Glābējs

Glābējs, autors Maikls D. O'Braiens

TUR ir daudz veidu "mīlestības" mūsu pasaulē, bet ne visi triumfē. Tā ir tikai mīlestība, kas pati no sevis atdod, pareizāk sakot, nomirst pats sev kas nes pestīšanas sēklu.

Āmen, āmen, es jums saku: ja kviešu grauds nenokrīt zemē un nenomirst, tas paliek tikai kviešu grauds; bet, ja tas nomirst, tas nes daudz augļu. Kas mīl savu dzīvību, tas to zaudē, un, kas ienīst savu dzīvību šajā pasaulē, tas to saglabās mūžīgai dzīvei. (Jāņa 12:24-26)

Tas, ko es šeit saku, nav viegli — mirt pēc mūsu pašu gribas nav viegli. Atļauties noteiktā situācijā ir grūti. Ir sāpīgi redzēt, kā mūsu mīļie iet destruktīvus ceļus. Vajadzība ļaut situācijai pagriezties pretējā virzienā, mūsuprāt, tai vajadzētu iet, pati par sevi ir nāve. Tikai caur Jēzu mēs varam atrast spēku panest šīs ciešanas, atrast spēku dot un spēku piedot.

Mīlēt ar mīlestību, kas uzvar.

SPĒKAS AVOTS: KRUSTS

Kas man kalpo, tam man jāseko, un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. (Jāņa 12:26)

Un kur mēs atrodam Jēzu, kur mēs atrodam šo spēku? Katru dienu Viņš tiek darīts klātesošs uz mūsu altāriem -Golgāta tiek darīts klāt. Ja jūs atradīsit Jēzu, tad esiet kopā ar Viņu, tur uz altāra. Nāc ar savu krustu un savieno to ar Viņa krustu. Tādā veidā jūs arī būsiet ar Viņu tur, kur Viņš paliek mūžīgi: pie Tēva labās rokas, uzvarot pār ļaunumu un nāvi. Spēks triumfēt pār ļaunumu jūsu pašreizējā situācijā plūst nevis no jūsu gribasspēka, bet gan no Svētās Euharistijas. No Viņa jūs atradīsit paraugu un piemēru, kā arī ticību, ko uzvarēt:

Jo ikviens, kas ir Dieva dzimis, uzvar pasauli. Un uzvara, kas uzvar pasauli, ir mūsu ticība. (1. Jāņa 5:4)

Tas noteikti ir tas, ko mēs lasām Salamana sakāmvārdos: Ja sēdāties ēst pie lineāla galda, uzmanīgi vērojiet, kas jums ir klāts; tad izstiep roku, zinot, ka tāda paša veida maltīte jāgādā pašam. Kas ir šī valdnieka galds, ja ne tas, pie kura mēs saņemam Tā Miesu un Asinis, kurš par mums atdeva savu dzīvību? Ko nozīmē sēdēt pie šī galda, ja ne tuvoties tam ar pazemību? Ko nozīmē rūpīgi novērot to, kas jums tiek likts priekšā, ja ne ticīgi meditēt par tik lielu dāvanu? Ko nozīmē izstiept roku, zinot, ka pašam jāgādā tāda pati maltīte, ja ne tas, ko es tikko teicu: kā Kristus par mums atdeva savu dzīvību, tā mums, savukārt, jāatdod sava dzīvība mūsu brāļiem? Lūk, ko teica apustulis Pāvils: Kristus cieta par mums, atstājot mums piemēru, lai mēs varētu sekot Viņa pēdās. — Sv. Augustīns "Traktāts par Jāni", Stundu liturģija, II sējums, Svētā trešdiena, lpp. 449-450

"Bet es to jau daru!" jūs varētu teikt. Tad jums tas jāturpina darīt. Pēc tam, kad Jēzus tika kronēts ar ērkšķiem, Viņš neteica: “Labi, pietiek! Esmu pierādījis savu mīlestību!” Vai arī, sasniedzot Golgātas virsotni, Viņš nevērsās pret ļaudīm un nesludināja:redzēt, Esmu tev sevi pierādījis!” Nē, Jēzus ienāca pilnīgas tumsas, pilnīgas pamestības vietā: kapā, kur viss šķiet nakts. Ja Dievs ir atļāvis šo krustu, tas ir tāpēc, ka tu esi stiprāks, nekā tu domā; aun caur šo pārbaudījumu Viņš nodrošinās to, kas jums trūkst, kā lturpinot savu sirdi atvērtu Viņam, lai Viņš to piepildītu ar to, kas jums nepieciešams. Jo kārdinājums būs skriet — ieskriet sevis žēlošanas, dusmu un cietsirdības valstībā; pārmērīga dzīvošana, iepirkšanās un izklaide; uz alkoholu, pretsāpju līdzekļiem vai pornogrāfiju — jebko, kas mazina sāpes. Protams, galu galā tas tikai palielina sāpes. Šajos smagajos pārbaudījumos vērsieties pie Tā, kurš pazīst kārdinājumus un ciešanas kā neviens cits:

