Šī brīža nabadzība

 

Ja esat The Now Word abonents, pārliecinieties, ka jūsu interneta pakalpojumu sniedzējs ir iekļāvis jums adresētos e-pasta ziņojumus “baltajā sarakstā”, atļaujot e-pastu no “markmallett.com”. Pārbaudiet arī savu nevēlamo vai surogātpasta mapi, ja tur nonāk e-pasta ziņojumi, un noteikti atzīmējiet tos kā nevēlamus vai surogātpastus. 

 

TUR vai notiek kaut kas, kam mums ir jāpievērš uzmanība, kaut kas, ko Tas Kungs dara vai varētu teikt, atļauj. Un tā ir Viņa līgavas, Mātes Baznīcas, novilkšana no pasaulīgajām un notraipītajām drēbēm, līdz viņa nostājas kaila Viņa priekšā.

Pravietis Hozea raksta…

Apsūdzi savu māti, apsūdzi! jo viņa nav mana sieva, un es neesmu viņas vīrs. Lai viņa noņem prostitūciju no sejas, laulības pārkāpšanu no viņas krūtīm, vai es viņu izģērbšu kailu, atstājot viņu kā viņas dzimšanas dienā... Jo viņa teica: "Es iešu pēc saviem mīļotājiem, kas man dod maizi. un mans ūdens, mana vilna un lini, mana eļļa un mans dzēriens." Tāpēc es apžožošu viņas ceļu ar ērkšķiem un uzcelšu sienu pret viņu, lai viņa nevarētu atrast savas takas... Tagad es atklāšu viņas kaunu viņas mīļotāju acu priekšā, un neviens nevarēs viņu izglābt no manas rokas... Tāpēc es viņu tagad vilināšu; Es viņu vedīšu tuksnesī un runāšu ar viņu pārliecinoši. Tad es viņai došu vīna dārzus, kas viņai bija, un Ahoras ieleju kā cerības durvis. (Hos 2:4-17)

Kungs savā neizsakāmajā mīlestībā pret viņu ievelk Savu Līgavu tuksnesī, lai viņu atbrīvotu no katras mīlestības, kas nav Viņā sakņota. Tāpēc šie ir sliktākie un labākie laiki, kuriem mēs esam dzimuši. Ir teiciens, kas saka "Tie, kas šajā laikmetā izvēlēsies precēties ar pasaules garu, nākamajā tiks šķirti. Tāpēc Kungs sijā cilvēci kā kviešus no nezālēm, lai pievilktu tautu pie Sevis, lai tā būtu tīra, svēta un nevainojama. Kā rakstīja Hozeja: "Tos sauksies: "Dzīvā Dieva bērni"." Pravietojumi Romā kur Jēzus saka: 

Es ievedīšu tevi tuksnesī... Es tevi atņemšu viss, no kā tu tagad esi atkarīgs, tāpēc esi atkarīgs tikai no manis… Un, kad jums nav nekas cits kā Es, jums būs viss ... Sākot nodots Romā, Sv. Pētera laukumā, Vasarsvētku pirmdienā 1975. gada maijā (no Ralfa Mārtiņa)

Kamēr es to rakstīju, manā e-pastā atnāca uzaicinājums ierasties Ohaio, lai runātu konferencē. Bet es atbildēju, ka mūsu valdība aizliedz tādiem kā es, kuri ir noraidījuši eksperimentālo gēnu terapiju (kaut arī esmu slimojis ar COVID un esmu imūna), ceļot autobusā, vilcienā vai lidmašīnā. Patiesībā mani arī nelaiž sporta zālēs, restorānos, dzērienu veikalos, teātros utt. Esmu arī aizliegts vai bloķēts vairākās sociālo mediju platformās, lai tikai apspriestu zinātni un datus. Daudz traģiskāk ir tas, ka esmu saņēmis daudzas vēstules no ārstiem, medmāsām, pilotiem, karavīriem un citiem profesionāļiem, kuri ir atlaisti vai atlaisti to pašu iemeslu dēļ — cilvēkiem ar ģimenēm, hipotēkām, saistībām un sapņiem... no tiem, kurus tagad sagrāvis rēgs. par jaunu globālu tirāniju, kas virzās uz priekšu "veselības" vārdā. Nekad nav būtības nabadzības pamests ir tik ļoti jūtami visā pasaulē, jo mūsu bīskapi ir gandrīz pilnībā klusējuši, ja ne līdzvainīgi — atstājot savu ganāmpulku vilku rokās.[1]sal. Dārgie gani ... kur jūs esat?, Atklāta vēstule katoļu bīskapiem 

