TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par 6. gada 2017. jūliju
Trīspadsmitās nedēļas ceturtdiena parastā laikā
Izvēlēties. Sv. Marijas Goretti memoriāls
Liturģiskie teksti šeit
TUR ir daudzas lietas dzīvē, kas var izraisīt izmisumu, bet, iespējams, neviena, cik mūsu pašu vainas.
Mēs skatāmies pār plecu, tā sakot, “uz arklu”, un neredzam neko citu kā vien sliktas sprieduma, kļūdu un grēka līkas vagas, kas mums seko kā klaiņojošs suns. Un mēs esam kārdināti izmisumā. Patiesībā mēs varam kļūt paralizēti ar bailēm, šaubām un nomācošu bezcerības sajūtu.
Šodienas pirmajā lasījumā Ābrahāms sasien savu dēlu Īzāku un noliek viņu uz altāra, lai kļūtu par holokaustu, dedzināmo upuri. Līdz tam laikam Īzāks zināja, kas gaidāms, un tas noteikti viņu piepildīja ar bailēm. Šajā sakarā “tēvs Ābrahāms” kļūst par Dieva Tēva taisnīgās tiesas simbolu. Mēs uzskatām, ka mūsu grēka dēļ mūs noteikti sodīs, iespējams, pat elles ugunīs. Kā koksne, uz kuras Īzāks gulēja, iedūrās viņa miesā un virves, kas viņu saistīja, atstāja viņu bezpalīdzīgā stāvoklī, mūsu grēki nemitīgi skar mūsu mieru un mūsu vājums liek mums ticēt, ka mūsu situācija nekad nemainīsies… un tādējādi, mēs esam izmisumā.
Tas ir, ja paliekam pieķērušies savam postam un bezcerības sajūtai. Jo ir atbilde uz mūsu neprātību; ir Dievišķa atbilde uz mūsu ierasto grēku; ir līdzeklis pret mūsu izmisumu: Jēzus, Dieva Jērs.
Ābrahāms, apskatīdamies apkārt, ieraudzīja aunu, kas bija aiz ragiem aizķerts biezoknī. Tad viņš gāja, paņēma aunu un upurēja to kā dedzināmo upuri sava dēla vietā. (Šodienas pirmais lasījums)
Īzāks nav saistīts tikai kad viņa vietā stājas cits piedāvājums. Cilvēces gadījumā, kuras grēks ielika bezdibeni starp radību un Radītāju, Jēzus ir ieņēmis mūsu vietu. Viņam tika uzlikts sods par jūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes grēkiem.
Mēs jūs lūdzam Kristus vārdā, samierinieties ar Dievu. Mūsu labā viņš padarīja viņu par grēku kas grēku nepazina, lai mēs Viņā kļūtu par Dieva taisnību. (2. korintiešiem 5:20-21)
Tātad tagad ir ceļš uz priekšu, pat ja jūtaties paralizēts sava grēka, emociju paralizēts, izmisuma paralizēts tā, ka jūs tik tikko spējat ar Viņu runāt. Tas nozīmē ļaut Jēzum atkal ieņemt tavu vietu — un to Viņš dara grēksūdzes sakramentā.
Pastāstiet dvēselēm, kur tām meklēt mierinājumu; tas ir, Žēlsirdības tribunālā [Izlīgšanas sakraments]. Tur notiek lielākie brīnumi [un] nemitīgi atkārtojas. Lai izmantotu
šo brīnumu, nav nepieciešams doties lielā svētceļojumā vai veikt kādu ārēju ceremoniju; pietiek ar ticību nākt pie Mana pārstāvja kājām un atklāt viņam savu postu, un Dievišķās Žēlsirdības brīnums tiks pilnībā parādīts. Ja dvēsele būtu kā pūstošs līķis, lai no cilvēka viedokļa nebūtu [cerību] atjaunoties un viss jau būtu zaudēts, tad Dievam tā nav. Dievišķās Žēlsirdības brīnums pilnībā atjauno šo dvēseli. Ak, cik nožēlojami ir tie, kas neizmanto Dieva žēlsirdības brīnumu! Jūs velti sauksiet, bet būs par vēlu. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1448
Ieraudzījis viņu ticību, Jēzus sacīja paralītiskajam: "Droši, bērns, tavi grēki ir piedoti." (Šodienas evaņģēlijs)
Ja atklājat, ka pastāvīgi krītat grēkā, tad atbilde ir padarīt grēksūdzi par ierastu savas dzīves sastāvdaļu. Ja atklājat, ka bieži kļūdāties, tas ir iemesls nevis izmisumam, bet gan lielākai pazemībai. Ja jūtaties pastāvīgi vājš un ar maz spēka, tad jums pastāvīgi jāvēršas pie Viņa spēka un spēka lūgšanā un Euharistijā.