Tevi nav pārņēmis neviens kārdinājums, kas nav raksturīgs cilvēkiem. Dievs ir uzticīgs un neļaus jūs kārdināt pāri jūsu spēkiem, bet kopā ar kārdinājumu nodrošinās arī izglābšanās ceļu, lai jūs to spētu izturēt... Jo mums nav augsta priestera, kas nespētu just līdzi. ar mūsu vājībām, bet tāds, kas visādos veidos ir līdzīgi pārbaudīts, tomēr bez grēka. Tāpēc droši tuvosimies žēlastības tronim, lai saņemtu žēlastību un atrastu žēlastību savlaicīgai palīdzībai. (1. Kor. 10:13; Ebr. 4:15-16)

AUGSTĀKA MĪLESTĪBA

Tas ir "augstākā mīlestības forma” uz ko Jēzus aicina ikvienu no jums: atdot no sevis, nevis līdz brīdim, kad esat paguris, bet līdz brīdim, kad esat paguris izvirzīts augšā — uz krusta. Tas nenozīmē, ka jūsu stāsts beigsies tā, kā es stāstīju Mīlestība, kas uzvar. Var gadīties, ka tas, kura dēļ jūs ciešat, atgriezīsies līdz pēdējai sekundei (skat Žēlsirdība haosā), vai varbūt viņi vispār atsakās no samierināšanas. Lai arī kāda būtu jūsu situācija, tā var beigties ne tā, kā jūs vēlētos (un jums arī nevajadzētu justies, ka jums jāpaliek situācijā, kurā jūs vai jūsu ģimene ir apdraudēta, vai tā ir novājinoša, pārsniedzot jūsu spēju darboties utt.) , jūsu ciešanas nepaliks nepamanītas un netiks izniekotas. Jo caur šo tīģeli Kristus svētīs jūsu dvēsele. Un šī ir neizmērojama dāvana, kas nesīs milzīgus augļus visu atlikušo mūžu un mūžībā.

Cik daudz pārbaudījumu esmu piedzīvojis pagātnē, kas tobrīd būtu vēlējies, lai tie būtu pazuduši, piemēram, ģimenes locekļu nāve. Taču, atskatoties pagātnē, es redzu, ka šie pārbaudījumi ir bijuši daļa no karaliskā ceļa uz svētumu, un es gribētu neatsakieties no tiem ne par ko, jo Dieva griba tos atļāva. Ceļš uz svētumu nav klāts ar rozēm, bet gan mocekļu asinīm.

Ja jūsu pārbaudījums jūs sadusmo, sakiet Dievam, ka esat dusmīgs. Viņš to var paņemt. Jūs noteikti varat lūgt, lai tiesa atņemtu:

Tēvs, ja vēlies, atņem man šo biķeri; tomēr lai notiek nevis mans, bet tavs prāts. (Lūkas 22:42)

Lai lūgtu šādā veidā, ir vajadzīga ticība. Tev tā trūkst? Pēc tam klausieties nākamo pantu:

Un, lai viņu stiprinātu, viņam parādījās eņģelis no debesīm. (43. versija)

Tas, ko es šeit saku, dažus no jums sadusmos. "Tu nesaproti!" Nē, es laikam nē. Ir daudzas lietas, ko es nesaprotu. Bet es to zinu: katrai krustā sišanai mūsu dzīvē sekos augšāmcelšanās, ja vien mēs neatlaidīgi apliecināsim savu gribu un pieņemsim Viņa gribu. Kad mani atlaida no darba, kad tiku atraidīta kalpošanā, kad autoavārijā nomira mana mīļā māsa, kad manu skaisto mammu paņēma vēzis, kad manas cerības un sapņi sagāzās uz grīdas... bija tikai viena vieta, kur iet: kapa tumsā gaidīt Rītausmas Gaismu. Un Katru reizi tajās ticības naktīs -Katru reizi– Jēzus bija tur. Viņš vienmēr bija kopā ar mani kapā, gaidīja, vēroja, lūdza kopā ar mani un atbalstīja mani, līdz bēdas pārvērtās mierā un tumsa gaismā. To varēja izdarīt tikai Dievs. Tikai pārdabiska Dzīvā Kunga žēlastība varēja pārvarēt pilnīgu melnumu, kas mani ieskauj. Viņš bija mans Glābējs... Viņš is mans Glābējs.

Un Viņš ir tur, lai glābtu ikvienu dvēseli, kas nāk pie Viņa ar bērnišķīgu ticību.

Jā, šī ir kārdinājuma stunda daudziem no jums, vai nu uzticēties Jēzum, vai skriet. Sekot Viņam tagad Viņa ciešanās — savās kaislībās — vai pievienoties pūļiem, kas Viņu izsmej un noraida Krusta skandālu. Šī ir tava Lielā piektdiena, tava lielā sestdiena… bet, ja tu izturēsi… patiesi pienāks Lieldienu rīts.

Lai sasniegtu svētumu, mums ir ne tikai jāveido sava dzīve pēc Kristus dzīves, būdami lēnprātīgi, pazemīgi un pacietīgi, bet arī jāseko Viņam Viņa nāvē. — Sv. Baziliks, “Par Svēto Garu”, Stundu liturģija, II sējums, P. 441

Pirmo reizi publicēts 9. gada 2009. aprīlī.

Klikšķiniet šeit, lai Atteikties or Apmaksa šim žurnālam.

Paldies, ka atceraties mūsu kalpošanu šajā gavēnī