Jūs neatvedāt atpakaļ klaiņojošos un nemeklējāt pazudušos, bet valdījāt viņus skarbi un brutāli. Tā viņi tika izklīdināti ganu trūkuma dēļ un kļuva par barību visiem savvaļas zvēriem. (Ecēhiēla 34:2-5) 

Tagad mēs redzam, ka pārtika daudzviet sāk pazust no plauktiem[2]foxnews.com, nbcnews.com kā citas valstis klusi izvirza domu aizliegt privāto automašīnu īpašumtiesības.[3]express.co.uk Tas viss ir pilnībā izplānots kā daļa no Lielā atiestatīšanakas nav nekas cits kā tīša pašreizējā stāvokļa nojaukšana, lai "labāk atjaunotu".[4]sal. Bikses triecienam Tā nav nabadzīgo cilvēku celšana cieņpilnā vietā, bet visu iegremdēšana nabadzībā. Tas ir piepildījums Jesajas pareģojums par globālo komunismu un Baznīcas tēva Lactantius senatnīgos vārdus:

Tas būs laiks, kad taisnība tiks izmesta un nevainība tiks ienīda; kurā ļaundari plēsīs labo kā ienaidnieki; netiks saglabāti nedz likumi, nedz kārtība, nedz militārā disciplīna… visas lietas ir jāsajauc un jāsajauc kopā pret tiesībām un pret dabas likumiem. Tādējādi zeme tiks izpostīta, it kā ar vienu kopīgu laupīšanu. Kad tas notiks, taisnīgie un patiesības piekritēji atdalīsies no ļaunajiem un aizbēg solitudes. —Lactantius, baznīcas tēvs, Dievišķie institūti, VII grāmata, Ch. 17

Tuksnesī.[5]sal. Mūsdienu patvērums

…sievietei tika piešķirti divi lielā ērgļa spārni, lai viņa varētu aizlidot uz savu vietu tuksnesī, kur, tālu no čūskas, par viņu rūpējās gadu, divus un pusgadu. (Atklāsmes 12:14)

Tas viss nozīmē, ka Tas Kungs ļauj savai Baznīcai ieiet savā ciešanās. Tāpat kā Jēzum tika atņemtas drēbes un cieņa, arī Baznīcas godība kopā ar tās elkdievību tiek iemesta pīšļos, lai attīrītu un šķīstītu viņas dvēseli. Fr. Otavio Mišelīni bija priesteris, mistiķis un pāvesta Svētā Pāvila VI Pāvesta tiesas loceklis (viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko pāvests piešķīris dzīvam cilvēkam). 15. gada 1978. jūnijā svētais Dominiks Savio viņam teica:

Un Baznīca, kas pasaulē ielikta kā tautu Skolotājs un Vadītājs? Ak, Baznīca! Jēzus Baznīca, kas radās no Viņa sānu brūces: arī viņa ir bijusi piesārņota un inficēta ar sātana un viņa ļauno leģionu indēm, taču tā nepazudīs; Baznīcā ir klātesošs Dievišķais Pestītājs; tā nevar iet bojā, bet tai ir jāizcieš tās milzīgās kaislības, tāpat kā tās neredzamā galva. Pēc tam Baznīca un visa cilvēce tiks augšāmcelta no drupām, lai sāktu jaunu taisnīguma un miera ceļu, kurā Dieva Valstība patiesi mājos visās sirdīs — šī iekšējā valstība, ko taisnās dvēseles ir lūgušas un lūgušas. tik daudziem vecumiem [caur mūsu Tēva lūgumu: “Lai nāk Tava Valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”]. — sal. “Fr. Otavio – jauna miera ēra”

 

PAŠREIZĒJĀ NABADZĪBA

Mana meita Denīze, autors, šodien man piezvanīja. Viņa bija domājusi par cilvēka “progresu” un to, kā iepriekšējo laikmetu arhitektūra patiesībā bija daudz pārāka par mūsdienām ne tikai kvalitātes, bet arī skaistuma ziņā. Mēs sākām apspriest, kā patiesībā tik liela daļa šīs paaudzes ir ļoti nabadzīga salīdzinājumā ar pagātni un kā ideja, ka esam “progresējuši”, ir nepatiesa. Padomājiet par to, kā mūzika ir zaudējusi tik daudz iepriekšējo laikmetu skaistuma un slavas, kas bieži vien ir samazināta līdz banālajam un jutekliskajam. Pārtika, ko mēs ēdam, ir kļuvusi no barības vielām bagātiem bioloģiskiem pašaudzētiem dārziem līdz masveidā apstrādātai ģenētiski modificētai pārtikai, kas ir apšūta ar ķīmiskām vielām, konservantiem un lauksaimniecības ķimikālijām, piemēram, glifosātu.[6]sal. Lielā saindēšanās Kā pasaules miera stāvoklis, saskaroties ar masu iznīcināšanas ieročiem, ir trauslāks nekā jebkad agrāk. Kā veseli ciemati un pilsētas joprojām ir bez svaiga ūdens un pamata pārtikas krājumiem, kamēr rietumnieki pērk ūdeni pudelēs un viņiem ir nesamērīgi liels liekais svars. Kā tehnoloģiju dēļ ir regresējušas komunikācijas prasmes starp cilvēkiem. Kā vispārējā veselība pasliktinās, kad autoimūnās slimības sāk strauji pieaugt. Kā mājas ģimene strauji degradējas un politiskais diskurss izjūk. Kā brīvība un demokrātija samazinās, nevis progresē.

