzēt cilvēkiem pretim Dievam, kuram bērns vai jaunietis ir uzticēts, lai atrastu Kungu, tā vietā viņu ļaunprātīgi izmanto un aizved prom no Tā Kunga. Tā rezultātā ticība kā tāda kļūst neticama, un Baznīca vairs nevar sevi ticami pasniegt par Tā Kunga vēstnesi. —POPE BENEDICTS XVI, Pasaules gaisma, Pāvests, baznīca un laikmeta zīmes: saruna ar Pīteru Zēvaldu, lpp. 23-25
A Lielisks vakuums ir radīts, ka cilvēka daba lūdz piepildīties. Tādējādi a jauns zvērs paceļas no bezdibenis, kas aptver komunisma kopienas patiesības, kapitālisma radošos aspektus un cilvēces garīgās vēlmes ..., bet noraida cilvēka un Glābēja Jēzus Kristus patieso patiesību. Mēs esam brīdināti, un es lūdzu, sagatavoti:
Pirms Kristus otrās atnākšanas Baznīcai jāiziet pēdējais pārbaudījums, kas satricinās daudzu ticīgo ticību. Vajāšanas, kas pavada viņas svētceļojumus uz zemes, atklās “netaisnības noslēpumu” reliģiskas maldināšanas veidā, piedāvājot cilvēkiem acīmredzamu risinājumu. viņu problēmas par atteikšanos no patiesības. Augstākā reliģiskā maldināšana ir Antikrists, pseidomesiānisms, ar kuru cilvēks slavē sevi Dieva vietā un savu Mesiju nāk miesā. Antikrista mānīšana pasaulē jau sāk veidoties katru reizi, kad tiek apgalvots, ka vēsturē tiek saprasts tas mesiāniskais cerība, kuru ārpus vēstures var realizēt tikai ar eshatoloģisku spriedumu. Baznīca ir noraidījusi pat modificētas šīs valstības falsifikācijas formas, lai tās varētu saukt par milenārismu, it īpaši laicīgā mesianisma „būtībā perverso” politisko formu. —Katoliskās Baznīcas katehisms, n. 675-676
Tagad mēs saskaramies ar pēdējo Baznīcas un pretbaznīcas, Evaņģēlija un Evaņģēlija, Kristus un Antikristības konfrontāciju. Šī konfrontācija ir dievišķās providences plānos. Tas ir pārbaudījums, kas visai Baznīcai… jāizpilda ... 2,000 gadu kultūras un kristīgās civilizācijas pārbaude ar visām tā sekām cilvēka cieņai, indivīda tiesībām, cilvēktiesībām un tautu tiesībām. —Kardināls Karols Vojtila (JOHN PAUL II) no 1976. gada runas Amerikas bīskapiem Filadelfijā
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Klimata pārmaiņas un lielā maldība
Tagad vārds ir pilna laika kalpošana, kas
turpinās ar jūsu atbalstu.
Svētī tevi un paldies.
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | sal. Katoļu neveiksme |
|---|