Ticības sezona


Vērojot sniegs krīt aiz manas atkāpšanās loga, šeit, Kanādas klinšu pamatnē, man ienāca prātā šī 2008. gada rudens raksts. Dievs svētī jūs visus ... jūs esat ar mani sirdī un lūdzat ...



Pirmo reizi publicēts 10. gada 2008. novembrī


CERĪBAS BUDŽI

Lapas ir nokritušas šeit, Kanādas vidienē, un aukstums sāk iekost. Bet es kādu dienu ieraudzīju kaut ko tādu, ko šajā gada laikā vēl nekad neesmu pamanījis: koki sāk veidot jaunus pumpurus. Es nevaru izskaidrot, kāpēc, bet mani pēkšņi piepildīja milzīga cerība. Es sapratu, ka koki nav miruši, bet atkal sāk dzīvot.

Šī dzīve parādīsies - izņemot ziema—Kas aizkavē šo pumpuru ziedēšanu. Ziema viņus nenogalina, bet aptur izaugsmi.

Bet vai jūs zināt, ka koks turpina augt pat ziemā?

No zila gaisa, pirms neilga laika, es satiku amerikāņu dārzkopi, kurš man jautāja par mūsu Kanādas ziemām. Viņš man teica, ka tagad ir zināms, ka ziemā koku saknes aug daudz vairāk, nekā dārzkopji iepriekš uzskatīja. Kad viņš to teica, es dziļi dvēselē zināju, ka kādreiz to sapratīšu jaunā līmenī.

Un šķiet, ka šī diena ir pienākusi.


PAVASARA LAIKS

Pirms četrdesmit gadiem Baznīcā ieradās milzīgs pavasaris, kad Dievs izlēja Svēto Garu tā sauktajā “harizmātiskajā atjaunošanā”. Tas izraisīja milzīgu dzīves uzplūdu, jo gan garīdznieki, gan laji dažādās vietās piedzīvoja dziļu un dziļu pārveidošanos, pateicoties jaunam Svētā Gara “piepildījumam”. Tas savukārt izraisīja evaņģelizācijas pieplūdumu, jaunas un spēcīgas filiāles Baznīcā, kas sāka ziedēt.

Šie ziedi jeb harizmas ziedēja vairākās vietās. Pravietojumu, mācīšanas, sludināšanas, dziedināšanas, mēles un citas zīmes un brīnumi dāvināja daudzu ticību nākamajam auglim. Patiešām, skaistie ziedi sāka izbalēt, viņu ziedlapiņas nokrita zemē. Daži teica, ka tas ir Atjaunošanas beigas, bet iznāk kaut kas lielāks ...


VASARA

Ar zaru nobriešanu ziedi pārvērtās par spēcīgu augli: to, ko es saucu par “katehētisko atjaunošanos”.

Daudzi katoļi iemīlēja Jēzu, bet ne Viņa Baznīcu. Tādējādi Dievs izlēja savu gudrības garu, paaugstinot vairākus apustulus (piemēram, Skotu Hānu, Patriku Madridi, EWTN uc, nemaz nerunājot par Jāņa Pāvila II mācībām), lai sāktu mācīt ticību spēcīgā un kodolīgā veidā tā, lai tikai miljoniem katoļu sāka atkal iemīlēties savā Baznīcā, bet protestanti sāka straumēt uz “Romu” masveida atgriešanās mājās. Šī kustība Miesā ir devusi spēcīgu un nobriedušu augli: apustuļi dziļi un nelokāmi sakņojas Patiesībā un Kristus klintī - Baznīcā.

Bet šķiet, ka pat šim auglim ir bijusi sava sezona. Tas ir sācis krist zemē, dodot vietu jauniem pumpuriem, jauns pavasaris...


ZIEMA

Garīgās un intelektuālās izaugsmes gadalaiki Baznīcā tagad dod vietu ziemas paralizēšanai; “bezpalīdzības” iesaldēšana, kad, neskatoties uz visām dāvanām, ko viņa ir devusi un ir devusi, mēs atkal atzīsim, ka bez Dieva mēs neko nevaram darīt. Mēs ieejam sezonā, kad mums viss tiks atņemts, lai mums nekas cits nebūtu kā Viņš; gada sezonā, kad, tāpat kā Krustā sistais, mēs atradīsim rokas un kājas izstieptas un bezpalīdzīgas, izņemot mūsu Balsi, kas sauc: “Tavās rokās!” Bet tajā brīdī no Baznīcas sirds parādīsies, izplūdīs jauna kalpošana ...