Brāļi un māsas... Es, kas esmu mazākais no Dieva svētajiem un lielākais grēcinieks, nezinu citu ceļu uz priekšu. 51. psalmā teikts, ka a pazemīgs, nožēlas pilns un salauztas sirds, Dievs neatstums. [1]Ps 51: 19 Un atkal,
Ja mēs atzīstam savus grēkus, viņš ir uzticīgs un taisnīgs un piedos mūsu grēkus un attīrīs mūs no visām nepareizajām darbībām. (1. Jāņa 1: 9.)
Tas ir tāpēc, ka par jums un mani ir izlietas dievišķās Asinis — Dievs ir samaksājis cenu par mūsu pārkāpumiem. Vienīgais izmisuma iemesls tagad būtu noraidīt šo dāvanu aiz lepnuma un spītības. Jēzus ir nācis tieši paralizēto, grēcinieku, pazudušo, slimo, vājo, izmisušo dēļ. Vai jūs atbilstat?
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai katrs, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu pestīta. (Jāņa 3:16)
Tā saka, "Kas viņam tic," nevis "kas tic sev". Nē, pasaules pašcieņas, pašrealizācijas un pašrealizācijas mantra nes maldīgu cerību, jo bez Jēzus mēs nevaram tikt glābti. Šajā sakarā grēks ir pravietis: tā atklāj mums mūsu būtības dziļumos patiesību, ka esam radīti kam lielākam; ka tikai Dieva likumi nes piepildījumu; ka Viņa Ceļš ir vienīgais ceļš. Un mēs varam uzsākt šo Ceļu tikai ticībā… uzticēties ka, neskatoties uz manu grēku, Viņš joprojām mani mīl — Tas, kurš nomira par mani.
Viņš ir klātesošs tavā dzīvē neatkarīgi no tā, ko tu dari. Laiks ir sakraments jūsu tikšanās ar Dievu un Viņa žēlsirdība, ar viņa mīlestību pret jums un viņa vēlmi, lai viss nāk jūsu labā. Tad katra vaina kļūst par "laimīgo vainu" (felix culpa). Ja tu tā skatītos uz katru savas dzīves mirkli, tad tevī piedzimtu spontāna lūgšana. Tā būtu nepārtraukta lūgšana, jo Tas Kungs vienmēr ir ar jums un vienmēr jūs mīl. —Fr. Tadeušs Dajcers, Ticības dāvana; minēts iepriekš Magnificat, 2017. gada jūlijs, 98. lpp. XNUMX
Tātad, mans brāli; tad mana māsa...
Celies, paņem nestuves un dodies mājās. (Šodienas evaņģēlijs)
Tas ir, atgriezieties Tēva namā, kur Viņš jūs gaida biktskrēslā, lai jūs atkal dziedinātu, atjaunotu un atjaunotu. Atgriezieties Tēva namā, kur Viņš jūs pabaros ar Dzīvības Maizi un remdēs jūsu mīlestības un cerības slāpes ar Sava Dēla Dārgajām Asinīm.
Atkal un atkal.
My bērniņ, visi tavi grēki nav ievainojuši Manu Sirdi tik sāpīgi, kā to dara tavs pašreizējais neuzticības trūkums, ka pēc tik daudziem Manas mīlestības un žēlsirdības centieniem tev joprojām vajadzētu šaubīties par Manu labestību... —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1486. gads
Neviens, kas pieliek roku arklam un raugās uz to, kas bija atstāts, nav piemērots Dieva valstībai. (Lūkas 9:62)
Ja jums neizdodas izmantot iespēju, nezaudējiet mieru, bet dziļi pazemojieties Manis priekšā un ar lielu uzticību pilnībā iegremdējieties Manā žēlastībā. Tādā veidā jūs iegūstat vairāk, nekā esat zaudējis, jo pazemīgai dvēselei tiek piešķirta lielāka labvēlība, nekā pati dvēsele prasa ... —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, 1361. gads
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Lielais patvērums un drošā osta
Tu esi mīlēts.
Paldies par atbalstu.
Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | Ps 51: 19 |
|---|