Vai progress tiešām ir līkne, kas nemitīgi virzās augstāk? Vai iesaiņošana (vai rotaļlietu, bruģēšana vai vīna darīšana, vai piens, siers vai cements) bieži vien nebija labāks pirms trīssimt, septiņsimt vai deviņpadsmit simtiem gadiem? - Entonijs Doers, Četri gadalaiki Romā, lpp. 107

Es dzirdu, kā Jēzus saka pār Baznīcu un pasauli:

Jo jūs sakāt: es esmu bagāts, man ir labi, un man nekas nav vajadzīgs; nezinot, ka esat nožēlojams, nožēlojams, nabags, akls un kails. Tāpēc es jums iesaku pirkt no manis zeltu, kas attīrīts ar uguni, lai jūs kļūtu bagāts, un baltas drēbes, kas jūs apģērbtu un lai jūsu kailuma kauns nebūtu redzams, un salveti, lai svaidītu jūsu acis, lai jūs varētu redzēt. Tos, kurus mīlu, es norāju un pārmācu; tāpēc esi dedzīgs un nožēlo grēkus. (Atkl. 3:17-19)

Būtiskākā nabadzība, kas jāatzīst šajā pašreizējā brīdī, ir mūsu pašu iekšējā dzīve. Jo, ja Dievs ir ļāvis cilvēkam novest sevi līdz pašiznīcināšanai, tad tikai tāpēc, lai mēs atpazītu savu absolūto un nemainīgo vajadzību pēc Viņa. Tā ir nabadzība, apzinoties, ka esmu bezpalīdzīgs pret šī jaunā komunisma straumi. Tā ir brīvības zaudēšanas nabadzība. Tā ir nabadzība, jūtot savu vājumu, nespēju mainīt situācijas sev apkārt. Tā ir nabadzība redzēt sevi tādu, kāds es patiesībā esmu. Tā ir nabadzība pieņemt šo vai citu slimību vai slimību. Tā ir nabadzība novecot un saskarties ar manu mirstību, redzēt savus bērnus aizejam no mājām pasaulē, kas kļūst arvien naidīgāka pret ticību un brīvību. Tā ir arī nabadzība, redzot sevī tās kļūdas un vājības, kas joprojām liek man paklupt un krist. 

Tomēr tas ir tur, tur šajā pašreizējā brīdī patiesība ka es varu sākt tikt atbrīvots. Tieši šajā pašreizējā brīdī es atklāju, ka Dieva apslēptā griba visās tās satraucošajās maskās mani vilina, lai Viņš varētu runāt uz manu sirdi un to dziedināt. Tieši šeit, šī bezpalīdzības tuksneša nabadzībā, es faktiski varu sākt lai Dievs mani tēvu, kad es padodos Viņam, sakot: "Kungs Jēzu Kristu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani."[7]Lūkas 18: 38 

Mums ir vajadzīgas apskaidrotas sirds acis, lai caurdurtu maskas un teiktu “jā, tu esi mans Tēvs” tagad. Tā teikt, ir tikai viens punkts, kur Dievs ir par mums, un tas ir tagad. Cik viegli mēs izbēgtu no tagadnes — uz to, kam, mūsuprāt, vajadzētu būt, uz to, kas varētu būt, uz to, kas ir bijis, uz to, kas nāk. Cik daudz enerģijas un uzmanības mēs iztērējam, uztraucoties par pagātni, bažām un šaubām un baiļu pilni par nākotni. Viņš ir ar mani tagad, klusi, neuzkrītoši lūdzot mani pieņemt Viņu, atpazīt Viņu. Tagad, šajā mazajā ierobežotajā mirklī es varu teikt “jā, tēvs”. Tāds nabaga mazais “jā”; nekādas grandiozas pārliecības, ka es nekad tā vairs nedarīšu, nekad vairs nepieļaušu šo kļūdu — nekādu baiļu un izmisuma, ka nevaru būt uzticīgs. Tikai nedaudz "jā" tagad Tas nozīmē dzīvot savā nabadzībā, paļaujoties tikai uz to, ka Viņš mani pārdzīvos, ļautu man pateikt “jā” – darīt to, ko es nevaru – būt uzticīgam līdz nāvei. — Sr. Rūta Burovsa, OCD, karmelītu mūķene, publicēta Magnificat, 2022. gada janvāris, 10. janvāris