Ziedi, lapas, augļi ... kas vēl nav pazuduši, tiek pārveidoti par pārtiku Saknes kas nemitīgi aug. Pienāks brīdis, kad remdens neļaus auglīgi karāties pie Koka. Šī tīrīšana is apgaismojums kas arvien vairāk tuvojas:

Es skatījos, kamēr viņš atvēra sesto zīmogu, un notika liela zemestrīce; saule kļuva melna kā tumšs maiss un viss mēness kļuva kā asinis. Zvaigznes debesīs nokrita uz zemes kā nenogatavojušās vīģes, kas spēcīgā vējā atrautas no koka. (Atkl. 6: 12-13)

Pūš pārmaiņu vēji, un viņi ir uzņēmušies a ziema, Baznīcas ziema - tas ir, viņas pašas Passion. Baznīca drīz parādīsies pilnībā izģērbies, pat miris. Bet pazemē, viņa kļūs arvien spēcīgāka, gatavojoties jaunam pavasarim, kas krāšņi uzsprāgs pār visu zemi.

Koks ir audzis daudzus gadsimtus, iet cauri daudzām sezonām. Bet, kā teica pāvests Jānis Pāvils II, viņu gaida “pēdējā” ziema, pēdējā cīņa šajā laikmetā kosmisko proporciju. Kādā brīdī, kuru zina tikai Dievs, Koks būs sasniedzis savu augstuma pilnību, un tiks atvērts pēdējais atzarošanas laiks. Jēzus runāja par nākamo paaudzi, kas piedzīvotu šīs kosmiskās zīmes un universālu vajāšana:

Uzziniet nodarbību no vīģes koka. Kad tā filiāle kļūst maiga un dīgst lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tādā pašā veidā, kad redzat, kā notiek šīs lietas, ziniet, ka viņš ir tuvu, pie vārtiem. Āmen, es jums saku: šī paaudze nepazudīs, kamēr visas šīs lietas nebūs notikušas. (Marka 13: 28–30)


SEZONU IZMAIŅAS

Par četrdesmit gadus, Dievs ir sagatavojis paliekas ieiešanai apsolītajā zemē Miera laikmets.

Tāpat kā šīs labās vīģes, arī tā es izturēšos ar labvēlību pret Jūdas trimdiniekiem ... Es rūpēšos par viņu labumu un atgriezīšu viņus šajā zemē, lai tos uzceltu, nevis nojauktu; tos stādīt, nevis izravēt.
(Jeremija 24: 5-6)

Tad ir “sliktās vīģes”, tās, kuras šo četrdesmit gadu laikā ir nomaldījušās un grēku tuksnesī darinājušas zelta teļus. Kamēr Dievs viņus pastāvīgi ir aicinājis uz grēku nožēlošanu, ir pienācis laiks, kad jāizrunā šie 95. psalma bailīgie vārdi:

Četrdesmit gadus es izturēju šo paaudzi. Es teicu: "Viņi ir cilvēki, kuru sirds nomaldās, un viņi nezina manus ceļus." Tāpēc es dusmās zvērēju: "Viņi neieies manā atpūtā."

Kad Jozua veda izraēliešus uz Jordānu uz apsolītās zemes, viņš priesteriem deva norādījumus:

Kad jūs nonākat pie Jordānas ūdeņu robežas, jūs to darīsit stāvi uz vietas Jordānā. (Jozua 3: 8)

Es uzskatu, ka ir pienācis laiks, kad priesterība “stāvēs uz vietas”, tas ir, Mise būs it kā apturēta ziemas tumšajā naktī. Bet pazemes, saknes turpinās augt.

… Priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, stāvēja uz sausas zemes Jordānas vidū, līdz visa tauta pabeidza iet pāri Jordānai. (Džošua 3:17)

Atlikušie, visi tie, kam lemts dzīvot Miera laikmetā, izies cauri. Dievmāte šajā laikā paliks kopā ar šo atlikušo “tautu”, it īpaši ar viņas mīļotajiem priesteriem - tiem pašas viņas sagatavotajiem dēliem, kas viņai ir veltīti, šķirstu, kurā ir desmit baušļi (patiesība), zelta burka mannas (Euharistijas) un Ārona nūjas kas bija budded (Baznīcas misija un autoritāte).

Patiešām, tas personāls kādu dienu atkal uzziedēs, lai gan tas kādu laiku būs paslēpts šķirstā. Tad šajā ticības sezonā skatieties nevis uz ziemu un visu, ko tā var dot, bet gan uz cerību pumpuri, kas atvērsies kad Dēls rodas, lai spīdētu viņiem jaunā sezonā, jaunā dienā, jaunā rītausmā ...

...jauns pavasaris.



TURPMĀKĀ LASĪŠANA:


Posted in SĀKUMS, LIELISKIE PĀRBAUDES.

Komentāri ir slēgti.