Ironija ir tāda, ka nevis tad, kad uzvar mana griba, bet gan Viņa, es atrodu mieru, pēc kura tik ļoti ilgojos.[8]sal. Īstā sabata atpūta  Jēzus sacīja Dieva kalpei Luisai Pikaretai:

Mana meita, es jūtu vajadzību, lai radījums atdusas Manī un es viņā. Bet vai jūs zināt, kad radījums atdusas Manī un Es viņā? Kad viņas saprāts domā par Mani un aptver Mani, viņa atpūšas sava Radītāja Saprātā, un Radītāja saprāts atrod atpūtu radītajā prātā. Kad cilvēka griba savienojas ar Dievišķo Gribu, abas gribas apskaujas un atpūšas kopā. Ja cilvēka mīlestība paceļas pāri visam radītajam un mīl tikai savu Dievu – cik skaistu atpūtu Dievs un radība atrod abpusēji! Kas dod atpūtu, tas to atrod. Es kļūstu par viņas gultu un noturu viņu visjaukākajā miegā, satvērusi rokās. Tāpēc nāc un atpūties manā klēpī. Sākot noTilpums 14, 18. gada 1922. marts

Ja mēs spētu pieņemt tikai to, ka Dieva roka atļauj visu, pat visnopietnākos ļaunumus, tad mēs varētu atpūsties, zinot, ka Viņa visatļautība ir labāks ceļš, nekā es paredzu. Šī pamešana Dievam ir īsts miera avots, jo nekas nevar aizskart manu dvēseli, kad es atpūšos Viņā.

Jūs nevēršaties pie Manis, tā vietā jūs vēlaties, lai es pielāgoju jūsu idejas. Jūs neesat slimi cilvēki, kuri lūdz ārstam jūs izārstēt, bet drīzāk slimi cilvēki, kuri stāsta ārstam, kā to darīt. Tāpēc nerīkojies tā, bet lūdz, kā es tev mācīju mūsu Tēvā: “Svētīts lai top Tavs Vārds”, tas ir, esi pagodināts manā vajadzībā. “Lai nāk Tava valstība”, tas ir, lai viss, kas ir mūsos un pasaulē, ir saskaņā ar tavu valstību. “Tavs prāts lai notiek uz Zemes, tāpat kā debesīs,” tas ir, mūsu vajadzībām, izlem, kā uzskati par piemērotu mūsu laicīgajai un mūžīgajai dzīvei. Ja tu Man patiesi saki: “Tavs prāts lai notiek”, kas ir tas pats, kas teikt: “Tu rūpējies par to”, Es iejaukšos ar visu Savu visvarenību un atrisināšu vissarežģītākās situācijas. —Jēzus Dieva kalpam Fr. Dolindo Ruotolo (miris 1970. gadā); no Pamestības novēna

Tas nozīmē ieiet šī brīža nabadzībā, kur ir Dievs, un ļaut Viņam mīlēt un rūpēties par jums tā, kā Lielais Ārsts uzskata par vajadzīgu — sasists, nabadzīgs, kails, bet mīlēts. 

Paskaties uz tevi, cilvēka dēls. Kad redzēsit, ka tas viss tiek slēgts, kad redzat visu noņemto, kas tiek uzskatīts par pašsaprotamu, un kad esat gatavs dzīvot bez šīm lietām, tad jūs zināt, ko es gatavojos gatavot. — pareģojums, kas dots Fr. Maikls Skenlens 1976. countdowntothekingdom.com

Tā kā ir atnākusi Jēra kāzu diena, viņa līgava sevi ir sagatavojusi. Viņai bija atļauts valkāt spilgtu, tīru linu apģērbu. (Atkl. 19: 7–8)

 

Saistītie lasījumi

Pašreizējā brīža sakraments

Mirkļa pienākums

 

 

Atbalstiet Marka pilnas slodzes kalpošanu:

 

Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

Tagad telegrammā. Klikšķis:

Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:


Sekojiet Marka rakstiem šeit:

Klausieties sekojošo:


 

 
Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts
Posted in SĀKUMS, SPIRITUALITĀTE un tagged , , , , , , , .